Jautājam partijām: Kā veiksmīgi pāriet uz vienotu izglītības sistēmu valsts valodā? 2
Laikraksts “Latvijas Avīze” un portāls “LA.lv” priekšvēlēšanu laikā vērtē partiju darbus un solījumus. Meklējam atbildes uz jautājumiem, kā veidot labāku nākotni Latvijā un kas partijām un politiķiem jāpaveic nākamajos četros gados.
Īpaši analizējam šādas nozares – izglītība, veselība, labklājība, ekonomika, reģionālā attīstība, iekšpolitika, tieslietas, ārpolitika, drošības politika.
Uzdodot jautājumus, 16 sarakstus sadalījām divās grupās. Partijām, kurām ir lielāks atbalstītāju skaits, par katru nozari uzdevām 4–6 jautājumus, bet mazajām partijām – vienu.
Lasiet, ko lielākās partijas atbild uz jautājumu:
Ko darīsiet, lai izdotos veiksmīgi īstenot pāreju uz vienotu izglītības sistēmu valsts valodā?
Jaunā konservatīvā partija, Dagmāra Beitnere-La Galla:
Reformas izdošanos nosaka veiksmīga komunikācija – ministrijai ar sabiedrību kopumā un jo īpaši mazākumtautību pedagogiem un skolēniem. Latvijas sašķeltā mediju vide un pārprastā demokrātija ir nopietns apdraudējums reformai.
Nacionālā apvienība, Ritvars Jansons:
Pēc iespējas ātrāk jāpāriet uz mācībām latviešu valodā arī mazākumtautību pirmsskolas iestādēs un sākumskolās. Latviešu valodas sekmīgai apguvei sniedzams metodisks atbalsts un pedagogu apmācība. Jāpastiprina valsts uzraudzība valsts valodas lietošanai mazākumtautību izglītības iestādēs.
“Saskaņa”, Evija Papule:
Pārveidosim šo reformu, pilnveidojot iespēju apgūt un izmantot trīs četras valodas mācību saturā visiem skolēniem neatkarīgi no dzimtās valodas. Stiprināsim latviešu valodas apguves kvalitāti visiem bērniem un skolēniem.
“Attīstībai/Par!”, Ilze Viņķele:
Nav jābūt “latviešu un krievu skolām”, ir jābūt kopīgām un labām skolām, kas nodrošina visiem bērniem mācības latviešu valodā un iespēju apgūt daļu satura bilingvāli mazākumtautību valodās un ES valodās, nodrošinot izcilas otrās un trešās valodas zināšanas un augsta līmeņa digitālās prasmes. Nodrošināsim izglītošanās un atbalsta iespējas skolotājiem, lai sagatavotos pārejai darbam vienotās skolās.
Latvijas Reģionu apvienība, Varis Krūmiņš:
Esam balsojuši par pāreju uz mācībām latviešu valodā. Procesam ir jābūt pakāpeniskam, un šī brīža pāreja ir pieņemama. Sākumskola un pamatskola 1. – 6. klasei 50/50, pamatskola 7. – 9. klasei 80/20 un vidusskola 100% latviešu valodā no 2021./2022. gada. Pāreja ir pakāpeniska un atrunāta pa gadiem attiecīgai klašu grupai.
“Jaunā Vienotība”, Kārlis Šadurskis:
Esmu darījis visu, lai turpinātu latviešu valodas nostiprināšanu visā izglītības sistēmā, kuru man bija iespēja aizsākt vēl 2004. gadā. Mums izdevies ar mērķtiecīgu darbu panākt būtisku virzību pilnīgi visā izglītības sistēmā, kas skaidri nosaka, ka latviešu valoda ir un būs mūsu izglītības sistēmas pamats, un šo darbu arī mērķtiecīgi turpināsim.
“KPV LV”, Atis Zakatistovs:
Pārņemot pašvaldību skolas un bērnudārzus valsts pārvaldē, būs iespēja īstenot pedagogu un skolu direktoru rotācijas programmu.
Zaļo un zemnieku savienība, Ainārs Mežulis:
Šeit arī jāīsteno likuma pieņemtās normas. Mācībām jānotiek valsts valodā, citu tautību jauniešiem jau šodien tā vairs nav būtiska problēma, jo viņi praktiski visi gan runā, gan saprot latviešu valodu.
Lasiet vēl:
Jautājam partijām: Cik jāpelna skolotājam?
Jautājam partijām: Vai atbalstāt izglītības satura reformu?
Jautājam partijām: Kā nodrošināsiet vienmērīgu vispārējās izglītības pieejamību un kvalitāti?
Publikāciju projektā “Saeimas vēlēšanas 2018. Ko sagaidām, ko mums sola” finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Avīze”.
