Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
2. marts, 2013
Drukāt

Jautājumā par gāzes tirgus liberalizāciju gaidāmas smagas politiskās diskusijas

Foto-LETAFoto-LETA

Starp valdošās koalīcijas partijām nav vienprātības par gāzes tirgus liberalizācijas atlikšanu, – šajā jautājumā gaidāmas smagas politiskās diskusijas.

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputātu vairākums šonedēļ slēgtajā sēdē vienojās veikt grozījumus Enerģētikas likumā, atliekot gāzes tirgus liberalizāciju līdz brīdim, kamēr netiks panākti efektīvi starpsavienojumi ar trešajām valstīm, izņemot Igauniju, Lietuvu un Somiju.

Pēc komisijas vadītāja Vjačeslava Dombrovska (RP) teiktā, balsojumā atturējās tikai Reformu partijas (RP) deputāti, savukārt pārējie deputāti atbalstīja AS “Latvijas Gāze” (LG) piedāvāto likuma grozījumu virzīšanu uz balsojumu Saeimā.

Iespējams, šo jautājumu varētu iekļaut jau nākamās nedēļas Saeimas plenārsēdē, tāpēc pirmdien, 4.martā, koalīcijas padomes sēdē paredzamas diskusijas par gāzes tirgus liberalizācijas atlikšanu. Koalīcijas sēdē plāno piedalīties arī Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Roberts Zīle (VL-TB/LNNK), kurš jau izteicies, ka LG sagatavotie Enerģētikas likuma grozījumi pārsvītro jebkādas izredzes uz konkurenci Latvijas gāzes tirgū pārskatāmā nākotnē.

Arī nacionālās apvienības “Visu Latvijai”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK) Saeimas frakcija jau iepriekš pauda viedokli, ka neatbalsta Saeimas komisijas lēmumu veikt izmaiņas Enerģētikas likumā un atlikt gāzes tirgus liberalizāciju. Arī RP pauž līdzīgu pozīciju, un šī politiskā spēka virzītais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts Saeimas komisijas lēmumu nodēvējis par “pārsteidzīgu”. Pēc Pavļuta norādītā, komisijas sēdē uzklausīts tikai viens – LG – viedoklis, lai gan Ekonomikas ministrijas pārstāvji pauduši savu visnotaļ atšķirīgo viedokli.

Nav vienprātības par šo jautājumu arī “Vienotības” frakcijā, kuras vadītājs Dzintars Zaķis darbojas Tautsaimniecības komisijā un atbalsta liberalizācijas atlikšanu. Savukārt frakcijas priekšsēdētāja vietniece Lolita Čigāne (V) atzina, ka vairāki “Vienotības” deputāti bija “nepatīkami pārsteigti” par komisijas lēmumu, Zaķa komisijā paustā nostāja esot “pārsteidzīga” un neesot bijusi frakcijas oficiāla nostāja. Arī EP deputāts Krišjānis Kariņš (V) kritiski izteicās par gāzes tirgus liberalizācijas atlikšanu, un Čigāne sacīja, ka viņas nostāja ir līdzīga kā Kariņam.

Līdz ar to “Vienotības” frakcijā pirmdien paredzētas padziļinātas diskusijas par LG rosinātajām izmaiņām Enerģētikas likumā.

Tāpat vairākiem politiķiem ir iebildumi pret to, ka šo jautājumu mēģina uzreiz virzīt Saeimā, pirms valdībā notikušas diskusijas par gāzes tirgus liberalizāciju. Premjers Valdis Dombrovskis (V) iepriekš sacīja, ka jautājums par gāzes tirgus liberalizāciju valdības darba kārtībā nonāks pēc vairākām nedēļām un valdība izvērtēšot dažādos gāzes tirgus liberalizācijas ceļus un ņems vērā arī trešdien Saeimas komisijā notikušās diskusijas rezultātus.

Gāzes tirgus liberalizācijas atlikšanu atbalsta opozīcijā esošā politiskā apvienība “Saskaņas centrs” (SC). SC deputāts Ivars Zariņš, kurš arī strādā Tautsaimniecības komisijā, uzsver, ka komisija nenovilcina dabasgāzes tirgus liberalizāciju, “kā to apgalvo daži eksperti, kuri, spriežot pēc viņu izteikumiem, pat nav iedziļinājušies komisijas priekšlikumu būtībā”. Tieši otrādi – grozījumi novēršot “sasteigtu un formālu liberalizāciju tikai “uz papīra””, savukārt atsevišķiem liberalizācijas pasākumiem ar grozījumiem tiek piešķirts tūlītējs likumisks spēks, akcentē Zariņš.

Pēc Zariņa teiktā, atšķirībā no LG sākotnēji piedāvājuma, kas paredzēja tikai liberalizācijas pasākumu atlikšanu, komisija ir pieņēmusi lēmumu virzīt grozījumus, kuros tiek paredzēts, ka atsevišķas likuma normas, kuras nodrošina tiesības jebkuram sistēmas lietotājam pieeju Latvijas gāzes infrastruktūrai uz atklātiem, vienlīdzīgiem un ekonomiski pamatotiem nosacījumiem, stājas spēkā uzreiz pēc šo grozījumu pieņemšanas. Savukārt tās likuma normas, kas saistītas ar LG sadalīšanu un iespējamo aktīvu pārdošanu, lai izveidotu neatkarīgu sistēmas operatoru, tiek atliktas līdz brīdim, kad Latvija pievienosies gāzes sistēmai, no kuras būs iespējams saņemt alternatīvas gāzes piegādes – kā to arī paredz pašreiz spēkā esošā Eiropas likumdošana attiecībā uz Latvijas dabasgāzes tirgus liberalizāciju.

Arī SC frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs apgalvoja, ka rosināto likuma grozījumu jēga nav monopola pagarināšana gāzes tirgū Latvijā, un SC arī vēloties, lai Latvijai būtu vairāki alternatīvie gāzes piegādes avoti. Tomēr pagaidām alternatīvu neesot, līdz ar to LG akcionāra un gāzes piegādātāja “Gazprom” monopolam tik un tā nekas nedraudot.

Urbanovičs arī noliedza, ka starp SC un “Vienotības” politiķiem šajā jautājumā būtu vienošanās un priekšlikums par gāzes tirgus liberalizācijas atlikšanu būtu saistīts ar to, ka SC tomēr nemēģināja rosināt referendumu par eiro ieviešanu. Tikmēr VL-TB/LNNK frakcijas vadītājs Einārs Cilinskis savā runā pirms Anrija Matīsa apstiprināšanas satiksmes ministra amatā veltīja asus pārmetumus “Vienotībai”, cita starpā arī cita starpā netieši pārmetot “Vienotībai” SC “Gazprom” varas nostiprināšanu Latvijā.

Ņemot vērā, ka koalīcijā nav vienprātības jautājumā par gāzes tirgus liberalizācijas atlikšanu, arī “Vienotības” pagaidām neviennozīmīgu nostāju par gāzes tirgus liberalizāciju un tās atlikšanu, par šo jautājumu tuvākajā laikā paredzamas nopietnas politiskās diskusijas.

Portāls “Pietiek.com” iepriekš rakstīja, ka, pēc vairāku amatpersonu neoficiāli apstiprinātas informācijas, no LG akcionāra un gāzes piegādātāja “Gazprom” dažādos formātos saņemti signāli par iespēju Latvijai saņemt 20% atlaidi gāzes piegādēm, pretī prasot garantijas, ka Latvija atliks gāzes tirgus liberalizāciju, kas paredzēta 2014.gadā. Arī aģentūrai LETA atsevišķi politiķi norādīja uz to, ka iespējama “zināma pretimnākšana” šajā jautājumā, gan sīkāk nekomentējot iespējamas atlaides apmēru un nosacījumus tas saņemšanai. Savukārt LG preses sekretārs Vinsents Makaris biznesa portālam “Nozare.lv” atturējās komentēt portāla “Pietiek.com” rakstīto par iespējamo atlaidi gāzes piegādēm.

Savu ierosinājumu par grozījumiem Enerģētikas likumā LG pamato ar virkni argumentu. Piemēram, kompānija norāda, ka Eiropas Komisija vēl nav pieņēmusi galīgo lēmumu par reģionāla sašķidrinātās dabasgāzes termināļa būvniecību, Polijas-Lietuvas starpsavienojuma izbūvi un līdzfinansējuma piešķiršanu.

LG atsaucas arī uz Eiropas Savienība direktīvas noteikumiem, piemēram, ka tirgus liberalizācija jāveic pakāpeniski, lai paaugstinātu efektivitāti un labāku pakalpojuma kvalitāti, kā arī noteikumu, ka prasība par dabasgāzes tirgus liberalizāciju neattiecas uz Latviju līdz brīdim, kad Igaunija, Latvija un Somija būs tieši savienota ar kādas citas dalībvalsts starpsavienotu sistēmu.

Tiek norādīts arī uz akcionāru līguma un LG akciju pirkuma-pārdevuma noteikumiem par investīciju aizsardzību un LG ekskluzīvajām tiesībām līdz 2017.gadam. LG arī brīdina, ka ekonomiski un juridiski nepamatota un priekšlaicīga lēmuma pieņemšana par LG sadalīšanu var izraisīt juridisku konflikta situāciju ar kompānijas akcionāriem – Vācijas “E.ON Ruhrgas” un Krievijas “Gazprom”.

LG valdes priekšsēdētājs Adrians Dāvis šonedēļ Saeimas komisijas sēdē skaidroja, ka, direktīvu ieviešot tikai “uz papīra” un mākslīgi sadalot kompāniju, sadārdzināsies izmaksas patērētājiem. Viņš vērsa uzmanību uz to, ka direktīvas mērķis ir ne tikai nodrošināt piegādes, bet arī panākt zemāku cenu galapatērētājiem.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+