Mobilā versija
+5.0°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
13. septembris, 2013
Drukāt

Jaunzeme-Grende: Lepojos ar to, ka spēju pārcirst Gordija mezglu operā (papildināts)

LETALETA
Atskatoties uz savu darbu Kultūras ministrijā, jāsecina, ka esmu bijusi priekšzīmīga kultūras ministre, 13.septembrī preses brīfingā sacīja kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende (VL-TB/LNNK). “Esmu pildījusi visus deklarācijā nospraustos uzdevumus,” sacīja ministre, piebilstot, ka viņa ir gandarīta par vairākiem darbiem, ko izdevies paveikt.

Viņa pauda savu gandarījumu, ka šogad tiks pabeigta Latvijas Nacionālā bibliotēka un ir sākts darbs pie tās satura veidošanas. Tāpat ministre izteica pateicību Latvijas Nacionālajam kultūras centram un komandai par veiksmīgo Dziesmu svētku sarīkošanu, kā arī par to, ka, apvienojot 15 kultūras nozares, ir izdevies radīt Nacionālā attīstības plāna dokumentu “Radošā Latvija”.

“Man patiešām ļoti izbrīna, ka premjers redz dažu ļoti agresīvi noskaņotu kultūras cilvēku diskusijas medijos, bet neredz un negrib redzēt profesionālu cilvēku kopdarbu pusotra gada garumā. Tas ir man nesaprotami, un es tiešām gribētu dzirdēt vairāk šo argumentu, kāpēc tas ir tā. Es saprotu, ka esmu bijusi ļoti drosmīga, pārcērtot Gordija mezglu operā, un es lepojos ar to – es esmu pirmā ministre, kura to ir izdarījusi. Šis ir neatgriezenisks process, un jaunajai valdei būs ļoti nopietns darbs gan pie operas attīstības, gan arī pie analīzes,” sacīja Jaunzeme-Grende.

Tuvākajā laikā operā tikšot sākti finanšu un juridiskie auditi. Vakar sarunā ar premjeru ministre norādījusi argumentus, kādēļ rīkojusies tieši šādi, un visus šo argumentus Jaunzeme-Grende nosūtījusi tiesībsargājošajām organizācijām. “Man ir nesaprotams, kādēļ premjers, zinot to visu, ir reaģējis tieši tā,” sacīja Jaunzeme-Grende.

Kultūras ministre pauda, ka kopā ar kultūras nozares cilvēkiem strādājusi pie tā, lai Latvijas Nacionālajā attīstības plānā septiņos gados kultūrai iezīmētu 235 miljonus latus. Šajā summā būtu finansējums jaunai koncertzālei, Laikmetīgās mākslas muzejam, arī stadionam, kas būs Latvijas simtgadē deju svētku stadions. “Esam daudz diskutējuši par dažādām idejām, par dažādiem piegājieniem kultūrai. Katru pirmdienu nāk kopā Kultūras alianse, kur mēs izdiskutējam jautājumus un meklējam risinājumus. Tieši šajās diskusijās mums ir izdevies nozarei piesaistīt nozīmīgu finansējumu,” sacīja ministre.

Viņa minēja, ka tagad gandarījums ir par to, ka kultūrai vairs netiek prasīti 10% vai 20%, jo tagad skaidri zina, cik kultūrai nepieciešams un ko ar to sasniegs.

Ministre pauda pateicību visiem, kas viņu atbalstīja pēdējās divās nedēļās, tajā skaitā “Laiks kultūrai”, trīs augstskolas, arodbiedrības un atsevišķi arī citi kultūras cilvēki, kuri savu atbalstu pauduši ar zvaniem, nosūtītām īsziņām.

Kā ziņots, premjers Valdis Dombrovskis (V) šodien paziņoja, ka pieprasīs kultūras ministres Jaunzemes-Grendes demisiju. Formālais gala lēmums tiks pieņemts pirmdien, 16.septembrī. Pirms tam par to tiks informēti koalīcijas partneri.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+