Mobilā versija
+0.1°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
30. jūnijs, 2015
Drukāt

Jaunu operzvaigžņu meklējumi

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Par Vītola vokālistu konkursa pirmās vietas ieguvēju kļuva poļu dziedātāja Marcelīna Beišē.

Starptautiskas žūrijas pārraudzībā, kuras vadību šoreiz uzņēmusies ievērojamā operdziedātāja Maija Kovaļevska, Latvijas Nacionālajā operā noslēdzies Jāzepa Vītola 4. Starptautiskais vokālistu konkurss.

Līdz konkursa trešajai kārtai no 26 dalībniekiem bija nonākuši seši, un, muzicējot kopā ar Mārtiņa Ozoliņa vadīto Operas orķestri, ikviens no viņiem savas mākslinieciskās spējas un profesionālās iemaņas varēja parādīt no vislabākā skatupunkta, izdziedot divas operu ārijas. Trešajā kārtā piedalījās trīs soprāni, tenors, baritons un bass. Visu sešu mūziķu – polietes Marcelīnas Beišē, norvēģietes Margrētes Fredheimas, ukrainietes Ivannas Komarevičas, armēņu tenora Tigrana Ohanjana, latviešu baritona Kalvja Kalniņa un armēņu basa Haika Tigranjana – uzstāšanos raksturoja pienācīga profesionāla sagatavotība, uz kuras pamata dziedātāji tad arī varēja atklāt savu personisko radošo individualitāti. Tiesa, šai ziņā vieniem bija vairāk ko teikt, citiem – ne īpaši. Jādomā, ka tieši atskaņojuma bezpersoniskums kļuva par vienu no galvenajiem motīviem, kādēļ Marcelīnas Beišē, Haika Tigranjana un Tigrana Ohanjana interpretācijas neizraisīja sevišķu interesi – vien atziņu, ka tās ir rūpīgi izstrādātas un precīzi izdziedātas. Neraugoties uz to, rosinošākā bija skatuviska šarma klātbūtne, kas jūtami bagātināja Haļkas āriju no Moņuško operas “Haļka” poļu dziedātājas Marcelīnas Beišē versijā, Verdi “Hercoga dziesmiņu” no “Rigoleto” Tigrana Ohanjana sniegumā un Mefistofeļa āriju no Guno “Fausta” Haika Tigranjana priekšnesumā. Par emocionāli spilgtāku veikumu liecināja Kalvja Kalniņa uzstāšanās, tostarp Oņegina ārijā no Čaikovska operas “Jevgeņijs Oņegins”, Ivannas Komarevičas priekšnesums ar Mimī un Džildas ārijām no Pučīni “Bohēmas” un Verdi “Rigoleto” un it īpaši – Margrētes Fredheimas dalība konkursā ar Elenas āriju no Verdi “Sicīliešu vakarēdiena” un Margarētas āriju no Guno “Fausta”. Tieši norvēģu soprāna uzstāšanās vēstīja par visveiksmīgāk panāktajām proporcijām starp vokālo slīpējumu un interpretācijas muzikālo piepildījumu. Cita lieta, ka Rosīni skaņuraksts Figaro kavatīnē latviešu dziedātājam diemžēl izrādījās par grūtu, savukārt armēņa un ukrainietes piedāvātās interpretācijas viņu izvēlētajai mūzikai tomēr neiezīmējās ar patiesi izteiksmīgu noskaņu un tēlu atveidojumiem. Dažāda kvalitāte bija arī solistu sadarbībai ar Mārtiņa Ozoliņa vadīto Operas orķestri – piemēram, Marcelīnas Beišē gadījumā instrumentālais skaņuraksts atbilda solistes veidotajam vokālās partijas plūdumam, turpretī ar Tigranu Ohanjanu pilnveidīgs dialogs neizveidojās. Tas gan nenozīmē, ka kontrasti būtu kliedzoši, un katrā ziņā orķestris nekur netraucēja solistiem panākt iecerēto iespaidu, taču ideālā variantā, protams, interpretāciju kopainai viscaur vajadzētu atklāties vienlīdz jūtīgai un plastiskai. Savukārt no klausītāju skatupunkta vēl paliek jautājums, cik lielā mērā to visu klausīties bija interesanti. Konkursa finālā sešu dziedātāju uzstāšanās sākās un beidzās ar 19. gadsimta mūziku, lai gan līdzās vispārzināmām partitūrām viņi varēja izvēlēties arī jebko citu. Šoreiz visi kā viens bija nolēmuši iet pierastāko ceļu – nebija ne Bernsteina, ne Prokofjeva, ne Glāsa, ne Alesandro Skarlati vai Žana Batistas Lulli, lai gan tas varētu būt viens no veidiem, kā priekšnesumu atdzīvināt.

Kā parasti šādos gadījumos vissaistošāk ir izteikt savu minējumu vēl pirms iepazīšanās ar žūrijas viedokli – augstāko otro vietu es piešķirtu Margrētei Fred­heimai, savukārt trešo vietu – Haikam Tigranjanam. Pēc žūrijas vērtējuma – trešā vieta Tigranjanam, otrā – Fredheimai, bet par Vītola vokālistu konkursa pirmās vietas ieguvēju kļuvusi Marcelīna Beišē. Iespējams, ka poļu soprāns līdz ar to nākotnē būs dzirdams kādā Latvijas Nacionālās operas izrādē.

Pievienot komentāru

Jaunajā "Oņeginā" nav "fašistu" un "mūsējo". Pilnā saruna ar Rubiķi un Kalniņu (1)Diriģents Ainārs Rubiķis un režisore Rēzija Kalniņa operā "Jevgeņijs Oņegins" aicinās uz "romantikas, ilūziju un realitātes cīņu". Kā viņu redzējums atšķirsies no Andreja Žagara iestudējuma 2010. gadā?
Draugiem Facebook Twitter Google+