Mobilā versija
Brīdinājums +10.3°C
Gaitis, Gaits, Karīna
Otrdiena, 17. oktobris, 2017
15. decembris, 2014
Drukāt

Māris Antonevičs: Jauns žanrs politikā – “iesaldēšana” (2)

FotoLETAFotoLETA

Dzintars Zaķis.

Diezgan populāra tēma zinātniskās fantastikas literatūrā un kino ir “iesaldēšana”. Ideja tāda: cilvēks, kas sasirdzis ar kādu neārstējamu slimību, tiek iesaldēts īpašā kapsulā, lai nākotnē, kad medicīna būs attīstījusies, viņu atsaldētu, pamodinātu un izārstētu. Protams, daiļdarbos slimība nav obligāts priekšnoteikums, cilvēkam var vienkārši kļūt garlaicīgi, un viņš nospriež, ka labāk būtu dzīvot citā laikā, piemēram, pēc simts gadiem. Lai gan retu reizi par “iesaldēšanu” jeb svešvārdā “krioniku” (no grieķu vārda “krios” – sals, aukstums) mēdz ierunāties arī nopietni zinātnieki, plašu atsaucību šī ideja nav guvusi un atrodas apmēram tajā pašā plauktiņā, kur klonēšana.

Toties Latvijā ir iedzīvojies jauns “iesaldēšanas” paveids – darbības apturēšana partijā. Īpaši to iecienījuši “Vienotības” biedri. Neilgā laikā jau trīs valdošās partijas pārstāvji paziņojuši, ka viņi “aptur darbību” partijā. Pirmais gadījums – Dzintars Zaķis, kuru tur aizdomās par līdzdalību balsu pirkšanā Saeimas vēlēšanās Latgalē. Tā kā Zaķis no šī noziedzīgā nodarījuma ir reālais labuma guvējs, viņa taisnošanās neizklausās pārliecinoša, un jau tūlīt pēc vēlēšanām izskanēja aicinājumi, lai viņš atsakās no deputāta mandāta. Zaķis atbildēja, ka viņš to darīs tikai tādā gadījumā, ja viņa vaina tiks pierādīta, bet līdz tam viņš aptur darbību partijā. Tagad tiek gaidīti Drošības policijas veiktās izmeklēšanas rezultāti, pēc kuriem notiks Zaķa “atsaldēšana” – viņš vai nu nokļūs uz apsūdzēto sola, vai varēs atjaunot savu darbību partijā. Te gan uzreiz rodas jautājums – kas tad īsti mainīsies? Ko vispār nozīmē šī darbības apturēšana, ja jau Saeimas frakcijā deputāts darbu ne brīdi nav pārtraucis? Neviens to tā īsti nav spējis paskaidrot, un iznāk, ka darbības ir tīri dekoratīvas. Zīmīgi, ka vairāki partijas biedri Zaķa politisko karjeru jau apglabājuši (Artis Pabriks intervijā “Latvijas Avīzei”: “Runāsim atklāti – Zaķis politikā ir “sista kārts”, arī ņemot vērā viņa iepriekšējo darbību. Viņam būs grūti atgriezties politikā, pat ja apvainojumi par balsu pirkšanu būs izrādījušies nepatiesi.”).

Vēl mazāk saprotama “darbības apturēšana” ir attiecībā uz diviem citiem gadījumiem – “Vienotības” Kandavas nodaļas vadītāju Ingu Priedi, kurai tiek pārmesta homofobijas un vardarbības sludināšana (nekāda izmeklēšana gan šajā sakarā nenotiek), un “mīksto” deputātu Veiko Spolīti, kurš sodīts par braukšanu dzērumā, savu vainu atzinis, bet neuzskata, ka šāda rīcība būtu parlamentārieša necienīga. Kā noprotams no Spolīša skaidrojumiem, viņaprāt, arī vēlētājiem šādi fakti ir mazsvarīgi. Vēlētāju attieksmi, protams, pārbaudīt ir grūti, vismaz ne līdz nākamajām vēlēšanām. Fakts ir tikai tas, ka V. Spolītis daudzas reizes kandidējis “Vienotības” sarakstā dažādās vēlēšanās, bet šī ir pirmā reize, kad viņam paveicies tikt ievēlētam, un ir maz cerību, ka tas vēl kādreiz notiks. Tāpēc deputāta mandātā viņš acīmredzot iekrampēsies, cik nu būs spēka.

Ja Zaķis gaida izmeklēšanas rezultātus, tad ko gaida Priede un Spolītis? Šķiet, ka viņi vienkārši nolēmuši “iesaldēt” sevi uz laiku, kamēr sastrādātie nesmukumi sabiedrībai būs piemirsušies. Ir tomēr lielas aizdomas, ka arī politikā tas nedarbosies.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. miililu latvijas zemi bet neieredzu latvijas valsti…………………………………

  2. DZ.Zakis,nav tas lielākais ļaunums,salīdzinot SC,kurš,800 tūkstoshu no valsts zaga, katru mēnesi.Pilnīgi piekrītu, dažiem komentāriem,par valsts noniecināsanu.Sevišķi V.Keris,redziet,mediķiem,esot mazas algas,bet, kāda attieksme pret pacientiem…..

Roberts Zīle: Nedrīkstam palikt vienaldzīgi (13)Katalonijas centieni iegūt neatkarību no Spānijas izraisījuši pretrunīgu reakciju Eiropā: vieni atbalsta kataloņu tiesības uz pašnoteikšanos, bet citi uzskata, ka Katalonijas atšķelšanās radīs bīstamu precedentu un uzkurinās separātisma tendences.
Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Lēnām un prātīgi. Ka tik kaut kas nenotiek…

Pārejai uz izglītību tikai latviešu valodā jānotiek pakāpeniski – šādu viedokli trešdien žurnālistiem paudis Valsts prezidents Raimonds Vējonis, komentējot ieceri pēc trim gadiem vidusskolās visus vispārizglītojošos priekšmetus mācīt tikai valsts valodā, par ko paziņojis izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis. Valsts prezidents teicis, ka ir jādomā, kā un ko labāk darīt, lai risinātu šo jautājumu, ziņo LETA. Izglītības un zinātnes ministrijai ir dots uzdevums sagatavot informatīvo ziņojumu, kurā tiks precīzi aprakstīts, kādā veidā šo jautājumu varētu risināt. “Kad būs šis ziņojums, tad arī varēs sniegt vērtējumu, bet pašreizējā situācijā tā vēl ir tikai ideja, kas tiek apspriesta,” piebilda Vējonis.

Vai piekrītat apgalvojumam, ka vīriešiem pēc 40 gadiem jālieto steroīdi?
Monika Zīle: Garā mēle un īsās rokas (3)Kuplo ģimeņu ieguvums no demogrāfijas veicināšanai piešķirtajiem miljoniem pagaidām neskaidrs
Laima Geikina: Vai mēs vēlamies pārmaiņas izglītībā? (15)"Kurš no jums ir bez grēka, lai pirmais met akmeni uz viņu!" (Jņ 8:7)
Draugiem Facebook Twitter Google+