Mobilā versija
-2.2°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
4. februāris, 2016
Drukāt

Jauns zivju pētniecības centrs (2)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Zinātniskā institūta "BIOR" Akvakultūras pētniecības un izglītības centra vadītājs Mārcis Ziņģis cer, ka sadarbība ar nozari būs ciešāka un tas ļaus arī turpmāk palielināt saražoto zivju apjomus.

Ieguldot 278 tūkstošus eiro, zinātniskais institūts “BIOR” zivju audzētavas “Tome” teritorijā Ķeguma novadā izveidojis akvakultūras pētniecības un izglītības centru. Nule kā atklāta centra 1. kārta jeb kompetences māja, nākamais solis varētu būt vaislas zivju bankas izveide, ko “BIOR” direktors Aivars Bērziņš cer realizēt šajā ES finansējuma plānošanas perioda laikā.

 

Ļaus apmācīt

“BIOR” direktors uzsver, ka jaunais centrs būs ievērojams institūta infrastruktūras papildinājums un dos nozīmīgu atbalstu Latvijas akvakultūras nozarei kopumā, kā arī nostiprinās “BIOR” starptautisko sadarbību akvakultūras jomā. Šis projekts īstenots ar Eiropas Zivsaimniecības fonda līdz­finansējumu.

Pētniecības centrā iecerēts rīkot nozares seminārus, praktiski un teorētiski apmācīt speciālistus, kā arī sniegt konsultācijas Latvijas zivju audzētājiem. Centrā izveidotas trīs modernas laboratorijas telpas, divas pētniekiem paredzētas atpūtas telpas, savukārt divās ierīkotajās eksperimentālajās zivju audzēšanas līnijās tiks veikti dažādi nozarei nepieciešamie praktiskie pētījumi akvakultūras un ihtiopatoloģijas jomā.

Jaunā centra vadītājs Mārcis Ziņģis sarunā ar “LA” norāda, ka ikviens nozares uzņēmums var vērsties centrā, lai varētu kopīgi risināt problēmjautājumus. Centra ekspertu trumpis – zināšanas un pieredze, ko nodot nozarē strādājošajiem. Tas arī ļautu nozarei, sadarbojoties gan individuāli, gan ar organizācijām, palīdzēt kāpināt saražotās produkcijas apjomus. Viņš arī uzsver, ka privāto sektoru īpaši interesētu vaislas bankas izveide, kas ļautu nozares uzņēmumiem ietaupīt līdzekļus, bet tas jau būs nākamais solis attīstībā.

 

Sagaida sadarbību

Ko no jaunā pētniecības centra gaida nozarē strādājošie?

“Gaidām daudz. Privātajiem audzētājiem katram ir grūti veikt pētījumus un piesaistīt speciālistus pētījumu veikšanai. Šī ir vieta, kur to vislabāk varēs darīt. Piemēram, Eiropā ir astoņi zivju barības tirgotāji un katrs slavē savu preci. Latvijā zivis baro ar četru firmu barību, un katra uzskata, ka ir labākā. Centrā varētu izpētīt visas šīs barības un ieteikt mums labāko. Otra lieta – mums jāizstrādā sava selekcija. Pašlaik foreļu ikri tiek ievesti no Dānijas un citām valstīm, bet mums ir strauta foreles, un iespējams, ka, veidojot vaislas banku, var iegūt labu selektīvo materiālu, ar ko mums šajos klimatiskajos apstākļos strādāt. Arī karpām būtu jāizstrādā selektīvais materiāls. Vēl viena lieta – vaislas materiāla uzturēšana, kas mums izmaksā ļoti dārgi. To varētu darīt centrā, kur varētu iegādāties kvalitatīvus ikrus,” nozares vajadzības ieskicē Zivju audzētāju asociācijas vadītājs Ojārs Daubers.

Tāpat būtu svarīga mācību programma ar iespēju praktiskās zināšanas apgūt nule kā atklātajā centrā. Tā atklāšana visai akvakultūras nozarei dotu uzrāvienu tālākā nākotnē, piebilst Daubers.

Uz kopīgu sadarbību cer arī augstākās izglītības ie­stādes, piemēram, Daugavpils Universitāte, kur šoruden jaunieši varēs uzsākt studijas bakalaura pro­grammā akvakultūrā. Šobrīd Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU) sadarbībā ar “BIOR” akvakultūras jomā strādājošajiem organizē mūžizglītības kursus, taču akadēmisko izglītību šajā jomā nav iespējams iegūt. LLU rektore Irina Pilvere ir priecīga, ka jaunajā centrā būs iespēja veikt plašākus pētījumus un apmācīt jaunos speciālistus. Sadarbība turpināsies un pašlaik LLU izvērtē iespēju izveidot akvakultūras programmu studentiem. Nozarei ir attīstības iespējas, ņemot vērā zivju krājumu samazināšanos jūrās un okeānos, vērtē Irina Pilvere. Akvakultūra varētu būt gana interesanta arī lauksaimniecības jomā strādājošajiem, lai dažādotu savu biznesu.

Jau esam vēstījuši, ka akvakultūras nozarē pēc saražotajiem apjomiem Latvija joprojām ir pēdējā vietā Eiropā. Visvairāk zivju Latvijā audzē dīķos – 81,2%, bet pamazām pieaug arī caurplūdes baseinos un recirkulārajās sistēmās saražotie apjomi. Joprojām galvenā akvakultūras zivs ir karpa, bet tendences rāda, ka palielinās arī citu zivju īpatsvars. Jaunais Tomē atklātais centrs varētu dot labu pienesumu visai nozarei.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Lasot par BIOR ”pētījumiem un panākumiem” internetā vairāk sliecos domāt, ka nodibināta ir jauna nodaļa darba algu nodrošināšanai ”šoferu dēliem vai meitām”. Pamatojumu jau var izgudrot vienmēr, jo viss jaunais ir labi aizmirsts vecais, šajā sakarībā varu atgādināt dīķu kaskādes, kuras bija zināmas jau baronu laikos. Tagad uzprišināts tas atkal parādās no jauna.

  2. Ļoti daudzsološi! Desmitām reižu vajadzēja pierādīt ka akvakultūra tai skaitā zivju resursu atražošana ir nozīmīga Latvijai. Man prieks par jums! Veiksmi, radošus panākumus, spēku un izturību jūsu ieceres īstenojot.

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (1)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Putnu gripa pietuvojusies Latvijai (3)Vairākās Eiropas Savienības (ES) valstīs atklāts bīstamais putnu gripas vīruss, un Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) norāda, ka ir pamats satraukumam arī Latvijā, sestdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Kuras izmaiņas likumos būtiski ietekmēs tavu ikdienu 2017. gadā? (3)ALGAS, PABALSTI, PENSIJAS NODOKĻI Saeima pieņēmusi vairākas būtiskas izmaiņas likumos, kas no nākamā gada ietekmēs Latvijas iedzīvotāju ikdienu.
Draugiem Facebook Twitter Google+