Latvijā
Politika

Jautājam partijām: Kā palielināt valsts budžeta ieņēmumus? 1


Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls
Foto: Timurs Subhankulovs

Laikraksts “Latvijas Avīze” un portāls “LA.lv” priekšvēlēšanu laikā vērtē partiju darbus un solījumus. Meklējam atbildes uz jautājumiem, kā veidot labāku nākotni Latvijā un kas partijām un politiķiem jāpaveic nākamajos četros gados.

Īpaši analizējam šādas nozares – izglītība, veselība, labklājība, ekonomika, reģionālā attīstība, iekšpolitika, tieslietas, ārpolitika, drošības politika.

Uzdodot jautājumus, 16 sarakstus sadalījām divās grupās. Partijām, kurām ir lielāks atbalstītāju skaits, par katru nozari uzdevām 4–6 jautājumus, bet mazajām partijām – vienu.

Lasiet, ko lielākās partijas atbild uz jautājumu:

Kā palielināt valsts budžeta ieņēmumus? Jūsu piedāvātie trīs būtiskākie neatliekamie pasākumi.

Jaunā konservatīvā partija, Gatis Eglītis:

“Aplokšņu” algu īpatsvara mazināšana būvniecībā varētu dot aptuveni 30 – 40 miljonus eiro. Ģenerālvienošanās par nozares vidējo algu. Vismaz 10 – 20 miljonus eiro var iegūt no augstākiem tabakas, alkohola, azartspēļu nodokļiem. Un vismaz 20 miljoni eiro no lielajām Latvijas ostām.

Nacionālā apvienība, Roberts Zīle:

Pirmkārt, labāka PVN iekasēšana. Pēc EK aprēķiniem, Latvijā 2015. gadā saistībā ar PVN netika iekasēti 411 miljoni eiro jeb gandrīz 5,7% no tā gada paredzētajiem ieņēmumiem valsts budžetā. Jānovērš starpvalstu PVN krāpniecība – karuseļshēmas, mahinācijas ar lietotiem auto u. c., kā dēļ katru gadu zaudējam lielu naudu. Otrkārt, bezdarba mazināšana un nodarbinātības veicināšana. Treškārt, jāpanāk, ka Latvijā atgriežas vairāk pilsoņu nekā aizbrauc. Nacionālā apvienība ar individuālu pieeju atbalstīs katru latvieti, kurš paudīs vēlmi atgriezties dzimtenē. Šo pilsoņu atgriešanās nozīmēs arī vairāk darbaroku nozarēs, kur jau tagad izteikti trūkst darbinieku.

“Saskaņa”, Vjačeslavs Dombrovskis:

Trīs gadu laikā ar ekonomikas izaugsmi un uzlabotu nodokļu iekasēšanu radīsim papildu nodokļu ieņēmumus vismaz viena miljarda eiro apmērā gadā. Trīs gadu laikā sasniegsim Igaunijas līmeni nodokļu iekasēšanas ziņā, kas dos papildu nodokļu ieņēmumus – apmēram trīs procentus no IKP. Īstenosim “Certus” domnīcas izstrādāto ekonomikas attīstības plānu 3+3, kas ievērojami palielinās ekonomikas attīstības tempus, radīs jaunas darba vietas un cels darbinieku atalgojumu.

“Attīstībai/Par!”, Juris Pūce:

Jauns, aptverošs plāns ēnu ekonomikas apkarošanai, pievēršoties nesaudzīgam karam ar PVN izkrāpšanu, tostarp daudz plašākā apmērā ieviešot PVN reverso piemērošanas kārtību un apgrūtinot skaidras naudas apriti. Mērķtiecīga ekonomikas modernizācijas un izaugsmes veicināšanas politika, kas stimulēs ātrākus un ilgtspējīgākus ekonomikas izaugsmes tempus un straujāk papildinās valsts budžeta ieņēmumus. Darbaspēka nodokļu sloga pārnese uz kapitālu, patēriņu un dabas piesārņojumu.

Latvijas Reģionu apvienība, Edvards Smiltēns:

Latvijas ekonomikas pamats jāveido uz eksportspējīgu ražošanas uzņēmumu veidošanu reģionos, jaunu investīciju piesaisti un ārpakalpojumu uzņēmumu piesaisti Latvijai (zvanu centri, grāmatvedības uzņēmumi u. c.). Samazināt elektroenerģijas izmaksas, atceļot OIK un samazinot sadales tarifu. Apturēt naudas izsaimniekošanu lielajos iepirkumos miljonu eiro apmērā! Ēnu ekonomikas apkarošana un PVN shēmu izskaušana. Ātro kredītu procentu un reklāmas ierobežošana.

“Jaunā Vienotība”, Arvils Ašeradens:

Pirmkārt, īstenot praktiskus pasākumus “legālās prezumpcijas” principa ieviešanai personām, kuru tēriņi, īpašumi un dzīvesveids neatbilst deklarētajiem ienākumiem. Tas nozīmē ienākumu kontroli dārgu sadzīves priekšmetu iegādes gadījumos (automašīnu, mākslas priekšmetu, rotaslietu utt.), nekustamo īpašumu pirkumos vai komerciālu/finanšu aktīvu darījumos, kā arī darījumu veicēja pienākums būtu pierādīt savus legālos ienākumu avotus. Otrkārt, aplokšņu algu izskaušana ar metodēm, kas motivē gan darba devējus, gan darba ņēmējus. Treškārt, reversā PVN maksāšanas ieviešanas paplašināšana uz vēl citām nozarēm, kurās vērojama PVN izkrāpšanas prakse.

“KPV LV”, Didzis Šmits:

Atceļot OIK maksājumu uzņēmējiem un mājsaimniecībām, paaugstinot iedzīvotāju ienākumu neapliekamo minimumu, atvieglojot nosacījumus vietējiem uzņēmējiem dalībai valsts un pašvaldību iepirkumu konkursos.

Zaļo un zemnieku savienība, Māris Kučinskis:

Investīciju piesaiste jaunu, labu darbavietu izveidei, VID darba turpmāka uzlabošana, otrais – pasākumu komplekss ēnu ekonomikas apkarošanai (PVN shēmu apkarošana, aplokšņu algu izskaušana u. c.).

Lasiet vēl:

Jautājam partijām: Vai ieviesīsiet samazināto PVN likmi visai pārtikai?

Jautājam partijām: Kādu risinājumu piedāvājat nekustamā īpašuma nodokļa reformai?

Jautājam partijām: Kā risināsiet darbaspēka trūkuma problēmu Latvijā?

Partiju piedāvājumu labklājībā, demogrāfijā un “LA” vērtējumu lasiet šeit.

Partiju piedāvājumu veselības aprūpē un “LA” vērtējumu lasiet šeit.

Partiju piedāvājumu izglītībā un “LA” vērtējumu lasiet šeit.

Publikāciju projektā “Saeimas vēlēšanas 2018. Ko sagaidām, ko mums sola” finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Avīze”.

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2

LA.lv