Mobilā versija
+4.9°C
Guna, Judīte
Piektdiena, 9. decembris, 2016
25. novembris, 2013
Drukāt

LPKS “Agrario” vairākkārt kāpina apgrozījumu un izvirza ambiciozus mērķus

Foto - Dainis BušmanisFoto - Dainis Bušmanis

Autores: Dace Skreija, Indra Lazdiņa

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība (LPKS) “Agrario” pērno gadu noslēgusi ar 9,9 milj. latu apgrozījumu, kas ir 639% pieaugums, salīdzinot ar 2011. gadu. Mērķi šim gadam ir vēl ambiciozāki – 15 milj. latu apgrozījums

“Agrario”, kas dibināts 2010. gadā, pērn guvis arī 299 tūkst. latu peļņu, liecina SIA “Lursoft IT” apkopotā informācija. “Mēs augam, pašreiz vēl esam maziņi,” saka “Agrario” valdes priekšsēdētājs Andrejs Savdons, “apgrozījumu var kāpināt divos veidos – vai nu palielinot biedru skaitu, vai ceļot viņu lojalitāti.” Kooperatīvajā sabiedrībā pērn bija apvienojušies 44 Dobeles, Saldus reģiona lauksaimnieki, kuri pārsvarā nodarbojas ar graudkopību. Šogad viņu rindas varētu pieaugt līdz 80.

Pēta attīstības 
scenārijus


Kooperatīvs sniedz atbalstu biedriem gan ar padomu, gan materiāli, kad tas viņiem ir nepieciešams, piemēram, zemes iegādē, tiekot darīts viss, lai Latvijas zemes arājus neapsteigtu naskie ārzemju uzpircēji. Tiekot pētīta labākā ārvalstu pieredze saimniekošanā, piemēram, šobrīd interesanti šķiet dažu Krievijas saimniecību panākumi. Lietojot minerālmēslus divas trīs reizes mazāk, augu aizsardzības līdzekļus 10 – 15% apmērā no Latvijas apjomiem, kaimiņvalsts zemnieki ievāc līdzīgu ražu kā mūsu valstī.

Taču, lai šo pieredzi pārņemtu, “Agrario” biedriem jāatrisina uzdevums nr. 1 – augu sekas problēma. Savukārt uzdevums nr. 2 ir lauksaimniecības produkcijas pievienotās vērtības kāpināšana, daudzos darbus uzskaita A. Savdons. Graudiem uz doto brīdi ir viena no zemākajām pievienotajām vērtībām, bet LPKS mērķis ir ilgtstpējīga un rentabla lauksaimniecība. Tās struktūra pamainīsies, jautājums – cik ilgā laikā? Iespējams, desmit un vairāk gados, pārliecināts A. Savdons.

Graudkopība šobrīd ir izvēlēta, jo tai ir salīdzinoši īss cikls, un nauda ātri atgriežas pie zemnieka, vidēji aptuveni Ls 600 no hekt­āra. Holandē vidējais ieņēmums no hektāra ir 20 tūkst. eiro, bet no ha var dabūt arī 200 tūkst. eiro. “Ir kooperatīva biedri, kuri audzē kažokzvērus. Šobrīd pētām vairākus virzienus. Kumusa audzēšanu, augļu dārzu stādīšanu. Vai, piemēram, lucerna, bet to nevar visur audzēt, vajag sārmainu augsni,” stāsta kooperatīva vadītājs.

“Vienam izvēlēties ir ļoti riskanti, iet visiem kopā – mazinās risks, ka tiks pieņemts nepareizs lēmums. Nevajag līst iekšā tur, kur ir liela konkurence. Jebkurai darbībai vajag izvēlēties nišu, kurā esi nedaudz pārāks par citiem, un tajā virzienā biznesu arī attīstīt. Eiropa mūs negaida kā spēcīgu ražotāju, tas ir dabisks process. Mums paliek izvēle, ko mēs audzēsim un kā to darīsim,” pārliecināts A. Savdons.

Kooperatīva birojs izvietojies a/s “Dobeles dzirnavnieks” paspārnē, no tā kooperatīvs pērk graudu tīrīšanas un žāvēšanas pakalpojumus un pēcāk realizē aptuveni 30% ražas. Pērn caur kooperatīvu izgājuši 40 – 45 tūkst. t graudu. Pērn bija situācija, kad kvieši izauga visiem, kas tos audzēja, bet šogad ražība ir virs 4 t no ha, taču vidēji par 20% mazāka. Protams, ir saimniecības, kurām ražas pērnā gada līmenī.

Paliks lielie?


Latvijā katrā lauksaimniecības nozarē paliks divi trīs lielie spēlētāji, tas esot tikai laika jautājums, pārliecināts A. Savdons, piemēram, graudkopībā zem viena karoga lauksaimniekus varētu pulcēt “Latraps”, bet tas nenozīmējot, ka mazie, lokālie spēlētāji pazudīšot.

“Mūsu valsts ir maza, un ilgākā laika perspektīvā redzu, ka Latvijā būtu vieta vien dažiem kooperatīviem. Piemēram, Zviedrijā ir viens graudkopības kooperatīvs, Dānijā – divi, kas savā starpā ļoti konkurē, tur pat raisās jautājums, vai biedri no šādas konkurences iegūst vai zaudē. Iespējams, Latvijā pat divi kooperatīvi būtu par daudz, tomēr daudz ko nosaka vēsturiskas saiknes. Piemēram, mums ir laba sadarbība ar Vidzemes agroekonomisko kooperatīvo sabiedrību, un veiksmīgi var līdzāspastāvēt arī vairāki kooperatīvi,” saka “Latrapa” ģenerāldirektors Edgars Ruža.

Pret lielu centralizāciju ir Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības “Māršava” valdes priekšsēdētāja Dace Pastare: “Cik kooperatīvus grib, tik tiem būt. Mākslīgi tos apvienot būtu pretdabiski. Viens liels kooperatīvs būtu apdraudējums demokrātijai, jo ierindas biedrs tad nespētu nemaz izsekot, kas kooperatīvā notiek.” “Māršava” šobrīd apvieno 73 biedrus. Protams, arī pavisam maziņiem kooperatīviem ar pieciem sešiem biedriem ir grūta dzīve. Tomēr lielais kooperatīvu veidošanās bums, kad daudziem zemniekiem tas bijis arī izdzīvošanas jautājums, šobrīd jau noplacis. Arī pretspēlētāji – pārstrādātāji – kļuvuši pretimnākošāki, skaidro D. Pastare. “Atšķirībā no graudaudzētājiem pagājušais gads pieniniekiem bija smags gads. Šogad jau klājas daudz labāk, jo pieaugusi piena cena,” uzsver valdes priekšsēdētāja.

No 2012. gada 1. jūlija gada laikā “Latrapa” apgrozījums palielinājās līdz 143,68 miljoniem latu, kas ir 57% vairāk nekā iepriekš, pārpalikums bija 3,76 miljoni latu, liecina uzņēmuma neauditētie dati. Finanšu datus palīdzēja stiprināt arī kooperatīva iekšējā izaugsme – palielinājās biedru skaits, kā arī veidotas jaunas bāzes, aktivizējot darbību Latgalē.

“Esam nopirkuši vairākas ražošanas ēkas,” stāsta “Latrapa” ģenerāldirektors Edgars Ruža. “Pēc rekorda gada nāk atslābums – graudu raža un cenas ir samazinājušās, līdz ar to saruks arī “Latrapa” apgrozījums apmēram par 15%. Par peļņu (pārpalikumu) šobrīd grūti spriest,” prognozē E. Ruža. Viņš arī norāda, ka nākamā gada rezultātus ietekmēs šogad nodotā iesalnīca, kurā gada beigās tiks uzsākta ražošana.

saimiektabula

Pievienot komentāru

Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+