Jaunzeme-Grende aicina nejaukt politiku ar kultūru un nešķelt nozari 0
Kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende piektdienas vakarā izplatījusi paziņojumu, aicinot nešķelt nozari budžeta veidošanas laikā, pavēstīja ministres padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Ieva Līne.
“Ap Latvijas Nacionālās operas valdi saceltā ažiotāža ir atsevišķu spilgtu kultūras jomas personību kardināli dažādo viedokļu sadursme, kurā šobrīd dominē emocijas un interpretācijas. Racionālas analīzes un izvērtējuma šajās diskusijās ir maz. Šajā emociju kamolā tiek aizmirsts par pašu svarīgāko,” paudusi ministre.
Viņa norāda, ka viegli ir cīnīties pret, bet apvienoties un cīnīties par ir daudz grūtāk.
“Mani mērķi kultūras ministres amatā neatkarīgi no šīm izpausmēm ir un paliek nemainīgi – izvest nozari no finansiālās krīzes, panākot budžeta pieaugumu nozarei, vienlaikus pildot valdības deklarācijā Kultūras ministrijai uzdoto, veidojot spēcīgas un pasaules līmenī konkurētspējīgas institūcijas un piedāvājumu visā Latvijā. Šī ir cīņa par nozari visā valstī, nevis atsevišķu personu interesēm,” paziņojumā uzsvērusi Jaunzeme-Grende.
Ministre atgādina, ka gada sākumā panākts valsts budžeta pieaugums kultūras nozarei par 25% pret iepriekšējo gadu un pašlaik pieauguma tendence tiek turpināta, jaunajām politikas iniciatīvām kopā ar nozares cilvēkiem izcīnot papildu vairāk nekā 10 miljonus latu. Tas nozīmē atalgojuma pieaugumu visās kultūras institūcijās, Valsts kultūrkapitāla fonda finansējuma palielinājumu par 1,5 miljoniem latu, kā arī finansējuma pieaugumu atsevišķām nozarēm, piemēram, kino. Pirmoreiz panākts arī būtisks finansējums reģionālajām koncertzālēm, paskaidro ministre.
“Esmu ministre, kura vienmēr bijusi atvērta dialogam. Ir izveidota un darbojas Kultūras alianse, kura arī radusies, asu diskusiju rezultātā apvienojot visu 15 kultūras nozaru organizācijas ar vairākiem tūkstošiem profesionāļu. Nu jau vairāk nekā gadu iknedēļas sanāksmēs aktuālos jautājumus risinām kopā ar Kultūras aliansi un visi, kas ir vēlējušies nākt ar ministru uz konstruktīvu dialogu, šo iespēju caur aliansi ir atraduši,” pauž Jaunzeme-Grende.
Viņa norāda, ka jau vairākkārt ir uzsvērusi, ka neplāno kandidēt gaidāmajās Saeimas vēlēšanās vai vēlreiz ieņemt kultūras ministra amatu, tādēļ visu savu enerģiju velta šai valdībai atvēlētajam laikam ministra amatā, “pieejot tam nevis politiski, bet kā nozares vadītājam, kam nav savu favorītu un ir vienāda attieksme pret visām kultūras nozarēm”.
Ministre aicina nejaukt politiku ar kultūru un kultūrpolitikas procesiem. Viņa uzsver, ka pašreizējie mēģinājumi sašķelt nozari laikā, kad vēl tiek veidots nākamā gada budžets, var atkal iedragāt kultūras nozari, kas tikai tagad sāk atgūties no krīzes.
Jau vēstīts, ka augusta beigās Kultūras ministrija pēc konkursa uz Latvijas Nacionālās operas (LNO) valdi nolēma, ka to turpmāk vadīs līdzšinējais LNO direktora padomnieks muzikālajos jautājumos komponists Arturs Maskats, taču Maskats publiski paziņoja, ka no amata atsakās. Iepriekšējam LNO valdes vadītājam Andrejam Žagaram tika piedāvāts LNO padomnieka amats, lai nodrošinātu sekmīgu iesākto projektu pabeigšanu, taču arī viņš no šāda scenārija atteicās.
Kultūras ministrija pašlaik apsver iespēju izsludināt jaunu konkursu uz operas mākslinieciskā vadītāja amatu vai šo amatu piedāvāt trešajam pretendentam, kas iepriekš pieteicās konkursā.
Operas arodbiedrību pārstāvji uzskata, ka Žagara nomaiņa “ieviesīs pārmaiņas, kas sen vajadzīgas”, savukārt Žagara atbalstam LNO valdē publiski izteikušies operas pasaules pārstāvji gan ārpus Latvijas robežām, gan ilggadēji operas sponsori un vairāki LNO solisti.
Publisku sašutumu par Grendes darbu piektdien paudis arī Jaunā Rīgas teātra vadītājs Alvis Hermanis. Savukārt soliste Kristīne Opolais atteicās uzstāties LNO ēkas 150 gadu jubilejas koncertos. Bet sociālajā tīklā “Facebook” piektdien izveidota lapa “Grende, atkāpies”, kur sniegta informācija, ka pašlaik tiek gatavota atklāta kultūras sfēras cilvēku vēstule, lai pieprasītu kultūras ministres demisiju.
