Ilustratīvs foto. Jaunais Lexus ES, 2018.gada jūnijs.
Ilustratīvs foto. Jaunais Lexus ES, 2018.gada jūnijs.
Foto – LETA/EPA

Jaunus auto Latvijā pērk vairāk, bet ne tik daudz kā 2007.gadā 0

Latvijā šā gada pirmajos sešos mēnešos, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, par 7% pieaudzis jaunu vieglo automašīnu tirgus, aģentūru LETA informēja Latvijas Auto asociācijā (LAA).

Reklāma
Reklāma
Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli” 32
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30
Notriektā tautumeita 6
Lasīt citas ziņas

Kaut arī tirgus apjoma pieaugums ir ievērojams, tas ir tālu no tā, lai pārskatāmā nākotnē tā atzīme sasniegtu 2007.gada tirgus līmeni. Lietuva to sasniedza pērn, bet Igaunija to paveiks šogad, uzsvēra LAA.

Atbilstoši asociācijā paustajam, šā gada pirmais pusgads noslēdzies ar 10 270 jaunu vieglo automobiļu reģistrāciju, no kuriem reģistrēti 9070 pasažieru un 1200 komercauto. Vidējais reģistrācijas apjoms vienā mēnesī gada pirmajā pusē sasniedzis līmeni, kāds iepriekš bija 2006.gada pirmajā pusgadā. LAA atzīmēja, ka minētā tendence liecina, ka gada noslēgumā Latvijā reģistrēto jauno spēkratu skaits varētu nedaudz pārsniegt 20 000.

CITI ŠOBRĪD LASA

Vienlaikus šogad novērojamas izmaiņas degvielas izvēlē, jo gada pirmajā pusē par 3% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn reģistrēti automobiļi ar benzīna motoru, tādējādi veidojot gandrīz 55% no jauno auto tirgus. Savukārt vērtējot elektromobiļu īpatsvaru tirgū, šā gada pirmajos sešos mēnešos iegādāti 39 elektromobiļi, kas ir par 14 auto vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Turklāt 11 no gada pirmajā pusē iegādātajiem elektromobiļiem ir taksometri, ko iegādājies uzņēmums “SerGi & partners invest” taksometru pakalpojumu nodrošināšanai.

Asociācijā atzīmēja, ka šā gada pirmajos sešos mēnešos salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn, juridisku personu un privātpersonu reģistrēto auto sadalījums ir saglabājies gandrīz nemainīgs. Piemēram, privātpersonu daļa tirgū gada pirmajā pusē pieaugusi vien par vienu procentpunktu, sasniedzot 30%. Turpretī pirmajos sešos mēnešos ievērojami pieaugusi līzinga finansējuma intensitāte, jo 73% privātpersonu automobiļu iegādi šogad veica ar līzinga kompāniju palīdzību, bet juridisko personu vidū ar līzinga starpniecību veikto darījumu īpatsvars bija 61%. Attiecīgi 2017.gada pirmajā pusē minētie rādītāji bija 70% un 59%. “Faktiski var teikt, ka tirgus pieaugumu ir nodrošinājis tieši līzingā finansēto darījumu pieaugums,” uzsvēra asociācijā.

Auto līzinga tirgū līderpozīcijas ieņem “Luminor Līzings”, sasniedzot 30% no kopējā tirgus. Tam seko “Swedbank Līzings” ar 24,1%, bet trešajā vietā populārāko līzinga kompāniju topā atrodas “SEB Līzings” ar 23,5%. Minētās kompānijas kopā ieņem 77% no jaunu automobiļu līzinga tirgus.

Analizējot līzinga kompāniju mērķauditoriju, asociācija secinājusi, ka “Luminor līzings” un “Swedbank līzings” aktivitāte privātpersonu finansēšanā ir augstāka nekā juridisko personu finansēšanā. Turpretim “SEB līzings” izteikti fokusējas uz juridisku personu finansēšanu un pamatā lielo klientu apkalpošanu, kur vienā darījumā tiek finansētas vairākas automašīnas. Piemēram, “OP Finance” apkalpo tikai juridiskās personas un tikai trīs automobiļi no 335 darījumiem ir finansēti privātpersonām.

Pasažieru automobiļu kategorijā pēc ilgstošas atrašanās pirmajā vietā savas pozīcijas gada pirmajā pusē ir zaudējis automašīnu markas zīmols “Volkswagen”. Tā vietu ieguvis zīmols “Toyota”, kas jūnijā sasniedza labākos šā gada pārdošanas rādītājus. Tāpat vērā ņemams notikums Latvijas auto tirgū ir jaunā automašīnu zīmola “Škoda” dīlera “Green Motors” ienākšana, kas darbības pirmajā pusgadā gandrīz dubultojis vairāku automašīnu modeļu tirdzniecības apjomus.

Reklāma
Reklāma

No gada pirmajā pusē reģistrētajiem jaunajiem vieglajiem auto, vislielākais pieaugums vērojams kompaktajā klasē, kurā līderpozīcijas ieņem “Volkswagen Golf” ar 466 reģistrētiem automobiļiem, kas ir par 45% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, un veido ceturto daļu no visiem kompaktās klases automobiļiem. Tādējādi “Volkswagen Golf” kļuvis arī par pirktāko jauno automobiļu modeli, ieņemot līdzšinējā līdera “Nissan Qashqai” pozīcijas un novirzot to otrajā vietā.

Vienlaikus asociācijā uzsvēra, ka gada pirmajā pusē pēc segmenta samazināšanās un stagnācijas trīs gadu garumā, šogad pirmo reizi vieglā komercauto nišā novērojama stabila izaugsme 19% apmērā. Gada pirmajos sešos mēnešos reģistrēti 1200 jauni N1 kategorijas auto, kas ir gandrīz tikpat cik 2014.gada pirmajā pusē. Minētajā kategorijā pirktākie automobiļi ir “Renault”, kas otrajā vietā novirzījis iepriekšējo gadu līderi “Volkswagen”. “Renault” aizņem vairāk nekā 20% no visa komerctransporta segmenta, pateicoties tā pārdotākajam modelim “Renault Master”.

Pieaugošo tendenci N1 kategorijā asociācija skaidro ar to, ka ilgstoši nav atjaunots uzņēmumu īpašumā esošais vieglais komerctransports, turklāt pēdējo gadu laikā tā vidējais vecums ir pieaudzis, pērn sasniedzot 8,7 gadus pretēji 7,1 gadam 2009.gadā. Tāpat tas tiek skaidrots ar Latvijas ekonomikas attīstību un atsevišķu tās segmentu, tostarp būvniecības, straujo izaugsmi. Tas, pēc asociācijā paustā, veido dabisku pieprasījuma pieaugumu komerctransporta segmentā.

Lielākais vieglā komercauto pircējs šā gada pirmajā pusē bija VAS “Latvijas Pasts”, uzņēmuma autoparku atjaunojot ar 64 “Renault Master” markas spēkratiem. Otro vietu ieņem pilna servisa nomas uzņēmums “ALD Automotive”, kas nodrošina vairākus Latvijā strādājošus uzņēmumus ar komercautomobiļu pilna servisa nomu. Trešajā vietā ir SIA “Latvijas Valsts meži”, papildinot autoparku ar 24 “Mitsubishi” L200 pikapiem.

Salīdzinot jaunu vieglo automobiļu reģistrācijas datus Baltijas valstu vidū, ko veic, aprēķinot jaunu vieglo automašīnu skaitu uz 1000 iedzīvotājiem, Igaunijā gada pirmajos sešos mēnešos iegādāts 20,1 automobilis uz 1000 iedzīvotājiem, Lietuvā – 10, bet Latvijā – 9,2. Asociācijā skaidroja, ka kaut arī Igaunija vienmēr Baltijas autotirgū ieņēmusi līderpozīcijas, Latvija līdz 2016.gadam atradusies stabili priekšā Lietuvai. Tomēr kopš pagājušā gada situācija ir manījusies, jo Lietuva vairākus gadus pēc kārtas piedzīvo strauju automašīnu tirgus izaugsmi vairāk nekā 20% apmērā. Tikmēr Igaunijā jaunu automobiļu iegāde uz vidēji 1000 iedzīvotājiem pielīdzināma tādām valstīm kā Somija un Portugāle, kur minētais rādītājs abās ir 21,5, kā arī Nīderlandei, kurai tas ir 24,4. Savukārt Eiropas vidējais rādītājs ir 29,6 vieglie pasažieru automobiļi uz 1000 iedzīvotājiem.

Atbilstoši Eiropas Autoražotāju asociācijas datiem šā gada pirmajos piecos mēnešos Eiropā kopā reģistrēti nepilni 6,9 miljoni jauni vieglo pasažieru automobiļi, kas ir par 2,4% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Procentuāli lielākie pieaugumi ir Eiropas mazajos tirgos – Grieķijā, Rumānijā un Lietuvā. Turpretī lielākajos Eiropas tirgos ievērojamākais pieaugums ir Itālijā (10,6%), kamēr Vācijā tas ir mērens (2,6%). Tikmēr lielākais kritums novērots Lielbritānijā (6,8%), tirgum reaģējot uz “Brexit”. Tomēr asociācijā atzīmēja, ka pēc 13 mēnešu ilga krituma, Lielbritānijas tirgus šā gada aprīlī un maijā piedzīvojis izaugsmi.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.