Pēc valdības sēdes un tai sekojošās preses konferences Ministru prezidente Laimdota Straujuma (no labās) apskāva Iekšlietu ministrijas valsts sekretāri Ilzi Pētersoni-Godmani, sakot: “Paldies tev par darbu!” I. Pētersone-Godmane valdības sēdē ziņoja par Iekšlietu ministrijas sagatavoto Latvijas nacionālās pozīcijas projektu, kā arī vada starpinstitucionālo darba grupu patvēruma meklētāju jautājumu risināšanai.
Pēc valdības sēdes un tai sekojošās preses konferences Ministru prezidente Laimdota Straujuma (no labās) apskāva Iekšlietu ministrijas valsts sekretāri Ilzi Pētersoni-Godmani, sakot: “Paldies tev par darbu!” I. Pētersone-Godmane valdības sēdē ziņoja par Iekšlietu ministrijas sagatavoto Latvijas nacionālās pozīcijas projektu, kā arī vada starpinstitucionālo darba grupu patvēruma meklētāju jautājumu risināšanai.
Foto – Karīna Miezāja

Jautājums vairs nav “vai”, bet “kā”. Valdība piekrīt Latvijā uzņemt papildu bēgļus 21

Ministru kabinets vakar apstiprināja Iekšlietu ministrijas (IeM) sagatavoto pozīciju par papildu bēgļu uzņemšanu. Tas paredz, ka Latvija piekrīt papildus jau akceptētajiem 250 bēgļiem uzņemt vēl papildu 526 patvēruma meklētājus, bet iebilst pret obligāto kvotu sistēmas ieviešanu. Pozīcijā norādīts, ka bēgļu jautājuma risināšanā fiziska personu pārdale ir tikai galējais līdzeklis ārkārtas situācijās. Latvija pozīcijā norāda, ka neiebilst ES koordinētai rīcībai, īstenojot bēgļu pārvietošanas aktivitātes, tomēr jo­projām turpina uzskatīt, ka šādas aktivitātes ir īstenojamas tikai brīvprātīgi, katrai no dalībvalstīm saglabājot tiesības lemt par to, cik lielā mērā iesaistīties aktivitātēs, atkarībā no to iespējām un nacionālās kapacitātes. Līdz ar to Latvija varētu neiebilst Eiropas Komisijas (EK) ierosinājumam pārvietot 
120 000 personu pēc EK piedāvātās formulas, kas saskaņā ar esošo sadalījumu dalībvalstīm šobrīd Latvijai ir 526 personas, ja tām patiesi nepieciešama starptautiskā aizsardzība. Pozīcijā ir paustas bažas par piedāvāto lēmuma pieņemšanas procedūru automātiskai patvēruma meklētāju pārdalei. Tāpat arī nosauktas drošās izcelsmes valstis, no kurām Latvija būtu ar mieru uzņemt bēgļus. Tās ir Albānija, Bosnija un Hercegovina, Maķedonija, Kosova, Melnkalne, Serbija un Turcija.

Reklāma
Reklāma
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Lasīt citas ziņas

Lēmumu valdība pieņēmusi balsojot. Par Latvijas pozīciju balsojuši visi “Vienotības” ministri, kā arī ZZS pārstāvji, izņemot veselības ministru Gunti Belēviču, kurš kopā ar Nacionālās apvienības pārstāvjiem balsojis pret. Kultūras ministre Dace Melbārde (NA) sēdē nepiedalījās. Kā aģentūrai LETA skaidroja Belēvičs, pret balsojis, jo koalīcijas padomes sēdē neesot guvis apstiprinājumu, ka Latvijai ir plāns, “ko mēs darīsim un kā mēs uzņemsim bēgļus”. Veselības ministrs sacīja, ka viņu neapmierina epizodiskā pieeja bēgļu jautājuma risināšanā, kamēr reāls plāns, kā uzņemt patvēruma meklētājus, netiek izstrādāts. Belēvičs arī atzīmēja – ir skaidrs, ka būs jāuzņem vairāk bēgļu.

Šodien dokumentu vēl vērtēs Saeimas Eiropas lietu komisija, un nojaušams, ka gaidāmas asas diskusijas. Tās sākās jau vakar, Nacionālās apvienības deputātiem vainojot koalīcijas partnerus, ka jautājums izskatīšanai komisijā iekļauts dienā, kad vairāki NA pārstāvji atrodas komandējumos un nevarēs aizstāvēt savu nostāju.

CITI ŠOBRĪD LASA

Taču, neskatoties uz mūsu ministru un deputātu diskusijām, Latvija, visticamāk, nevarēs izvairīties no papildu bēgļu uzņemšanas, jo Eiropas līmenī jautājums ir tikpat kā izšķirts. Vakar Eiropas Parlaments (EP) ar 370 balsīm par, 134 pret un 52 eirodeputātiem atturoties atbalstīja minēto EK plānu par papildu 120 000 bēgļu izmitināšanu jaunās dzīvesvietās visā ES. Līdz ar to vienīgais jautājums vairs nav par to, vai būs jāuzņem bēgļi, bet gan – kā to izdarīt pēc iespējas “nesāpīgāk”.