Mobilā versija
+2.2°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
12. septembris, 2013
Drukāt

Jaunzeme-Grende pati kultūras ministres amatu atstāt negrasās (papildināts)

LETALETA

Saistībā ar pēdējo dienu skandālu ap Latvijas Nacionālās operas (LNO) vadības maiņu kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende (VL-TB/LNNK) pati pamest ministres amatu negrasās.

 

Jaunzeme-Grende šodien pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski (V) teica, ka sarunā aicinājums atkāpties neesot izskanējis.

Tikmēr pats premjers lēmumu šajā jautājumā joprojām sola rīt, jo vēl esot nepieciešams laiks apdomāties, tostarp nepieciešams konsultēties ar partijas biedriem “Vienotībā”. Premjers ministri bija aicinājis uz sarunu, lai uzklausītu argumentus un paskaidrojumus par ministres pārsteidzīgo rīcību, no amata atlaižot LNO līdzšinējo direktoru Andreju Žagaru.

Ministre žurnālistiem pastāstīja, ka sarunas laikā premjeram izklāstījusi visus viņas rīcībā esošos argumentus, kas viņai likuši šādi rīkoties, un, viņasprāt, premjeram argumenti bijuši saprotami. Premjers atzinis – ja viņš šo informāciju būtu zinājis ātrāk, tad būtu rīkojies citādāk. Plašāk gan ministre šo apgalvojumu nepaskaidroja.

Pati viņa joprojām ir gatava vadīt Kultūras ministriju. “Es esmu gatava strādāt līdz valdības pēdējai dienai. Kā ministre es esmu bijusi disciplinēta, es esmu izpildījusi visus valdības lēmumus,” viņa uzsvēra, uzskaitot, ka ir piesaistījusi kultūras nozarei finansējumu un atveseļojusi visu nozari. Tāpat ministre pauda, ka viņas pusē esot lielākā daļa kultūras nozares pārstāvju un svaru kausi starp atbalstītājiem un pretiniekiem ir nevienlīdzīgi, proti, pārsvars esot viņas pusē.

Tāpat Jaunzeme-Grende ir pārliecināta, ka ar savu palikšanu amatā nenodara kaitējumu kultūras nozarei. “Mēs cīnāmies par svarīgām lietām. Mēs esam cīnītāji,” uzsvēra politiķe.

Pēdējais pacietības piliens ministrei saistībā ar Žagaru bijis LNO 150 gadu jubilejas svinības un izdalītie ielūgumi. Viņa klāstīja, ka saistībā ar jubilejas koncertiem neesot skaidrs aptuveni 200 ielūgumu liktenis – kam tie ir izdalīti. Ar iesniegumu par pazudušajiem ielūgumiem ministre arī plāno vērsties Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā. “Pārkāpumi ir no dienas dienā, tas krājas, krājas, krājas,” savu rīcību ar Žagara atbrīvošanu emocionāli skaidroja ministre.

Savukārt saslimusi ministre ir pēc emocionālajiem uzbrukumiem, kas pirmdien vērsti viņas virzienā. Viņa atzina, ka esot grūti fiziski izturēt tādus emocionālos uzbrukumus – gan īsziņas, gan arī telefona zvanus. “Tas ir prātam neaptverami demokrātiskā valstī,” teica Jaunzeme-Grende.

Lai gan kultūras ministrei aiz muguras ir vairāki konflikti ar nozares pārstāvjiem, premjera pacietībai punktu pielicis pēdējo dienu konflikts saistībā ar LNO vadības nomaiņu. Darbības laikā Jaunzemei-Grendei nesaprašanās bijušas gan ar kultūras jomas pārstāvjiem, gan ministrijas cilvēkiem. 2012.gada sākumā ministre nomainīja ilggadējo biroja vadītāju un preses sekretāri, bet tā paša gada maijā ministre pārtrauca darba attiecības ar saviem padomniekiem – bijušajiem kultūras ministriem Sarmīti Ēlerti (V) un Intu Dālderi (V).

Pirmais lielais konflikts ministrei ar nozari radās 2012.gada maijā, kad ar ministri kopīgu valodu par literatūras un grāmatniecības nozares attīstību nespēja rast rakstnieki un literatūras nozares pārstāvji, savukārt pāris dienas vēlāk arī “Kultūras alianses” dalībnieki atzina, ka ir neapmierināti ar Jaunzemes-Grendes darbu. Situāciju izdevās stabilizēt, un maija otrajā pusē starp Kultūras ministriju, nacionālo apvienību “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK un “Kultūras aliansi” tika parakstīts memorands par kopīgu mērķu sasniegšanu kultūrā.

Daudzus pārmetumus ministre saņēma arī par savu komandējumu Austrālijā. Jaunzeme-Grende pirms Ziemassvētkiem devās komandējumā uz Austrāliju, kur atradās līdz pat 5.janvārim. Komandējumā ministre bija devusies kopā ar savu vīru. Savukārt pirms tam ministrei nācās skaidroties par to, ka viņa iesaistījusi savu vīru jautājuma risināšanā par Kultūras ministrijas vai tās iestāžu rīkotajiem apdrošināšanas polišu konkursiem.

Konfliktsituācija LNO izveidojās 2011.gada decembrī, kad noslēdzās konkurss uz LNO direktora amatu un konkursa komisija amatam virzīja Žagaru, bet ministre, balstoties uz viņas rīcībā esošu papildus informāciju par, iespējams, nopietnām finanšu problēmām Kultūras ministrijas pārraudzībā esošajā iestādē, līguma parakstīšanu ar Žagaru atlika, līdz piedāvāja Žagaram terminētu darba līgumu.

Beidzoties šim līgumam un pārveidojot operas vadības struktūru, kultūras ministre pēc konkursa rezultātu izvērtēšanas nolēma, ka Žagara vietā LNO valde jāvada līdzšinējam Žagara padomniekam muzikālajos jautājumos komponistam Arturam Maskatam, taču Maskats publiski paziņoja, ka no šī amata atsakās. Jaunzeme-Grende šādu lēmumu pamatoja, skaidrojot to ar Žagara neprasmi risināt LNO finansiālās problēmas. Kamēr operas arodbiedrību pārstāvji uzskata, ka Žagara nomaiņa “ieviesīs pārmaiņas, kas sen vajadzīgas”, Žagaru LNO valdē atbalsta gan ārpus Latvijas robežām, gan ilggadēji operas sponsori, gan vairāki LNO solisti. Lai aicinātu ministri atkāpties no amata, kustība “Grende – atkāpies!” sāka parakstu vākšanu par ministres demisiju.

Konflikts jaunu pavērsienu ieguva 11.septembrī, kad ministre pieņēma lēmumu atcelt operas direktoru un valdes locekli Žagaru no amata, norādot uz uzticības zaudēšanu, bet nenorādot konkrētus apstākļus, kas kalpojuši par pamatu šāda lēmuma pieņemšanai. Kā atbildes solis no Žagara sekoja paziņojums, ka vērsīsies tiesā pret kultūras ministri par goda un cieņas aizskaršanu, kā arī par melīgas informācijas paušanu.

Jaunzemi-Grendi par kultūras ministri no nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” iecēla 2011.gada oktobrī. Pirms jaunās Dombrovska valdības apstiprināšanas Jaunzeme-Grende, kura līdz tam bija darbojusies uzņēmējdarbībā, atzina, ka bijusi pārsteigta, ka uzrunāta kandidēt uz kultūras ministres amatu, tomēr paralēli ekonomikai viņai esot bijusi cieša saskare ar kultūras jomu, kas ļāvis izdarīt secinājumus par nepieciešamību Latvijā radīt saturīgu un konkurētspējīgu kultūrtelpu.

Līdz kļūšanai par kultūras ministri Jaunzemei-Grendei bija pieredze nevalstiskajā sektorā, vadot Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru (LTRK). No 2006.gada līdz 2008.gadam viņa bija LTRK padomes locekle un viceprezidente, bet 2008.gada aprīlī kļuva par LTRK valdes priekšsēdētāju.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+