Mobilā versija
Brīdinājums -0.1°C
Evija, Raita, Jogita
Piektdiena, 2. decembris, 2016
7. janvāris, 2016
Drukāt

Māris Antonevičs: Jautājumi par Reiru (15)

Foto - Ivars BušmanisFoto - Ivars Bušmanis

Labklājības ministrs Jānis Reirs

Kam tagad vara ir pie kājām? Laikam jau Valsts prezidentam Raimondam Vējonim, kurš tautai apsolījis izlēmību. Tā ir prece, kas Latvijas politikā kļuvusi par deficītu. Kā noprotams no visai neskaidrajiem mājieniem, prezidents gatavojas varu pacelt un personīgi kādam nodot rokās, neizmantojot partiju starpniecību. Parlamentārā republikā tas gan būtu visai sarežģīti (pat neiespējami), bet mūsu gadījumā sāls ir tajā, ka pašas partijas neiebilst šādam scenārijam. Tam ir savi iemesli. Galvenais – R. Vējonim ir ļoti mazs laukumiņš, kur savu izlēmību demonstrēt. Tāpēc nav pārsteidzoši, ka šobrīd, runājot par nākamo valdības vadītāju, izskan tieši Jāņa Reira vārds (prezidents viņu esot uzaicinājis uz sarunām). Ja ZZS un Nacionālā apvienība akceptē, ka premjers jāizvirza “Vienotībai”, un ja tā nav Solvita Āboltiņa, bet tomēr kāds no viņai tuvā loka, daudz variantu nemaz nepaliek. Tomēr 
J. Reira iespējamā izvirzīšana rada vairākus jautājumus, un ne tikai par viņa aktivitātēm Ļeņina komunistiskās jaunatnes savienībā (komjaunatnē), kas tagad tiek cītīgi apspriestas interneta sociālajos tīklos (piemēram, lielu popularitāti šajās dienās ieguvis 1987. gada 1. marta laikraksta “Cīņa” numurs, kurā publicēts raksts “Kāds tu esi, pirmrindniek?”). Taču ir arī citi, ne tik vēsturiski jautājumi.

1) Latvijas politikā ir izveidojusies tradīcija, ka premjers un finanšu ministrs nāk no vienas partijas. 
J. Reirs bija finanšu ministrs Laimdotas Straujumas valdībā. Faktiski viņi bija duets, kas atbildīgs par līdzšinējo valdības darbu, un visiem pārmetumiem, kas tiek adresēti Straujumai, ir jāpievieno “papildadresāts” – J. Reirs. Kaut vai tas pats “Vienotības” līderes S. Āboltiņas iemīļotais piemērs par minimālo algu, kuru partija pirms vēlēšanām solījusi palielināt par 40 eiro, taču valdība pielikusi tikai 10 eiro. Atbildīgā – Straujuma, taču tikpat atbildīgs ir arī finanšu ministrs. Tas pats par solidaritātes nodokli, kas dažiem tik ļoti nepatīk. Jautājums: vai 
J. Reirs ir atbildīgs par iepriekšējās valdības darbu?

2) “Uz kuģa nevar būt divi kapteiņi,” pēc valdības krišanas “LA” intervijā tēlaini izteicās ZZS priekšsēdētājs Augusts Brigmanis. Ja Reirs kļūst par premjerministru, bet Āboltiņa paliek par partijas priekšsēdētāju, tad šī situācija saglabājas. Jautājums: vai vajag valdību, kuru no aizmugures vada kāds cits?

3) Viens no biežākajiem pārmetumiem valdībai bija par darba stilu, kas esot pārāk mierīgs, trūkstot enerģijas un izlēmības. Vai J. Reirs ir pietiekami enerģisks un izlēmīgs?

4) Ja nelūkojas tik senā pagātnē kā komjaunatne, tad vēl viens J. Reira dzīves posms pirms pievēršanās politikai saistīts ar labi zināmo uzņēmumu “Prudentia”, kur viņš bijis direktors. Tas savukārt ir bijis iemesls izteikt aizdomas par “Vienotības” un “Prudentia” sakariem un to, kāpēc šim uzņēmumam bijusi tik liela loma dažādu valstiski nozīmīgu jautājumu risināšanā (bankas “Citadele” pārdošana, “Liepājas metalurga” glābšana, “Air Baltic” investora meklējumi). Neizpratni par šā uzņēmuma privileģēto stāvokli izteikuši daudzi, tostarp pat bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss: “”Prudentia”, kas apkalpoja visus lielākos valsts darījumus, nevar būt vienlaikus speciālisti gan metalurģijā, telekomunikācijās, aviācijā, gan vēl olu fabriku pa starpu pārdodot.” Jautājums: vai valdības un “Prudentia” attiecībās viss ir noskaidrots un atrisināts, zinot, ka šā uzņēmuma bijušā vadītāja nonākšana Ministru kabineta vadībā noteikti radīs pastiprinātas aizdomas?

Prezidentam būs visas iespējas noskaidrot atbildes uz šiem un arī citiem jautājumiem, pirms pieņemt tālākus lēmumus.

Pievienot komentāru

Komentāri (15)

  1. Izlasiet par šito komsomoļcu Pietiek.com.

  2. Tikai VISU LATVIJAI!

  3. Izskatās ,visi ,kas tiek cilāti kā iespējami,atgādina kāmīšus .Kas veiklāk un slepenāk var piepildīt vaidziņus , rezervēm ,tie ir veiksminieki. NAV JAU TAUSTĀMU PIERĀDĪJUMU .
    Neticu ,ka nav ārpus tuvākā redzesloka normālu kandidatūru ,kāpēc baidās riskēt .
    Gribētu redzēt un dzirdēt TV ekrānos ,lai pierāda savu varēšanu .Ne tikai ar glanci un frizūru ,bet gan smadzenītēm.

  4. Jenoti spēj piedāvāt vai nu Āboltiņu ar viņas neprognozējamajiem izlēcieniem, vai nu Reiru ar viņa zināmo attieksmi budžeta problēmas risinot ar ikgadēju nodokļu palielināšanu.Šadurskis pēc būtības ir muldoņa, nevis darītājs vai organizators.
    Tātad jenoti atkrīt un premjers jāskatās kaut kur citur.

  5. Ja medijos publiski tiks apriets ikviens potenciālais kandidāts, tad varbūt likumi jāpieņem Doma laukumā?

  6. Laikam jau Valsts prezidentam Raimondam Vējonim, kurš tautai apsolījis – valdit Etnografiskaa muzeja ietvaros Bergu teretorija!

  7. Tam Mārim Antonēvičam Atbildēt

    Būs aplama domāšana kad vińš izsakās par to Prudentiju. Prudentijai varbūt varam pārmest viskautko bet ne to, ka vińi nav specialisti visādos dažādos laukos jo vińiem tādiem nav jābūt. Vińiem jābūt kompetentiem tikai vienā laukā- investoru atrašanā. Cik vińi labi un pēc kādām vadlīnijām vińi veic savu darbu ir atkal pavisam cita lieta.

  8. Senāk vajadzēja būt vispirms tikai kompartijas biedram,lai skaitītos speciālists visos jautājumos .
    Kāpēc lai ,,prudentijas,, klātbūtne visos jautājumos lauztu šo tradīciju.

    • Tāmnieks/luterānis Atbildēt

      Ļoti švaki vēro! Prudentija nav lauzēji, viņi ir bezkaunīgi lūzeri, kaut gan arī tā nevarētu teikt, jo pārdot sniegu eskimosiem tomēr ir jāprot! Ne mazākas prasmes vajadzīgas tādai tukšrunāšanai, lai firmas lielāko resnvēderu regulāri aicinātu TV bārstīt savas dārgās pērles. Ko vien neizsaka gandrīz vai Dieva doma, ka lauki ir kaitīgi valsts attīstībai. Ja kāds apņemtos publicēt visu sarunāto, Šveiks un Ostaps benders beidzot varētu iet sen jau nopelnītā atpūtā. Vienīgi Švaukstam un Čičikovam ir ļoti jāuzmanās no konkurences.
      Reirs un vēl Šadurskis! Latvieši kādreiz teica, ja kazai nav piena, tad….

      • Pievienojos. Vēl ir censonis Ašradens. Atklati pieejamā informācijā, publiskā telpā, ir virkne interviju un šo censoņu skaidrojumi. Kad tos saliek kopā, mati ceļas stāvus. Gan pieņemtie likumi un mk. noteikumi, nu nekādi neatbilst partijas paustajiem mērķiem un solījumiem. Turklāt ekonomiskais pamatojums vairāk kā apšaubāms. Redzamākais ir palielinātā akcīze degvielai, laikā, kad pasaulē krītas naftas cenas. Mērķis nav bijis ekonomikas sildīšana, varam trikai nojaust kādus cēlus mērķus ir mēģināts sasniegt.

      • Latviešiem nav ne tikai piena, bet arī kazas

Atis Klimovičs: Kāpēc mūsu ģenerāļi klusē? (27)Katrs Latvijas iedzīvotājs būs kaut reizi dzirdējis kāda ārvalstu komentētāja vai militārā eksperta izteikumus par to, cik dienās uzbrukuma gadījumā sabrukšot Latvijas un tās kaimiņu aizsardzība.
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. No elektrības cenām neatkarīgs slēpošanas kalns

Dažas Latvijas slēpošanas trases uzsāka sezonu jau novembra pirmajā pusē, kad uzsniga pirmais sniegs. Ja laika apstākļi turpmāk būs labvēlīgi, slēpotāji drīz atkal varētu atsākt ziemas sportošanu. Vienīgais sarūgtinājums, ka elektrības izmaksu pieauguma dēļ jāpaaugstina arī cenas. Daži uzņēmēji pat teikuši, ka elektrības izmaksas ir tik lielas, ka trase vispār jāslēdz.

Lasītāju aptauja
Kas vairo bažas par Latvijas drošību?
Draugiem Facebook Twitter Google+