Mobilā versija
-0.7°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
30. oktobris, 2014
Drukāt

Uldis Šmits: Jautājumi par nacionālo drošību paliek (2)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Uldis Šmits

Ukraiņu traģēdija, protams, nav tas gadījums, kad, “kā smejies, uz otra nelaimi izstiepies, uz savu saraujies”. Taču zināmā mērā uz viņu nelaimes rēķina esam šo to ieguvuši. Kļuvuši redzīgāki. Un nepaliek nepamanīts, ka joprojām daži jautājumi nav pēc būtības atbildēti.

Piemēram: kāpēc Latvija desmit gados kopš iestāšanās NATO tā arī nebija tikusi pie reālajai situācijai atbilstošiem aizsardzības plāniem? Tiesa, premjere Laimdota Straujuma vēl pirms samita Velsā apgalvoja, ka “visi plāni ir”, bet, kā tagad noprotams, runa gluži nebija par tādiem, kuri NATO ietvaros paredzētu konkrētu saskaņotu rīcību gadījumam, ja nāktos pretdarboties agresijai no Austrumiem. Nespeciālistiem nav iespējams spriest par Ziemeļatlantijas aliansē esošajām vai neesošajām iestrādēm, toties ir pieejami pietiekami daudz avotu, kuri liek secināt, ka Austrumeiropai vajadzīgo plānu un draudu novērtējumu izstrāde tika apzināti bremzēta. Visvairāk to darījusi Vācija, protams, Šrēdera, taču arī Merkeles valdīšanas laikā. Procesu iekustināja tikai Varšavas uzstājība, ko ar zināmu devu ironijas aprakstījis Edvards Lūkass (grāmatā “Maldināšana”): “Pēc Polijas iebildumiem NATO vadība 2007. gadā negribīgi pieļāva, ka uzbrukuma draudu bīstamība varētu tikt novērtēta, taču kā iespējamo agresoru aplūkojot vienīgi Baltkrieviju – valsti, kura teritorijas ziņā ir apmēram trīsreiz mazāka par Poliju; pēc tam NATO militārie komandieri nesteidzīgi ķērās pie tā, ko viņi paši dēvē par “prātīgu plānošanu”, – fragmentāriem karaspēka manevriem datorā, vingrinoties ārkārtas situācijā atvairīt Krievijas uzbrukumu.” Tolaik attiecībā uz Baltijas valstīm, liekas, nepastāvēja pat iepriekš pieminētā “prātīgā plānošana”. Un neatradās neviena, kas to pieprasa. Iekams Lietuvas vadībā nebija nonākusi nesenā eirokomisāre Daļa Grībauskaite.

Tikmēr Latvijas vadītāji, uzrunājot pašmāju sabiedrību, ar nemainīgo trīs vārdu kombināciju “mēs esam NATO” atvairīja jebkādu satraukumu par nepārtraukti pieaugošo militāro rosību aiz austrumu robežas, ieskaitot zināmos manevrus, kuru laikā tika simulēta Baltijas valstu sagrābšana. Radās iespaids, ka Latvijas valdošās aprindas, atšķirībā no Igaunijas un Lietuvas, nerunājot par Poliju, visai maz interesē nacionālā drošība. Turklāt izskatījās, ka Latvijā, un īpaši Rīgas pilī, īsti “nepielec”, kā praksē varētu izpausties teorijas, ar kurām Kremlī atgriezās Putins. Drīzāk gan nebija izdevīgi tajās pārāk iedziļināties. Skaidra izpratne varbūt prasītu ieviest kādas (un kādiem) neērtas korekcijas mūsu optimisma caurstrāvotajā diplomātijā.

Saeimas vēlēšanas nav ieviesušas būtiskas izmaiņas varas gaiteņos. Tomēr līdz ar amatos palikušajiem politiķiem mūs nepamet arī šaubas, cik noturīga būs viņu apņēmība nodrošināt pienācīgu atbalstu valsts aizsardzībai, kas Latvijai ļautu veiksmīgāk pašapliecināties starptautiskajās organizācijās un pirmām kārtām Ziemeļatlantijas aliansē. Bet tur, izrādās, noder ne vien prasme pielāgoties, bet arī prasme reizēm apstrīdēt. Plašākā nozīmē tas ir jautājums par politisko gribu.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. No 9 miljoniem,kas paredzēti prezidenta pils mēbeļu iegādei,vismaz pusi varētu novirzīt zemessardzei! Arī akustiskā koncertzāle un padomes valsts uzņēmumos,nav svarīgākas par valsts aizsardzību! Šajā jomā esam nepiedodami atpalikuši pat no Igaunijas un Lietuvas!

  2. Tiesam, smags ir pats pamatjautajums, vai mes vel vispar esam izcinijusi brivibu, ja pie varas joprojam ir izteikti prokremliskie, kuri simpatize launuma imperijai, laikam to uzskatot par savejo…, pret kuru faktiski nav jaaizsargajas, nav seviski jarupejas par aizsardzibas spejam, attieciga brunojuma nodrosinajumu, ka to dara kaut vai lietuviesi un igauni, ieperkot prettanku aizsardzibas iekartas Javelin lielos daudzumos, atbilstosi potenciala agresora masai, iepretim musejo ???, drizak skata un atskaites, smadzenu aizpuderesanas del iepirktajiem DAZIEM Spike ierociem, Zemessardzes atbrunosanu, utml.
    Nemaz nerunajot par absoluti nekadu neversanos pret teroristu atbalstitajiem, kuri sez un parstav Latviju, ES pat Brisele…, kad, piem. Australija, nupat pienema likumu par kriminalu atbildibu personam, kas vispar bez pamatojuma dosies uz attiecigam zonam, kadam Latvija jau bija jabut sen, ja vien…, ta butu musu neatkariga valsts un valdosie tai lojali.
    It seviski, ka par neparprotami prokremlisku valdoso orientaciju liecina gan citiga, ne ar ko nepamatota krievu valodas uzturesana, cekas maisu slepsana, maiga attieksme pret pretlatviskam un preteiropeiskam personam, utml

Draugiem Facebook Twitter Google+