Mobilā versija
-4.0°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
12. augusts, 2013
Drukāt

Jaunsleinis: Taupība nav panaceja

Foto - LETAFoto - LETA

“Jaunie izaicinājumi veidojas no tā, ko mēs gribam panākt un kā to izdarīt. Mēs esam par saprātīgu līdzekļu izmantošanu, bet taupība nevar būt panaceja, nedrīkst pieļaut taupīšanu uz iedzīvotāju rēķina, piemēram, ieguldot nodokļu maksātāju naudu bankrotējušu uzņēmumu glābšanai,” piektdien notikušajā Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) kongresā, kam dots moto “Jauni izaicinājumi”, sacīja tās priekšsēdis Andris Jaunsleinis.

 

 

 

Kritizē pārsteidzīgus 
lēmumus

Ziņojumā par iepriekšējā periodā paveikto valdībai tika adresēts ne mazums pārmetumu. Kritiku izpelnījās tās centieni ierobežot pašvaldību patstāvību – piemēram, iecere divkārt samazināt atskaitījumu likmi pašvaldībām no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, veidojot šīs likmes vietā vispārējo dotāciju. LPS tam nepiekrita. Tāpat valdība vēlējusies pašvaldībās šķirt lēmējvaru no izpildvaras, un tā būtu visīstākā atgriešanās pie padomju laika izpildkomitejām, ko LPS priekšsēdis atzina par bezatbildības veicināšanu. Bet vēlme noteikt visām pašvaldībām vienādas jebkura pakalpojuma sniegšanas normas sadārdzinātu pašus pakalpojumus un pašvaldības darbību padarītu par neefektīvu. “Ja mērķis ir palīdzēt cilvēkiem un tas tiek sasniegts, nav būtiski, ka ik vietā to panāk citādi.” LPS priekšsēdis arī uzsvēra, ka pašvaldībās ir daudz cilvēku ar milzu pieredzi, ar vēlmi daudz izdarīt savu iedzīvotāju un valsts labā, un tā ir pareiza politika. No šīs pieredzes visi var mācīties. Turpmāko divu gadu laikā tas arī notiks, izmantojot Norvēģijas finanšu instrumenta projektu.

Runājot par plānotajām izmaiņām iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) apmērā, ko valdība vēlāk atzina par kļūdu, tāpat par iecerēto veselības nodokli uz IIN rēķina 3,5% apmērā no bruto algas, A. Jaunsleinis atgādināja: “Nekas nav dārgāks par īslaicīgiem lēmumiem, kas pārvēršas par ilglaicīgām problēmām.”

Kā piemēru tiesiskajam nihilismam viņš minēja slimnīcu finansēšanu. Ik gadus tās pārtērē atvēlēto līdzekļu daudzumu, un gaida, vai tiks grozīts valsts budžets, piešķirot papildfinansējumu, vai vadītājus vedīs uz cietumu. Ceļu uzturēšanai sarucis finansējums, rezultāts – investīcijām nepievilcīga vide.

A. Jaunsleinis kritizēja ūdens un siltuma apgādes uzņēmumu privatizāciju: “Vai vajadzēja par sviestmaizi atdot privātās rokās visus šos uzņēmumus? Tas ir labs bizness – līdz pēdējai ūdens pilei par to samaksās iedzīvotājs. Vai zināms, ka bankrotējis kāds pašvaldības uzņēmums? Nē, toties privātos gan valsts ir spiesta glābt.”

 

Aicina ievērot 
taisnīgumu

LPS vadītājs aicināja ievērot taisnīgumu – tas ir, valdības budžeta ieņēmumiem palielinoties, proporcionāli jāpalielinās arī pašvaldību budžetiem. Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, kas arī piedalījās LPS kongresā, to arī apsolīja. A. Jaunsleinis atzina, ka kritika pati par sevi problēmas nerisina, nepieciešami reāli risinājumi, ko var īstenot. “Jāmeklē jauni argumenti, sabiedrotie un tikai laiks pierādīs, kam taisnība.” Interesanti, ka sabiedroto skaitā iekļāvusies Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) ar tās prezidentu Ojāru Spārīti vadībā. Kā uzsvēra O. Spārītis, LZA piedāvās savu ekspertu zināšanas un pieredzi, lai pierādītu, ka zinātnieku līdzdalība uzņēmējdarbībā spēj dot finansiālu pienesumu budžetā.

Savukārt LPS par svarīgāko uzskata likvidēt šķēršļus uzņēmējdarbībā, lai pašvaldības legāli varētu atbalstīt savus vietējos uzņēmējus, kā tas notiek mūsu tuvākajās kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā. Atjaunot ceļu fondu.

Panākt atklātu uzskaiti par pašvaldībās veiktajām investīcijām un tajā saņemto atbalstu no ES fondiem. Lai tiktu uzskaitīti un atspoguļoti dati par katras pašvaldības ekonomisko attīstību. Ja tādas nav, jāskaidro, ko darīt, kā palīdzēt, atbalstīt. Arī premjers V. Dombrovskis norādīja, ka atsevišķās pašvaldībās vienīgās darba vietas nodrošina valsts pārvaldes institūcijas.

Baldones novada domes priekšsēdētāja Karina Putniņa pievienojās A. Jaunsleiņa viedoklim – lai pašvaldības sadzirdētu augstākajos varas gaiteņos, svarīga vienotība: “Labi, ka priekšsēdis pauž savu viedokli, bet mūsu teiktajam būtu lielāks svars, ja tā pamatā būtu pašvaldību vadītāju kopīgs lēmums.” Viņa uzsvēra, ka LPS daudz aktīvāk jāuzstājas pret idejām atkal reformēt novadu administratīvās teritorijas.

Tukuma novada domes priekšsēdētājs Juris Šulcs neslēpa, ka pašvaldības kopumā neapmierina sadarbība ar valsts institūcijām. Vislabākā tā esot ar LAD. “Tur sastopam tieši tādu attieksmi, kādu vēlamies, – ieinteresētību,” sprieda J. Šulcs.

Arī Mālpils novada domes priekšsēdētājs Aleksandrs Lielmežs atzina, ka ar valdību domstarpību vairāk nekā vienošanos. Viņš rosina LPS pieņemt tādus lēmumus, kas “brīdinātu politiķus, liekot viņiem satraukties un pieņemt pašvaldībām vajadzīgus lēmumus”. Mālpils pašvaldības vadītājs izteica priekšlikumu visām reģionālajām partijām veidot vienu kopēju sarakstu, ar kuru nākamgad startēt Saeimas vēlēšanās. “Pašvaldību interešu aizstāvjiem ir jābūt parlamentā,” uzskata A. Lielmežs.

 

Uzziņa

* LPS kongresā pieņēma sešas rezolūcijas par pašvaldībām būtiskiem jautājumiem – par ceļiem un sabiedrisko transportu; par vidēja termiņa budžetiem; par pašvaldību tiesībām un spēju rīkoties ar pašvaldības īpašumu un veikt uzņēmējdarbību iedzīvotāju interesēs; par 2014. gada budžetu, izslēdzot iespēju samazināt pašvaldību proporciju kopējos nodokļu ieņēmumos; par pašvaldību autonomiju; par pašvaldību darbinieku motivācijas sistēmu, aicinot atjaunot likumā “Par pašvaldībām” noteikto kārtību, ka pašvaldības darbinieku atalgojumus nosaka dome.

* Kongresā pašvaldību vadītājus uzrunāja Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs.

* Latvijas Pašvaldību savienībā darbojas 117 pašvaldības, no tās izstājušās divas – Rīgas dome un Krāslavas novada pašvaldība.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+