Ilustratīvs attēls. Foto – Timurs Subhankulovs
Ilustratīvs attēls. Foto – Timurs Subhankulovs
Ilustratīvs attēls. Foto – Timurs Subhankulovs

Jautājam partijām: Vai jāmaina augstskolu finansēšanas sistēma? 0

Laikraksts “Latvijas Avīze” un portāls “LA.lv” priekšvēlēšanu laikā vērtē partiju darbus un solījumus. Meklējam atbildes uz jautājumiem, kā veidot labāku nākotni Latvijā un kas partijām un politiķiem jāpaveic nākamajos četros gados.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Lasīt citas ziņas

Īpaši analizējam šādas nozares – izglītība, veselība, labklājība, ekonomika, reģionālā attīstība, iekšpolitika, tieslietas, ārpolitika, drošības politika.

Uzdodot jautājumus, 16 sarakstus sadalījām divās grupās. Partijām, kurām ir lielāks atbalstītāju skaits, par katru nozari uzdevām 4–6 jautājumus, bet mazajām partijām – vienu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Lasiet, ko lielākās partijas atbild uz jautājumu:

Daļā studiju programmu ir ļoti liels konkurss, un jaunieši gatavi mācīties arī par maksu. Citās pat valsts apmaksātās studiju vietas nevar aizpildīt. Vai un kā būtu jāmaina sistēma, kādā valsts finansē augstāko izglītību?

Jaunā konservatīvā partija, Dagmāra Beitnere-La Galla:

Augstākā izglītība par valsts naudu nedrīkst radīt inteliģentus bezdarbniekus. Var izmantot Somijas modeli, kur studenti apgūst plus vienu specialitāti ar lielāku pieprasījumu darba tirgū. Taču augstākā izglītība nekalpo tikai darba tirgum, bet sagatavo sociālo pārmaiņu veidotājus, vispusīgi izglītotus cilvēkus.

Nacionālā apvienība, Ritvars Jansons:

Uz valstij sevišķi nepieciešamām studiju programmām mērķtiecīgi jāvirza skolēni. Minētajās programmās jāpalielina valsts doto stipendiju apmērs. Sekmīgiem studentiem jāgarantē valsts apmaksātas doktorantūras studijas. Pētniecība jāsaista ar valsts attīstībai nepieciešamo nozaru attīstību.

“Saskaņa”, Evija Papule:

Jā. Nepieciešama plašāka augstskolu autonomija: programmu izmaiņām, resursu attīstībai piesaistei, vieslektoru, akadēmiskā personāla piesaistei (valodu dažādība). Vajadzīga iekšējā kvalitātes kontrole, un jāmazina birokrātija. Vajadzīga augstskolu sadarbība ar darba tirgu, fleksiblas valsts prioritātes saistībā budžeta vietu sadali. Jāmaina augstākās izglītības institūciju pārvaldības modelis.

“Attīstībai/Par!”, Ilze Viņķele:

Ieviesīsim bezmaksas augstāko izgītību. Valsts finansējums augstskolām būs pieejams atbilstoši izglītības kvalitātei, starptautiskai konkurētspējai un valsts noteiktiem prioritārajiem virzieniem. Akreditācijas prasības veicinās studiju programmu izcilību un augstskolu starptautisko atpazīstamību.

Reklāma
Reklāma

Latvijas Reģionu apvienība, Varis Krūmiņš:

Studiju programmu maiņai jābūt dinamiskākai. Jāatrod risinājumi, kā to darīt ātrāk, jo bieži vien saturs noveco ātrāk par realitāti. Obligāti jāpārskata bužeta vietu sadalījums, nav normāli, ka dažas augstskolas vēl aicina uz šobrīd neaizpildītajām budžeta studiju vietām, kamēr citās profesijās to trūkst. Tas norāda uz nepareizu plānošanu. Ne velti STEM studiju jomā esam vienā no pēdējām vietām Eiropā. Dinamiskāk jāapgūst ESF fondi, kas paredzēti izglītības attīstībai.

“Jaunā Vienotība”, Kārlis Šadurskis:

Turpmākā prioritāte ir divkārt palielināt augstākās izglītības finansējumu, lai augstskolām būtu spējas piesaistīt augsta līmeņa akadēmisko personālu, veidojot arvien pievilcīgākas un kvalitatīvākas izglītības iespējas, starptautisko konkurētspēju, un lai mūsu vadošajām augstskolām dotu iespēju veidoties par reģiona līderēm.

“KPV LV”, Atis Zakatistovs:

Apvienosim valsts augstskolas vienā Latvijas Nacionālajā universitātē. Apvienosim labākos Latvijas augstskolu studiju moduļus un veidosim konkurētspējīgu vidi gan starp studentiem, gan starp pasniedzējiem, lai nodrošinātu izglītības kvalitāti. Studiju programmu skaits piecu gadu laikā tiks samazināts līdz 300, mainīsies augstskolu finansējuma modelis.

Zaļo un zemnieku savienība, Ainārs Mežulis:

Valstij kopā ar uzņēmēju organizācijām un augstskolām jāizstrādā darba tirgū pieprasīto profesiju plāns. Pēc tā valsts maksimāli finansētu tirgū pieprasītās un trūkstošās profesiju apguves programmas. Šis plāns būtu jāpārskata katru gadu.

Lasiet vēl:

Jautājam partijām: Kā veiksmīgi pāriet uz vienotu izglītības sistēmu valsts valodā?

Jautājam partijām: Cik jāpelna skolotājam?

Jautājam partijām: Vai atbalstāt izglītības satura reformu?

Jautājam partijām: Kā nodrošināsiet vienmērīgu vispārējās izglītības pieejamību un kvalitāti?

Publikāciju projektā “Saeimas vēlēšanas 2018. Ko sagaidām, ko mums sola” finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Avīze”.