Mobilā versija
+4.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
21. maijs, 2013
Drukāt

Jaunsardzi slavē, bet tur pusbadā

Foto no Rekrutēšanas un jaunsardzes centra arhīvaFoto no Rekrutēšanas un jaunsardzes centra arhīva

Dažādu līmeņu politiķi pauduši satraukumu par Latvijas jauniešu iesaistīšanu militārās nometnēs Krievijā. Tajā pašā laikā viņi izliekas neredzam, ka vietējā jaunatnes patriotiskās un militārās audzināšanas kustība – jaunsardze – gadiem ilgi cīnās ar trūkumu un nepietiekama finansējuma dēļ nespēj palielināt savu biedru skaitu. 


Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijā deputātu domas bieži vien krasi atšķiras. Taču pagājušonedēļ pēc iepazīšanās ar jaunsardzes darbu tautas kalpi bija vienisprātis – šī jaunatnes organizācija ir viens no labākajiem patriotiskās audzināšanas un jaunatnes saliedēšanas projektiem. “Esmu stingri pārliecināts, ka armija ir vislabākais integrācijas mehānisms un pārējā sabiedrība varētu tikai pamācīties no tā, cik saliedēti bruņotajos spēkos darbojas latvieši un cittautieši. Un tikpat labs paraugs ir arī jaunsardze. Katrs lats, kas atvēlēts jaunsardzei, integrācijai sniedz daudz efektīvāku un praktiskāku rezultātu nekā tēriņi konferencēm un semināriem par šo pašu tēmu,” teica deputāts Ainars Latkovskis (“Vienotība”). Līdzīgu viedokli pauda arī citi klātesošie – gan pozīcijas, gan opozīcijas pārstāvji.

 

Iznīkšanas priekšā

Taču šī diemžēl ir kārtējā reize, kad politiķu vārdi īsti nesaskan ar viņu darbiem.

Krīzes laikā jaunsardzes pasākumiem atvēlētais līdzekļu apjoms pāris gadu laikā samazinājās vairākkārt – no vairāk nekā 387 000 latu 2008. gadā līdz 22 000 latu 2010. gadā. Arī jaunsardzes instruktoru atalgojums tolaik tika apgriezts divkārt. Taupības dēļ tika vienkāršotas apmācības, atsakoties no sāktajām izpletņlēkšanas un jūras spēku programmām.

Likumsakarīgi, ka tam sekoja arī jauniešu atbirums. Gada laikā kustības dalībnieku skaits saruka no 7273 jaunsargiem 2009. gadā līdz 3829 jaunsargiem nākamā gada sākumā. Faktiski tobrīd no pilnīgas aiziešanas nebūtībā jaunsardzi paglāba divi notikumi. Pirmkārt, daudzviet valsts funkcijas pārņēma pašvaldības – pirka jaunsargiem ekipējumu, nodrošināja telpas apmācībām un pasākumiem. Otrkārt, netiešā veidā jaunsargiem palīdzēja Vladimirs Lindermans un viņa rosinātais divvalodības referendums, kas atvēra valdībai acis par nepilnībām jaunatnes patriotiskajā audzināšanā. Drīz pēc tautas nobalsošanas Aizsardzības ministrija valdībā panāca, ka patriotiskās audzināšanas pasākumiem tika piešķirts papildu finansējums aptuveni 200 000 latu. Puse no šiem līdzekļiem novirzīta Latgalei, kur ar jaunatnes integrāciju esot vislielākās problēmas. Papildu finansējums ļāvis piesaistīt vairāk nekā 1100 jauniešus un pērn izveidot 40 jaunas nodaļas, galvenokārt Latgalē – Zilupē, Robežniekos, Rugājos, Rundēnos, Višķos, Ciblā un daudzviet citur.

 

Nākotne – miglā tīta

Kaut arī šķiet, ka krīzes smagums jau aiz muguras, par jaunsardzes nākotni joprojām nav stingras pārliecības. Pašlaik organizācijas bāzes budžetu veido aptuveni 70 000 latu un vēl vairākus desmitus tā ik gadus saņem kā papildu finansējumu. Plānots, ka papildu finansējums jaunsargiem tiks piešķirts līdz 2016. gadam.

Tomēr, pēc neoficiālas informācijas, nākamgad aizsardzības budžets noslīdēs zem 1% no IKP, tādēļ grūti laiki, visticamāk, gaidāmi arī jaunsardzi. Arī aptaujātie deputāti teicās esam satraukti par jaunsardzes nākotni.

A. Latkovskis solīja, ka viņa vadītā Aizsardzības komisija “turēs šo tēmu karstu” un vajadzības gadījumā atbalstīs Aizsardzības ministrijas prasību piešķirt jaunsargiem papildu finansējumu. Savukārt Cilvēktiesību komisijas vadītāja I. Mūrniece pastāstīja, ka deputāti pašreiz cenšas noskaidrot – cik īsti Latvijā šobrīd institūcijas nodarbojas ar integrāciju, kā tās tiek finansētas un kāds ir sausais atlikums no viņu darbošanās. Šai izpētei varētu sekot arī kāda līdzekļu pārdale.

 

Vietu nav!

Pašlaik jaunsardzē darbojas aptuveni 6200 Latvijas bērnu un jauniešu vecumā no 10 līdz 21 gadam. Skaitlis šķiet cienījams, bet realitātē tie ir nepilni 3% no vairāk nekā 210 000 Latvijas jauniešiem šajā vecuma grupā. Tomēr nekādus īpašus iesaistīšanas mehānismus AM neplāno, jo ar pašreizējo finansējumu (jaunsardzes gada budžets 2013. gadam ir aptuveni 114 000 latu) tā knapi spēj uzturēt pašreizējo jaunsargu skaitu.

Apmēram 1500 no 6200 jaunsargiem ir nelatvieši. Precīzākus datus iegūt nav iespējams, jo savulaik pēc dažādu liberālo organizāciju iebildēm aile “tautība” tika izvākta no jaunsargu uzņemšanas veidlapām.

“Lai nu kā – mēs nešķirojam bērnus ne pēc sociālā statusa, ne pēc dzimtās valodas. Vienīgi jārēķinās, ka apmācības notiks tikai latviešu valodā,” teic Rekrutēšanas un jaunsardzes centra direktors Druvis Kleins. Viņš pats apmeklējis visas nodaļas un novērojis, ka, neskatoties uz valodas grūtībām, patriotisms jauniešu vidū esot vienlīdz augstā līmenī.

“No jaunsargiem daudz retāk nekā no citiem vienaudžiem var dzirdētu frāzi – pabeigšu skolu un braukšu prom no šīs valsts,” stāsta Jaunsardzes pašpārvaldes vadītājs Pauls Maurers. Viņš arī atminas, ka, iestājoties šajā organizācijā, sākotnēji bijis pārsteigts, cik daudz tajā ir krievu un citu tautību jauniešu, kuru attieksme pret Latviju nemaz īpaši neatšķiras no latviešu vienaudžiem.

Taču par ne mazāk svarīgu faktoru kā valodas apguve un patriotisms D. Kleins uzskata strādāšanu komandā. Jau no pirmajiem gadiem pēc iestāšanās organizācijā jaunieši darbojas grupās, attīstot biedriskumu, sadarbības un vadības iemaņas. “Pēc pieciem sešiem gadiem viņiem vairs nav tādu jautājumu, kādi nereti šķeļ pieaugušo sabiedrību. Viņi ir uzauguši kopā, daudz ko izdzīvojuši kopā un iemācījušies sadarboties. Tādēļ ne tikai savu vienību, bet visu Latvijas sabiedrību uztver kā komandu,” stāsta D. Kleins.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+