Mobilā versija
+4.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
4. decembris, 2014
Drukāt

Jauns, vērienīgs festivāls

Publicitātes fotoPublicitātes foto

No 2. līdz 10. decembrim norisinās Rīgas Starptautiskais kino festivāls, kas apvieno visus Latvijas kino festivālu spēkus, piedāvājot plašu programmu ar filmām, kas tapušas gan Latvijā, gan Eiropā un pasaulē, kā arī citus pasākumus, tā aizpildot robu, ko Latvijas kultūrainā iecirtusi ierasto kino festivālu kapitulācija. Piedāvājumā – četri jaunā veidojuma pasākumi, kurus palaist garām būtu grēks, taču visplašākā informācija un programma – www.rigaiff.lv.

Māmiņa

Jaunā talanta Ksavjē Dolana (Latvijā jau demonstrētas divas viņa filmas – „Sirdspuksti” un pavisam nesen arī „Toms fermā”) drāma „Māmiņa” ir skarba kinopieredze, kas, tāpat kā iepriekšējie viņa darbi, apvieno drosmi, kino valodas brīvu pārzināšanu un kutelīgu tēmu preparēšanu. Šoreiz centrā ir jauns puisis iedomu Kanādā, kur stājies spēkā likums, kas vecākiem savus problemātiskos bērnus ļauj nodot slimnīcu gādībā. Tomēr Diāna savam dēlam nevēlas ko tādu nodarīt, kaut arī puisis ir nevaldāms un pat bīstams, un, kad abu dzīvēs ienāk kaimiņiene Kaila, atmosfēra kļūst nokaitēta, jo ne tikai iesaistītajiem ir skaidrs, ka šādi turpināties nevarēs mūžīgi. Šogad Kannu kinofestivālā Dolana vien piektā filma saņēma žūrijas balvu un dalīja to kopā ar franču leģendas Žana-Lika Godāra jaunāko kinolenti, kā arī bija nominēta Zelta palmas zaram, un nu tā izvēlēta kā Kanādas pieteikums „Oskaru” nominantiem kategorijā „Labākā filma ārzemju valodā”. Taču nav ne mazāko šaubu, ka Dolanam panākumi sakāps galvā, jo jau debiju „Es nogalināju savu māti” (2009) viņš lika manīt, ka ir sava ceļa gājējs un meinstrīma produktu pretinieks.

„Forum Cinemas” 5. XII 19.00, 7. XII 19.00

tris_sirdis_7Trīs sirdis

Franču melodrāmām piemīt kāds smeķis, kura sastāvs, šķiet, līdz galam nav atklāts, un to pilnīgi noteikti var attiecināt uz veterāna Benuā Žako jaunāko kinolenti „Trīs sirdis”, kur galvenās sieviešu lomas atveido Šarlote Geinsbūra, Kiāra Mastrojāni un viņas māte Katrīna Denēva, bet galveno vīriešu lomu nospēlējis Benuā Polvorde. Marks, kurš vienmēr kavē, atkal nokavē vilcienu, kas viņu aizvestu mājās uz Parīzi. Taču nav sliktuma bez labuma, jo naksnīgajā pastaigā viesnīcas meklējumos viņš iepazīstas ar Silviju. Abiem ir skaidrs, ka Amora bulta ir trāpījusi pavisam nopietni, tāpēc sarunā tikšanos. Un arī to Marks nokavē. Taču vīrietis nespēj nedomāt par Silviju un atgriežas provinces pilsētiņā, kur iepazīstas ar Sofiju. Viņas māsu. Un uzvirmo romāns, kura katra nākamā diena tuvina visus trīs iesaistītos nenovēršamai drāmai. Izrādīta šogad Toronto un Venēcijā, kur „Trīs sirdis” kandidēja uz „Zelta lauvu”, Benuā Žako – viņa slavenākā filma „Ardievu, mana karaliene” pirms dažiem gadiem atklāja Berlīnes kinofestivālu – drāma ir nolemtības un traģisma caurausta, taču netrūkst arī viegluma, ko piešķir gan vīna un ēdiena baudīšana un cigarešu dūmu mutuļi, gan koķetās sarunas un Francijas mazpilsētas šarms, neļaujot vārdiem aprīt atmosfēru, kurā pēc būtības viss ir nolasāms no atsvešinātās bildes.

„Splendid Palace” 7. XII 21.15, 9. XII 17.00

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+