Mobilā versija
Brīdinājums +0.5°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
10. aprīlis, 2014
Drukāt

“SC” politiķi komentē Latvijas krievu nostāju pret iespējamo Krievijas agresiju (20)

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Valērijs Agešins

“Krievs pret krievu neies karot,” – tā varētu raksturot nesen aptaujājo krievu sabiedrisko organizāciju pārstāvju viedokli par to, kā Latvijas krievi rīkotos, ja Latvijā teorētiski notiktu Krievijas iebrukums. Viņi gan pauda pārliecību, ka tā nenotiks un Krievija Latvijai neuzbruks. Latvijas politikā krievu vēlētājus lielā mērā pārstāv “Saskaņas centrs”, tāpēc šīs noskaņas lūdzu komentēt šā politiskā spēka pārstāvjiem. Viņi jautājumus par teorētisko Krievijas uzbrukumu sauc par provokatīviem.

“Esmu lasījis jūsu publikāciju, un tajā visiem izskanējušajiem viedokļiem piekrist nevaru,” saka “SC” Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins. Jautāts par krievu sabiedrisko organizāciju nostāju, kas iemieso arī “SC” elektorātu, V. Agešins atteica, ka divas trešdaļas no “SC” vēlētājiem esot krievi, bet pārējie – citas tautības. “Mēs uzskatām, ka diskusija par tautībām raksturo atsevišķu politiķu vēlmi uzsildīt “veco zupu”, kas sastāv no saukļiem “Latvieti, nepadodies!” un “Krievi nāk!”,” sacīja V. Agešins. Pēc viņa teiktā: “Būtiskākā problēma nepastāv starp dažādām tautībām, bet mums ir jārisina valstī samilzušās sociālās problēmas. Izvairīsimies no provokatīvajiem pieņēmumiem, ko izmanto gan galēji labējie, gan galēji kreisie radikāļi.” Viņš raksturīgi “SC” politiskajai nostājai aicināja šobrīd atstāt malā vēstures jautājumus, bet gan pievērsties sociālajām lietām, piemēram, nabadzības mazināšanai. Vai tas nozīmē, ka “SC” šogad varētu atturēties no plašas 9. maija atzīmēšanas, jo šajā datumā notiekošais saasina latviešu un krievu attiecības? “Nevienam mūs neizdosies izprovocēt par 9. maiju. Jāatzīst, ka Latvijā dažādiem cilvēkiem ir dažāda vēsturiskā atmiņa. Kā cilvēks var atteikties no fakta savā dzīvē, ka viņš ir karojis pret nacistisko Vāciju? Cilvēki 9. maijā svin svētkus, pieminot, ka karš ir beidzies. Jaunieši atceras, kā vectēvi cīnījās,” atbild V. Agešins.

Cits “SC” deputāts Igors Pimenovs, kurš ir arī sabiedriskās organizācijas – Latvijas krievu mācībvalodas skolu atbalsta asociācija – vadītājs, uzskata par provokatīviem jautājumus par iespējamu Krievijas iebrukumu Latvijā. “Krievi, kas dien Latvijas Nacionālajos bruņotajos spēkos, šādā situācijā rīkosies saskaņā ar Latvijai doto zvērestu – par to nav nekādu šaubu,” apgalvo I. Pimenovs un piebilst, ka krievi Latvijā jūtas kā mājās un ka viņi Latvijai esot “resurss”, kas jāizmanto, nevis Krievijas “piektā kolonna”. “Mēs esam krievu tautieši, mēģinām uzturēt attiecības ar Krievijas organizācijām un Krievijas vēstniecību,” saka I. Pimenovs.

Par provokatīvu jautājumu par iespējamo Krievijas iebrukumu Latvijā uzskata arī “SC” deputāts, Saeimas priekšsēdētājas biedrs Andrejs Klementjevs, kurš par šo lietu esot runājis ar saviem draugiem, kuri tāpat kā viņš uzskatot, ka tas neesot iespējams. Tomēr atbildē izskan interesanta nostāja: “Par Latviju iesim cīnīties, bet par valdību – gan ne. Ārlietu ministrs un Saeimas spīkere ir tālu no mūsu ideāliem – līdztiesības un sociālajām garantijām. Mūsu vēlētājs Latviju asociē ar savu zemi.” Viņaprāt, pēdējos 20 gados cilvēki nav integrējušies valstī, bet gan sabiedrībā, turklāt esot daudz jaukto ģimeņu. “Nevar cilvēku atraut no otras puses. Jaunie cilvēki nesaista sevi ar PSRS. Ar 60 līdz 80 gadus veciem cilvēkiem ir cita lieta – viņi PSRS laikos bija jauni un skaisti, bet tas ir citādi, taču jaunākajā paaudzē nostalģiju nesaskatu,” Latvijas krievu noskaņojumu vērtē “Saskaņas” politiķis. Viņš mierina, ka notikumiem Krimā neesot sakara ar Baltiju.

Pievienot komentāru

Komentāri (20)

  1. Sociāālas problēmas tiešām pastāv kopš padomju laikiem – vienīgi šīs problēmas ir tieši latviskajai sabiedrības daļai . Iebraucēju lielās massas padomju iekārta centīgi apgādāja ar dzīvokļiem , krievu skolām un krievu valodu . Pamatiedzīvotāji gadu desmitiem nīka pagrabstāvos
    un komunalkās . Iebraucējiem tika dotas vislielākās priekšrocības , lai katram ģimenes loceklim būtu iespēja bez lielām grūtībām tikt pie savas apdzīvojamās platības . Palūkojiet uz nekustāmo īpašumu tirgu , kāds pastāv pēc 1992.gada – vislielākā nekustāmo īpašumu daļa pieder padomju gados iepludinātajai cilvēku massai . Par kādu sociālo nevienlīdzību šie biedri no SC te sāk spriedelēt . Varbūt būtu vispirrms jāsāk ar to , ka Dieviņš ir apgājis šos postpadomju nepilsoņus ar prāta spējām , ja šī sabiedrības daļa nav spējusi iemācīties tās zemes valodu , kurā tā dzīvo un rada bērnus nu jau 70 gadus? Bet – varbūt tieši SC vajadzētu Latvijas sabiedrībai paskaidrot kādus citus iemeslus šai nevarībai , par kādu Agešins noklusē ? Biedri nepilsoņi krievi, nespļaujiet akā , jo rīt varbūt pašiem no tās būs jāpadzeras .

  2. Paaudze, kurai jādzīvo komunismā Atbildēt

    Par ko es varētu karot? Par Tēvzemi, par savu tautu, par brīvību, par taisnību. Vai krievam Latvijā ir par ko karot? Viņa tēvzeme sākas Pārzilupē, tauta tāpat.

  3. klaidoņi un okupanti nav vērtējami kā tauta.
    Katras tautas kultūra un valoda ir veidojusies etniskas (ne politiskas!) integrācijas procesā, un tāpēc nekāda politiskā integrācija, kas iekļauj sevī etnisku dezintegrāciju un kas raksturīga vardarbīgi veidotām lielvalstīm (impērijām), nespēj attīstīt šīs jauktās sabiedrības līdzvērtīgu garīgumu (valodu, kultūru un Tēvzemes mīlestību) un tāpēc tā nevar būt arī juridiski līdztiesīga tādai sabiedrībai, kas veidojusies dabiskas ekoloģijas procesā.

  4. gribetos tam ticet,tomer kamer Latvija atrodas tadi ka Zdanoka,un parejie kliedzeji,nevar justies omuligi!ukrainas armija ari krievi nodeva zverestu,bet kas notika,vairums pargaja krieijas puse!kamer pie varas bus PUTINAM lidzigi,diemzel krievvalodigajiem ticet nevar!ja nu pamozas sencu aicinajums!

    • Ždanoka nepieder krievu kopienai un diez vai krievi ir ar mieru, ka citas tautas pārstāvis runā viņu vietā. Būtu interesanti to uzzināt.

    • ANO sēdē kāds Ukrainas delegāts pareizi pateica , ka krievs tev var uzmesties par labāko draugu , kārtīgi kopā sadzet un arī pielikt nazi pie rīkles . Tāda mentalitāte – tur nekas nav līdzams .

  5. Baro vilku kā gribi, vienalga lūrēs uz mežu ….

  6. Apbrīnoju Latvijas krievu domāšanu un izrunāšanos —- nepārtraukti aplej ar samazgām latviešus,nepārtraukti vaid par apspiešanu, bet braukt no Latvijas uz Krieviju — to gan nē ! Ar sūdainu koku nevienu krievu neaizdzīsi uz Krieviju dzīvot .Tas pats ir arī ar Eiropu ! Kā tikai krievi nenozākā rietumu kapitālistus, bet bagātākie pērk mājas Eiropā , pērk Audi vai Volksvāgenu , tikai ne Žiguli . Apbrīnojami pretīga divkosība un nepārtraukti meli .Atklāti sakot ,man pat kaut kur žēl šos sovjetu deģenerātus!

  7. Latviju iesim cīnīties, bet par valdību – gan ne. Ārlietu ministrs un Saeimas spīkere ir tālu no mūsu ideāliem – līdztiesības un sociālajām garantijām. Mūsu vēlētājs Latviju asociē ar savu zemi.
    ……..
    “sava” zeme, tāda, kāda bija psrs laikā ar krievu valodas dominanci, migrantu nerakstītām priekšrocībām , izdabāšanu maskavai?

  8. nee ageshina kungs, juus maldaaties ka ka 9 maijaa juusu tautieshi atceras lielaa teev. kara upuru pieminju. juus beedaajaties ka dalja eiropas nepalika staljina krievijas ietekmee un deviitais maijs ir revansha demonstraacija un atgaadinaajums ka krievija kopaa ar taadiem kaa juus veel paspees paverdzinaat un apkaut miljonus un tad juusu misija buus izpildiita. esiet nolaadeeti

  9. tankus sagaidisim ar smaidu un sarkanam nelkem .

  10. deputāti arī deva zvērestu,ka aizstāvēs latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu,bet skrēja balsot par krievu valodu.Neticu nevienam okupantu pēctecim.

  11. Es domaju,ka vajag pacelt TO “?”,KURSH tad PATIESIBA uzsaka karu,un tikai pec tam…vai bus laiks un VIETA svinibam.

  12. Pierakstīt blociņā, šo visu var, bet jārīkojas līdzīgi, kā poļiem. Jāsagatavo rīcības plāni tik un tā…

  13. Skaidrs jau pilnīgi, ka daudzi krievi vēlētos atjaunot okupāciju , kas sākās 1940 gadā.Mēs .latvieši no tā smagi cietām un tāpēc negribam te vairāk tos krievu tankus. ko daīt ? Iesaku tiem kam te brīvībā dzīvot nepatīk, pārcelties uz Krieviju.Kāpēc ne? Bet , lūk neparko negrib viss.

  14. Krima puse ukrainu armija dienosie krievi pargaja okupantu puse…

  15. L.Grantiņš uzrakstījis kārtīgu staļinisma garā izteiktu komentāru. Sastādīt tik sarakstus un izsūtīt bez tiesas kā 1940. un1949.g.

  16. Ja vēl atceras ka SC irlīgums ar Putina partiju par sadarbību ( lasi veido filiāli) un 270 000 balsu par krievu valsts valodu Latvijā. T.i. visiem latvijas ierēdņiem nu jau jāliek krievu valodas eksāmens un jādabū zīmogots papīrs… Dokumen tācija visa ar krieviski. Jā kāds stulbs to nesaprtot – tā jau bija. Pašam latviskā uzņēmuma nācās papīrus pildīt krieviski…
    Ja vēl atceras ka savulaik Čehoslovākijas Maskavas fani nosūtīja ar roku raktītu vēstuli atbrīvot valsti no demokrātiem un viss notika. Sabrauca tanki…

  17. par latviju iesim ciiniities,bet par valdiibu nee……tikpat izsmeloshi un gudri,kaa latvija mums patiik,bet ne latvieshi….!taadus idiotus nemaz nedriiksteetu laist pie drukaashanas!noteikti 90% krievu latvijaa ir konkreeti latvijas ienaidnieki un pie pirmaas izdeviibas tikt pie shaushanas-stobri buus pagriezti pret mums.

    • Tas kas šeit tiek komentēts nekādi neuzlabos mūsu dzīvi. Domāju, ka vajag vairāk meklēt draugus un nevis ienaidniekus. Mēs jau ilgi dzīvojam un strādājam kopā vienā valstī un mērķis mums visiem ir dzīvot labāk. Un tas vairāk ir iespējams ja mēs visi šeit dzīvosim draudzīgi un mūsu problēmas risināsim kopā paužot savu viedokli draudzīgā un pieklājīgā formā.

      Kas ko meklē, tas to atrod.

Aplamie apgalvojumi. Pēc intervijas ar Fātimu teoloģe par sievietes lomu islāmā (4)Pēc “LA” publicētās intervijas ar Līgu Fātimu Legzdiņu un “Latviešu mentalitāte sasaucas ar islāmu, prāto konvertīte Līga Fātima” lasītāji uzdeva jautājumus, vai
Draugiem Facebook Twitter Google+