Mobilā versija
Brīdinājums -2.5°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
24. oktobris, 2012
Drukāt

Jaunsleinis: Rīgas lēmums izstāties no LPS bija kļūda

Foto - LETAFoto - LETA

Rīgas pašvaldības lēmums izstāties no Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) bija kļūdains un tam nebija objektīva pamata, trešdien intervijā Latvijas Radio sacīja LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis.

Viņaprāt, Rīgas aiziešana no LPS vājinās organizāciju un ieguvēja no tās nebūs ne pašvaldība, ne LPS.

“Jebkuras izstāšanās vājina [organizāciju], bet Rīgas izstāšanās ir nopietns vājinājums organizācijai, kas pārstāv pašvaldību intereses kopumā,” teica LPS vadītājs.

Viņaprāt, ja Rīga gribēja sodīt valdību, tad ar šādu soli to nevarēs panākt – to varētu izdarīt, tikai turpinot aktīvi strādāt ar LPS un aizstāvēt organizācijas pozīciju. “Valdība [ar Rīgas izstāšanos] netiek sodīta, tā faktiski tiek stiprināta, jo tiek vājināta Latvijas pašvaldību savienība un pašvaldību kopējais viedoklis,” sacīja Jaunsleinis.

LPS priekšsēdis uzskata, ka nebija nekāda objektīva pamata Rīgas lēmumam pamest LPS. “Izskanēja, ka Pašvaldību savienība piekritusi [iedzīvotāju ienākuma] nodokļa pārdalei 80% [pašvaldību budžetā] un 20% [valsts budžetā] – tad objektivitātes dēļ jāsaka, ka Rīga pati bija parakstījusi vienošanos ar Finanšu ministriju par šo nodokļu sadali, ko viņi paši iekasē, kura balstījās uz proporciju 80:20. Mēs līdz šim brīdim neesam balsojuši un piekrituši šādai sadalei atšķirībā no pašas Rīgas,” klāstīja Jaunsleinis.

Viņš arī solīja strādāt, lai Rīgas pašvaldība atgrieztos LPS. “Organizācija, kurai jāpārstāv visu intereses, ir ieinteresēta, lai visi būtu tās biedri,” teica LPS vadītājs, uzsverot, ka savā darbā līdz šim centies ievērot visu pašvaldību, arī Rīgas, intereses.

Radušos situāciju plānots pārrunāt trešdien LPS domes sēdē.

Uz jautājumu, vai Rīgas pašvaldības izstāšanās no LPS nav sašķobījusi arī viņa krēslu, Jaunsleinis atbildēja, ka ir gatavs uzņemties daļu atbildības, jo diemžēl “ar finanšu palīdzību ir veiksmīgi izdevies sašķelt un nostādīt vienu pašvaldību pret otru” un viņam kā vadītājam nav izdevies tam nostāvēt pretim un saliedēt pašvaldības, lai tās nepakļautos šādai politikai.

“Es nevaru ne ar ko lepoties. Man neizdevās šoreiz nostāvēt pretī un pārliecināt, lai Rīga tomēr neizstājas, lai Krāslava neizstājas. Tas ir slikti,” teica Jaunsleinis. Vaicāts, vai viņš rosinās balsojumu par uzticību sev, LPS vadītājs sacīja, ka par to vēl būtu jāaprunājas, tomēr viņš pie sava krēsla ar varu neturēšoties.

“Ja pašvaldības uzskatīs, ka man ir jāaiziet, nav problēmu. Es nebūšu tas cilvēks, kas turēsies pie krēsla,” sacīja Jaunsleinis, vienlaikus atgādinot, ka nākamā gada jūnijā ir gaidāmas pašvaldību vēlēšanas, pēc kurām sekos LPS kongress un tajā vadība tāpat tiks pārvēlēta.

Jau vēstīts, ka Rīgas dome otrdien vakarā, nesagaidot trešdien gaidāmo Latvijas Pašvaldību savienības domes sēdi, pēc garām un plašām diskusijām nobalsoja par izstāšanos no šīs organizācijas, tādējādi protestējot par piekāpšanos valdībai iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadalē.

Ārkārtas sēdē otrdien par izstāšanos nobalsoja 31 deputāts, pret bija 13, bet atturējās divi deputāti.

Rīgas mērs Nils Ušakovs bija aicinājis lemt par Rīgas izstāšanos no LPS, jo organizācija sarunās par iedzīvotāju ienākuma nodokļa proporcijām nav spējusi aizstāvēt pašvaldību intereses. LPS domes sēdē iepriekš tika atbalstīts valdības piedāvājums nākamgad saglabāt esošo proporciju iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadalē, kur 80% no iekasētā nodokļa nonāk pašvaldību budžetos, bet 20% ‒ valsts budžetā.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+