Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
1. decembris, 2015
Drukāt

Jauns punkts līgumā: “airBaltic” nevarēs iegādāties militārā kompleksa inventāru (1)

Foto-LETAFoto-LETA

Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” akcionāru līgumā ir iekļauts jauns punkts, kas liedz aviokompānijai iegādāties, īrēt vai izmantot jebkura militārā kompleksa inventāru, otrdien pēc valdības sēdes sacīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma.

Vienlaikus gan viņa precizēja, ka tas attieksies uz to kooperāciju militāro kompleksu iegādi, kam piemērotas starptautiskajās sankcijās, kurām ir pievienojusies arī Latvija.

Straujuma pastāstīja, ka valdībā uzklausīts arī Vācijas investora Ralfa Dītriha Montāga-Girmesa redzējums par sadarbību ar “airBaltic”, ja šāds nosacījums/aizliegums akcionāru līgumā būs iekļauts. “Investors apliecināja savu vēlmi turpināt sadarbību ar “airBaltic”, ja parlaments lems par aizdevuma kapitalizāciju “airBaltic”, kā arī apliecināja, ka pilnībā apzinās akcionāru līgumā iekļautā nosacījuma būtību,” teica Straujuma.

Premjere arī norādīja, ka valdība sēdē otrdien nevērtēja “airBaltic” valdes un padomes atbildību, norādot, ka šis jautājums ir jau izlemts iepriekš.

Savukārt “airBaltic” valdes priekšsēdētājs Martins Gauss žurnālistiem apliecināja, ka tādējādi aviokompānija nevarēs iegādāties arī Krievijā ražotas lidmašīnas “Sukhoi Superjet”.

Komentējot iepriekš pausto, ka “Sukhoi Superjet” lidmašīnu iegāde esot ekonomiski izdevīgāka, Gauss norādīja, ka arī tās neiegādājoties, nebūs negatīva efekta. Tostarp viņš uzsvēra, ka “airBaltic” biznesa plāns nemainās, un mainās tikai flotes kompozīcija – būtiskākā atšķirība ir tā, ka lidmašīnas ar 100 vietām tiks aizvietotas ar vairāk vietu lidaparātiem. “Būtiskākā atšķirība ir tā, ka 100 vietīgās lidmašīnas tiek aizvietotas ar lidmašīnām, kurām ir vairāk sēdvietu un attiecīgi vajag izmodulēt pasažieru plūsmu un kā tas ietekmē biznesa plāna attīstību. Ekonomiskais efekts plus-mīnus kads bija līdz šim,” teica Gauss.

Satiksmes ministra pienākumu izpildītājs, iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis atzīmēja, ka “airBaltic” joprojām tiek meklēts stratēģiskais investors. Tostarp viņš atzina, ka bijuši mēģinājumi no potenciālo finanšu investoru puses iegūt “airBaltic” par niecīgu samaksu. “Es uzskatu, ka mēs nevaram zaudēt šo kompāniju kā nacionālo aviokompāniju. Šis risinājums [ar pašreizējo finanšu investoru] nodrošina, ka Latvijas valdība patur kontroli un lēmumus par šo aviokompāniju. Tas ir 1,5% no mūsu [iekšzemes] kopprodukta, kas ir ļoti nopietni. (..) Mēs esam darījuši visi, lai [Saeimas] deputātiem būtu pārliecība, ka mēs kaut kādā veidā neesam palaiduši garām “superīgu” investoru, kurš ir bijis, klauvējis pie durvīm, bet netika ielaists,” teica Kozlovskis.

Iepriekš gan Gauss bija norādījis, ka “Sukhoi Superjet” tiktu pirktas no Itālijas, tāpēc Eiropas Savienības sankcijas neattiektos uz šo darījumu.

Aģentūra BNS jau vēstīja, ka Saeima ārkārtas sēdē pirmdien, 30.novembrī, nākamā gada valsts budžeta likumprojektu skatot galīgajā lasījumā, neatbalstīja priekšlikumu par atļauju “airBaltic” kapitalizēt Valsts kases aizdevumu.

Šo iniciatīvu deputāti vērtēs nesaistīti ar nākamā gada valsts budžetu. Par to paredzēts spriest Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas slēgtā sēdē 2.decembrī, uzaicinot pārstāvjus no valdības, Satiksmes ministrijas, “airBaltic”, Drošības policijas, kā arī bijušo satiksmes ministru Anriju Matīsu.

Tāpat ziņots, ka valdība ārkārtas sēdē 19.novembrī nolēma pilnvarot Satiksmes ministriju parakstīt akcionāru līgumu ar “airBaltic” atrasto investoru – Montāgu-Girmesu – pēc pozitīva Saeimas lēmuma saņemšanas par valsts aizdevuma lidsabiedrībai kapitalizāciju.

Premjere Laimdota Straujuma toreiz uzsvēra, ka no akcionāru līguma ar Vācijas uzņēmēju ir izslēgti diskutablie jautājumi un tas neparedz nosacījumu par lidmašīnu iegādi. Līgumā nav paredzētas veto tiesības akcionāram attiecībā uz lēmumiem par flotes atjaunošanu. Iepriekš izskanējis, ka investors sagaida no valsts iespēju pārdot vairākas Krievijā ražotas lidmašīnas “Sukhoi Superjet”. Pats ieguldītājs gan to noliedzis.

Vēstīts arī, ka valdība aiz slēgtām durvīm 3.novembrī pēc vairāk nekā četru stundu diskusijām akceptēja finanšu konsultanta “Prudentia” atrasto investoru “airBaltic” – Montāgu-Girmesu, kurš aviokompānijā gatavs ieguldīt 52 miljonus eiro pie nosacījuma, ka valsts investēs 80 miljonus eiro. Valsts ieguldījumu paredzēts nodrošināt, ” airBaltic” aizņemoties Valsts kasē un pēc tam aizdevumu kapitalizējot. Līdz ar šo darījumu paredzēts, ka attiecīgā privātā investora Latvijā dibināts uzņēmums iegūs 20% ” airBaltic” kapitāldaļu, savukārt valstij stratēģiskā investora piesaistes gadījumā būs tiesības attiecīgas akcijas izpirkt.

Valdība lēmusi, ka akcepts aizdevumam “airBaltic” jādod arī Saeimai, ko sākontēji bija plānots darīt kopā ar nākamā gada valsts budžetu. Tiesa gan, pastāv bažas, vai Saeimā ir atbalsts investora piesaistei “airBaltic” un aizdevumam no Valsts kases. Saeimas frakciju pārstāvji norādījuši, ka vēlas iegūt vairāk informācijas par plānoto darījumu.

“airBaltic” nodrošina tiešos lidojumus no Rīgas uz aptuveni 60 galamērķiem. Kompānijas lielākā īpašniece ir Latvijas valsts ar 99,8% akciju.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Kāda amatpersona atrada knifiņu , kā atšūt suhojos un mokrijos! Mums nav pa ceļam!

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (4)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+