Latvijā
Politika

Jaunsleiņa mantinieks Kaminskis: “Nevajag traucēt procesus.” 2


Andris Jaunsleinis (no kreisās) un Gints Kaminskis
Andris Jaunsleinis (no kreisās) un Gints Kaminskis
Foto – Ģirts Zvirbulis

Gandrīz ceturtdaļgadsimtu sabijis Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) vadītāja amatā, Andris Jaunsleinis pakāpies maliņā, dodot vietu jaunam vadītājam – LPS 28. kongresā Alūksnē pagājušo piektdien par LPS jauno priekšsēdētāju vienbalsīgi ievēlēts pašreizējais Auces novada mērs un LPS priekšsēža vietnieks Gints Kaminskis. Noprotams, ka jaunais vadītājs radikālas pārmaiņas organizācijā nedomā ieviest, bet gan turpinās iesākto līniju.

Lielā mērā pateicoties tieši LPS ilggadējai aktivitātei, pašvaldībām ir viens no spēcīgākajiem lobijiem Latvijā. Vēl lielāka ietekme uz politisko varu mūsu valstī varētu būt vienīgi komercbankām, atzīst eksperti. Šo pieņēmumu apstiprināja arī fakts, ka uz LPS kongresu bija ieradušās visas trīs valsts augstākās amatpersonas – Valsts prezidents Raimonds Vējonis, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA) un Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), kā arī vairāki ministri un Saeimas deputāti. Tiesa gan, savās uzrunās viņi nevairījās runāt par lietām, ko pašvaldību pārstāvjiem klausīties varētu būt nepatīkami.

Tā, piemēram, premjers Kučinskis aicināja saprast, ka nodokļu reformas ietvaros īstenotā minimālās algas celšana bijusi nepieciešama, kaut arī atsevišķas pašvaldības par to runā “apokaliptiskās noskaņās”. “Minimālās algas paaugstināšana bija absolūti nepieciešams lēmums, jo riski bezcerīgi atpalikt no saviem Baltijas kaimiņiem ir pārāk lieli. Ja kādam ir pārliecinoši argumenti, fakti, informācija, kas liecinātu, ka lēmums par minimālās algas paaugstināšanu ir bijis aplams vai pārsteidzīgs, nāciet un runāsim. Gan es, gan pārējie valdības ministri ir gatavi atklātai sarunai,” teica premjers.

“Tikai neaizmirstiet, ka šai lietai ir arī morāls aspekts – ko domās pašvaldības iedzīvotājs, ja tās vadītājs apšaubīs minimālās algas paaugstināšanas nepieciešamību?” teica valdības vadītājs, atgādinot, ka nodokļu reforma paredz arī kompensācijas mehānismus pašvaldībām. Arī skolu tīkla optimizācija joprojām esot viņa valdības prioritāšu sarakstā. “Latvijas izglītības sistēma ir pārfinansēta, un cerēto ieguvumu vietā mēs esam spiesti rēķināt tikai zaudējumus. Ja es teiktu, ka izglītības kvalitāte daudzos reģionos klibo, es nepateiktu neko. Starptautiskie testi liecina, ka daudzviet izglītības kvalitātes vienkārši nav! Godājamie pašvaldību vadītāji, nenogaliniet savu bērnu nākotni,” aicināja Kučinskis.

Arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (NA) savā uzrunā bija skarbs. Viņš brīdināja, ka reģionālā reforma esot neizbēgama. Pēc ministra pro-gnozēm, saglabājoties pašreizējai ekonomiskajai situācijai, uz Latvijas 110. gadadienu 2028. gadā valstī būs vairs tikai 20 līdz 30 pašvaldības – apriņķi.

Kamēr LPS pie teikšanas bija Jaunsleinis, politiķi tik agresīvus uzbrukumus pašvaldībām neatļāvās. Vai viņi cer, ka jaunais LPS priekšsēdis būs piekāpīgāks? To jautāju premjeram Kučinskim. “Gints ir cilvēks, kas gatavs ieklausīties argumentos, pieņemt kompromisus. Man bijušas diskusijas ar viņa pārstāvēto Novadu apvienību un radies iespaids par viņu kā zinošu cilvēku, kas labi pārredz visu laukumu. Domāju, ka Jaunsleinis sev sagatavojis labu un spēcīgu mantinieku,” vērtēja Ministru prezidents.

Par Kaminska autoritāti pašvaldību līmenī šaubu nav – par viņa ievēlēšanu priekšsēža amatā nobalsoja visi 172 klātesošie delegāti, neviens nebija pret vai atturējās. Šāda vienprātība amatpersonu ievēlēšanā sastopama reti. Taču to, kā viņš izturēs ugunskristības nacionālajā līmenī, redzēsim tuvākajā laikā. Jau šomēnes atsāksies pašvaldību un valdības diskusijas par nodokļu reformas dēļ negūto ienākumu kompensēšanu. LPS nodokļu reformu atbalsta tikai ar nosacījumu, ka likumu grozījumos tiks paredzētas garantijas, ka pašvaldību kopējie ieņēmumi no nodokļiem nebūs mazāki par 19,6% no valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumiem. Bet Kučinska valdība pagaidām gatava garantēt pašvaldībām tikai 19,5% ieņēmumu. LPS kongress piektdien pieņēma arī vairākas rezolūcijas, kurās iebilst pret skolu tīkla optimizāciju, pieprasa uzlabot autoceļus starp pagastiem un novadu centriem, uzstāj uz tiesībām LPS pārstāvēt pašvaldību kopējās intereses Satversmes tiesā un izvirza virkni citu prasību valsts varai. Šī pozīcija Kaminskim būs jāaizstāv dialogā ar valdību.

Vienlaikus jaunajam vadītājam nāksies pasvīst, lai saskaņotu vietvaru atšķirīgās intereses. Latvijā ir 119 pašvaldības, un LPS ietilpst 118 no tām (vienīgais izņēmums ir Krāslavas novads, kas 2012. gadā izstājās no savienības). Kas vajadzīgs lielajām pilsētām, var būt kaitīgs mazajiem novadiem, bet vienaldzīgs reģionālās attīstības centriem, kuriem aktuāls kas pilnīgi cits. Kaminskis gan pārliecināts, ka šeit var noderēt viņa pirmā specialitāte – mūziķis. “Pašvaldības var salīdzināt ar orķestri, kur ir dažādas instrumentu grupas – pirmās vijoles, otrās vijoles, čelli, kontrabasi, trompetes, timpāni, ksilofoni un kas tik vēl ne, bet visi kopā vienojas kopējā skaņdarbā,” sprieda jaunais LPS vadītājs. Ar mērķi līdzsvarot pārstāvniecību LPS vadītājam ir divi vietnieki, no kuriem viens pārstāv lielās pilsētas, bet otrs – novadus. Par Kaminska vietniekiem tika ievēlēti Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Gints Kukainis (NA) un Lielo pilsētu asociācijas pārstāvis, Jelgavas mērs Andris Rāviņš (ZZS). Līdzšinējais LPS priekšsēdis Jaunsleinis, kurš LPS vadīja kopš 1993. gada, vairs uz amatiem organizācijas vadībā nekandidēja. Taču arī pensijā doties viņš nedomā, bet turpinās darboties gan kā Ventspils novada domes deputāts, gan kā LPS pārstāvis Eiropas institūcijās.

Lasiet tālāk interviju ar Kaminski

“Nevajag traucēt procesus”

Gints Kaminskis pēc ievēlēšanas jaunajā amatā sarunā ar žurnālistiem apstiprināja, ka plāno pamest Auces novada domes priekšsēdētāja amatu, ko ieņēmis 16 gadus, un turpmāk šajā pašvaldībā darbosies kā ierindas deputāts. Pagaidām gan neesot notikušas sarunas, kurš no viņa pārņems šīs pašvaldības vadību. Piedāvājam jaunā LPS vadītāja redzējumu uz citām sasāpējušām pašvaldību problēmām.

Ministrs Gerhards nupat atkal paziņoja, ka pašvaldību skaita samazināšana ir neizbēgama. Vai piekrītat viņa redzējumam?

G. Kaminskis: Manuprāt, jāļauj pašvaldībām pašām sadarboties tādās teritorijās un apmēros, kā tās vēlas. Tas jau notiek šodien. Nevajag traucēt procesus, kas paši no sevis risinās. Pašvaldības šajā virzienā jau strādā. Esam jau daudzām valstīm priekšā administratīvā iedalījuma ziņā.

No valdības pārstāvjiem izskanēja arī aicinājumi pašvaldībām pieņemt skolu tīkla optimizāciju. Vai tā vienkārši ar to samierināsieties?

Tas ir ļoti nopietns jautājums. Šeit nedrīkst izraut no konteksta vienīgi skolu likvidēšanas procesu. Mums Auces novadā ir palikušas divas vidusskolas un Auces vidusskola ir ceturtajā vietā pēc reitinga – gan skolotāju atalgojuma, gan kvalitātes ziņā esam augšgalā. Jādomā ne tikai par skolēnu skaitu, bet izglītības kvalitāti, attālumu un ceļiem. Nedrīkstam aizmirst, ka bērnam, kurš brauc divas stundas uz skolu un atpakaļ, izglītība var aiziet otrajā plānā.

Kādā veidā cīnīsieties, lai pašvaldībām tiktu kompensēti nodokļu reformas dēļ zudušie ieņēmumi?

Es noteikti atbalstu kongresa rezolūcijā iekļauto prasību par 19,6% no konsolidētā budžeta nodokļu ieņēmumiem garantēšanu pašvaldībām. Tas ir saprātīgs risinājums ne tikai tādēļ, ka pašvaldībām vajadzētu vairāk naudas, bet lai beidzot budžetā skaidri un saprotami tiktu nodalīta pašvaldību un valsts daļa. Mums tuvākajā laikā sāksies sarunas ar valdību, un ceru, ka izdosies vienoties par šiem 19,6%. Pēc mēneša varēsim redzēt, kas būs noticis.

Ko jūs domājat par pēdējā laikā arvien biežāk iekopto pašvaldību praksi veidot savus uzņēmumus, piemēram, aptiekas?

Manuprāt, nav pareizi skatīties uz to, kam pieder uzņēmums – privātajam kapitālam vai pašvaldībai. Jāvērtē, vai uzņēmums strādā likumīgi, vai izpilda valsts normatīvajos aktos noteiktās prasības. Pašvaldības nav ieinteresētas līst nozarēs, kur privāto ir pietiekami daudz un paši tiek galā. Taču, ja privāto nav vai strādā slikti, tad pašvaldībai ir visas iespējas izdarīt šo darbu labāk. Turklāt bieži vien tas ļauj ieekonomēt pašvaldības līdzekļus.

Nu jau vairākus gadus turpinās diskusijas par pašvaldību informatīvajiem izdevumiem. Vai atbalstāt tādu izdošanu?

Jā, protams! Taču šiem pašvaldību izdevumiem pēc savas būtības jābūt informatīviem, tajos nebūtu jāpublicē reklāmas, bet jāinformē iedzīvotāji, un to es noteikti atbalstu. Protams, šeit var analizēt katru konkrēto gadījumu, lai šī informēšana nepārvērstos tikai par valdošo politiķu slavināšanu.

LA.lv