Pasaulē
Eiropa

Jauns sākums Vācijai? 16

Foto-LETA/AFP

Vācijā būs kārtējā kancleres Angelas Merkeles vadītā lielā koalīcija jeb GroKo (Grosse Koalition), kā to dažkārt mēdz dēvēt. Bundestāga balsojums par viņas pilnvaru apstiprināšanu paredzēts 14. martā. Eiropas Savienību tas stabilizē, bet neatbrīvo no nepieciešamības izvirzīt nākamos līderus, kuri spētu uzņemties iniciatīvu. Ērtā vai dažam labam gluži pretēji apgrūtinošā politiskā dzīve Merkeles ēnā tomēr visai drīz noslēgsies.

Tagadējiem galotņu saietiem raksturīgo gaisotni pērnā gada nogalē ar krietnu sarkasma piedevu attēloja britu nedēļraksts “The Spectator”, atsaucoties uz nesen ievēlēta, bet, protams, vārdā nesaukta Eiropas vadītāja stāstīto par viņa redzēto ES samita darba vakariņās. Kņada. Vairāki dalībnieki cenšas cits citu pārkliegt. Divi paguvuši krietni uzņemt uz krūts. Tiek apgāzts mērces trauks. Kāds līderis dodas projām agrāk – baumo, ka uz romantisku randiņu. Taču pēkšņi balsu murdoņa pieklust un iestājas klusums. “Vārdu bija ņēmusi Mamma.”

Iespējams, stāstnieks drusku sabiezina krāsas, bet diez vai būtu jāapšauba teiktais par Merkelei izrādīto respektu. Viņai piemīt autoritāte, ko nosaka Vācijas ekonomikas svars un arī kancleres personiskās īpašības. Merkele atzīst, ka ilgi svārstījusies, iekams 2016. gada rudenī pavēstīja par lēmumu vēlreiz pretendēt uz amatu. Jo “negribētu tikt izvākta no kancelejas kā vraks. Vēlos pati izraudzīties piemērotu brīdi”. Jāpieļauj, ka piemērotais brīdis jau būtu iestājies, ja ne Vācijas 2015. gadā piedzīvotā bēgļu krīze un ar to saistītās problēmas – arī Merkeles kļūdu saasinātās.

Februāra beigās notikušajā kristīgo demokrātu (CDU) kongresā lielās koalīcijas veidošanu atbalstīja delegātu lielum lielais vairākums, ieskaitot redzamākos Merkeles kritizētājus par viņas atvērto dur­vju politiku un pārlieko piekāpšanos sociāldemokrātiem. Alternatīva lielajai koalīcijai varētu būt partijas “Alternatīva Vācijai” vēl plašāka pārstāvniecība Bundestāgā pēc ārkārtas vēlēšanām, kuras pagaidām ir novērstas (4. martā arī sociāldemokrāti iekšējā balsojumā izteicās par SPD un kristīgo bloka veidotu valdību). CDU kongress noritēja zem lozunga “Jauns sākums Eiropai. Jauna dinamika Vācijai”, kurā citstarp izpaužas prasība pēc paaudžu maiņas. “Mutti” varbūt dos jaunajai dinamikai pirmo grūdienu un centīsies ievirzīt viņas izpratnē pareizajā gultnē, bet nez vai šo dinamiku iemiesos. Partijas rindās ir pietiekami daudz ambiciozu politiķu, kas cer viņu aizstāt. Viens otrs un viena otra būs nākamās valdības sastāvā, dažs cits un daža cita vada kādu no federālajām zemēm vai sēž Bundestāgā. Uzlecošās zvaigznes pārsvarā pauž labējākus un konservatīvākus uzskatus nekā Merkele, kurai tiek pārmesta pārlieku piesardzīga soli pa solim politika, kā arī uzdrīkstēšanās un izdomas trūkums. Tikmēr CDU partneru un vienlaikus pretinieku nometnē pie sociāldemokrātiem SPD jaunatnes organizācijas radikālie tribūni šausta partijas vecos kadrus par izdabāšanu labējiem. Tādējādi Merkeles pēdējais valdības galvas pilnvaru termiņš varētu iezīmēt arī beigu sākumu “Mutti” simbolizētajai lielo koalīciju ērai Berlīnē un viņas rastajiem izkārtojumiem Eiropā, kuri gandrīz vienmēr bijuši tikai ilgstoši pagaidu risinājumi.

Tad varbūt kompromisu kultūru un autoritāti personificēs cita politiskā figūra. Bet labāk daudzskaitlī – politiskās figūras. Kas pratīs piesaistīt vispārēju uzmanību. Vai vismaz viest zināmu kārtību pie ES samitu darba vakariņu galda.

LA.lv