Mobilā versija
-1.5°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
16. septembris, 2016
Drukāt

Jāveicina spēja atšķirt žurnālistiku no propagandas, uzsver KM pārstāvis (1)

Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas vadītājs Roberts Putnis (no labās), Eiropas Progresīvo pētījumu fonds ārpolitikas programmu vadītājs Vassilis Ntousas un Brīvības un solidaritātes fonda vadītājs Ervins Labanovskis piedalās pētījuma par nepieciešamo pretdarbību Krievijas propagandas ietekmei Eiropas Savienības un austrumu partnervalstīs prezentācijas pasākumā.Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas vadītājs Roberts Putnis (no labās), Eiropas Progresīvo pētījumu fonds ārpolitikas programmu vadītājs Vassilis Ntousas un Brīvības un solidaritātes fonda vadītājs Ervins Labanovskis piedalās pētījuma par nepieciešamo pretdarbību Krievijas propagandas ietekmei Eiropas Savienības un austrumu partnervalstīs prezentācijas pasākumā.

Foto - LETA

Būtiski ir veicināt mediju auditorijas spēju atšķirt žurnālistiku no propagandas. Lai to panāktu, Kultūras ministrijas (KM) ir izstrādājusi pasākumu kopumu, kas ir vērsti uz didaktisko materiālu izstrādi skolu programmām un darbinieku izglītošanā, kas veicinātu mediju pratību valstī.

To piektdien pētījuma par nepieciešamo pretdarbību Krievijas propagandas ietekmei ES un austrumu partnervalstīs prezentācijā teica KM Mediju politikas nodaļas vadītājs Roberts Putnis.

Putnis norādīja, ka uz ļoti sarežģīto situāciju Latvijā, nav vienkāršas atbildes, tāpēc ir svarīgi apzināties, ka nav viena ātra politiska risinājuma, kas novērsīs visas problēmas. “Mums kā demokrātiskai sabiedrībai ir jāizmanto viss iespēju spektrs, lai attīstītu savu demokrātijas kvalitāti,” viņš komentēja.

Putnis pauda viedokli, ka Latvijā nav izveidojusies atbildīga žurnālista profesijas tradīcija, kas ir būtisks elements, runājot par mediju tiesisko vidi. Turklāt Latvija ir viena no retajām valstīm, kurai nav vienotas institūcijas, kas vērtē žurnālistu profesionalitāti un ētisko atbildību, tāpat nav vienotas žurnālistu organizācijas, kas reprezentatīvi pārstāvētu visu profesionālo vidi, kā arī nav vienotu ētisko un profesionālo standartu, par kuriem nozare būtu vienojusies.

Viņš sacīja, ka nepieciešams izstrādāt jaunu sakārtotu tiesisko regulējumu, kas veidotu lielāku noteiktību tirgus dalībniekiem. Regulējumam būtu jādefinē, kas ir medijs un kas nav, lai novērstu tiesisko nenoteiktību, kas veidojas, ņemot vērā dažādās mediju darbības platformas un formas.

KM patlaban starptautiskā sadarbībā strādā pie mediju satura standartu paaugstināšanas, kā arī Mediju politikas pamatnostādnes 2016.-2020.gadam paredz līdz 2018.gadam izstrādāt trīs jaunus likumus – Mediju likumu, Audiovizuālo mediju likumu un Sabiedrisko mediju likumu.

Viņš atzina, ka kopš ekonomiskās krīzes sākuma ir “absolūti stagnējošs” reklāmas tirgus ar stagnējošiem reklāmas tirgus ienākumiem. “Ja mēs runājam par globālajām tendencēm attiecībā uz mediju konverģenci, uz jaunu tirgus dalībnieku ienākšanu mediju tirgū, [..] tad patiesībā mūsu reklāmas tirgus ir nevis stagnējošs, bet samazinās,” teica Putnis.

Runājot par televīziju, esot jādomā, kādā veidā palielināt finansējuma apmēru kopumā, lai vietēja televīzija būtu konkurētspējīga ar pārrobežu medijiem. “Kamēr mediju vide cīnās par izdzīvošanu, tā nevar nodrošināt nekādu publisku uzdevumu izpildi,” teica KM pārstāvis. Viņaprāt, Latvija patlaban zaudē spēcīgo vietējās žurnālistikas tradīciju, kas pastāvējusi ļoti ilgi.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Un kā tad atšķirt propagandu no meliem? Agrāk padomju laikos mums stāstīja, cik viss pie mums labi,
    viss iet uz augšu, kaut realitātē viss gāja uz leju. Un cilvēki šo pretrunu saprata, sāka rīkoties un tāpēc arī tas monstrs sabruka. Lai cīnītos ar meliem un to propagandu, ir jāzina, kā tie tiek radīti. Ko stāsta cilvēkiem Putina Krievijā? Atšķirībā no PSRS propagandas, kad pretruna izveidojās pašā valstī, tagad
    krieviem tiek stāstīts, ka pašā Krievijā viss ir o kei, bet pie viņu sliktās dzīves vainīgi ir Rietumi ar savu
    pseido demokrātiju un ekonomisko blokādi. Krievijā visu dara pareizi, bet, lūk, Rietumos gan viss jūk un brūk, jo liberalismu, kas degradējis tās sabiedrību, mēģinot uzspiest arī viņiem. Tāpēc ap Putinu tiek
    radīts tāds kā patiesas brīvības un vērtību oreols, kurš cīnās ar šo “ļaunumu”. Uzvarēt šo propagandu var vienīgi stāstot un rādot cilvēkiem patiesību, godīgi norādot arī uz negācijām un atmaskojot, kā Kremlis kontrolē TV , preses un radio ziņas un kāds vispār ir šis propagandas mehānisms. Cilvēki sapratīs, ka ar viņiem tiek manipulēts un sāks aizdomāties, jo patiesa brīvība jebkurā formā katram no mums ir prioritāte nr.1.

Draugiem Facebook Twitter Google+