Mobilā versija
-4.3°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Otrdiena, 6. decembris, 2016
9. aprīlis, 2015
Drukāt

Jāzepa Pīgožņa balva ainavistiem

Muzis_5

Roberts Muzis

Rīgas Sv. Pētera baznīcas senajās velvēs līdz 15. aprīlim skatāma izstāde “Jāzepa Pīgožņa balva Latvijas ainavu glezniecībā”. Tas ir nebijis notikums Latvijas mākslā. Jo vispār mākslas jomā balvu nemaz nav tik daudz. Ierosinājums balvai ir nācis no paša Pīgožņa nesenā pagātnē kādā plenērā Latgales pusē, kad mākslinieks kopā ar Jāni Anmani apsprieduši šādas balvas nepieciešamību. Pīgoznim aizejot mūžībā, balvas ideju realizēja praktiski viņa domubiedri, J. Anmanis kopā ar idejas atbalstītājiem no Rīgas un Preiļu novada.

Izstādē pārstāvēta tīrā ainava, kura sniedz neaizmirstamu priekšstatu par šo glezniecības veidu. Visi darbi gleznoti eļļas tehnikā vai šai tehnikai pietuvināti. Akvareļu nav. Ir izdevība skatīties dažādu gadagājumu mākslinieku darbus, kuri ir atšķirīgi pēc stila, kompozīcijas, krāsu salikumiem, kā arī izpratni par ainavu. Pavisam izstādīti 107 darbi, bet žūrijai bija iesniegti pāri par 200 darbiem. Atlase bijusi milzīga. Līdz izstādei nonākuši labākie no labākajiem.

Pīgožņa balvas ieguvēja vērtēšanas komisijai bijis grūts uzdevums no šī milzīgā darbu klāsta izvēlēties to labāko, pārliecinošo, krāsas saskanīgo, kompozīcijā pareizo. Pirmā Pīgožņa balva piešķirta Robertam Muzim par triptihu, trim gleznām: “Skrandu mākoņi”, “Migla”, “Novakare”. Preiļu novada pašvaldība balvas ieguvēju apbalvojusi ne vien ar diplomu un apzeltītu sudraba medaļu (autors J. Strupulis), bet sniegusi arī nelielu materiālo atbalstu 3000 eiro apmērā. Izstādē pārstāvētie darbi ir pievērsuši uzmanību vairākiem kultūras un līdz ar to mākslas atbalstītājiem. Un tie piešķīruši savas specbalvas. Vienmēr kultūru jebkurā tās izpausmē atbalstījusi “Latvijas Avīze” un tā ir arī šoreiz – piešķirot savu specbalvu Vitai Mercai par “tīrību domās un dzidruma sajūtu” darbā “Rīta saule”. Gleznotājs Aleksandrs Stankevičs savu specbalvu piešķīris Kristīnai Kvitkai par “profesionālo līdzekļu un izteiksmes jauninājumiem” gleznā “Pavasaris”, bet mūziķa Alberta Legzdiņa (“Čikāgas piecīši”) specbalvu saņēma Agnija Ģērmane par “īstu latvisku ainavu”, kas, pēc viņa domām, bija mākslinieces darbs “Kustošais ezers”. Ja salīdzina visus specbalvu darbus, tad tiem ir viena kopīga iezīme. Tas ir pavasara motīvs – marts, mēnesis, kad sagadīšanās pēc arī notiek izstāde. Tas ir mēnesis, kad daba mostas jaunam darba cēlienam.

Izstādē piedalās ne vien atsevišķi mākslinieki, bet arī mākslinieku dzimta – Ģērmaņi, kura latviešu ainavu glezniecībā ir devuši četrus vērā ņemamus māksliniekus. Lai šādu dzimtu latviešu mākslā būtu vairāk, nevar nepievērst uzmanību Jāņa Streiča darbiem, kurš ir ne tikai ievērības cienīgs kinorežisors un aktieris, bet arī ainavists. Ne visi izstādes apmeklētāji zinās, ka tēlnieks, “Dainu kalna” skulptūru autors Indulis Ranka ir arī labs un pārliecinošs gleznotājs, kurš Mākslas akadēmijā mācījies kopā ar Pīgozni glezniecību, bet savā praktiskajā darbībā izveidojies par tēlnieku.

Izstāde ir atskaites punkts par ainavistu veikumu, ko meistariski ir noorganizējis mākslinieks J. Anmanis. Šādas izstādes ir plānotas katru gadu, lai mūsu mākslinieki, redzot, ko veikuši viņu kolēģi, nākamajās izstādēs sevi pārstāvētu ar vēl labākiem darbiem.

Pievienot komentāru

Hermaņa režisētās "Madama Butterfly" pirmizrādi "La Scala" rādīs arī Rīgā (1)Trešdien, 7. decembrī, notiks Alvja Hermaņa režisētās operas "Madama Butterfly" pirmizrāde pasaulslavenajā opernamā "La Scala", un to, vietējiem skatītājiem par prieku, tiešraidē varēs noskatīties arī Rīgā kinoteātrī "Splendid Palace".
Draugiem Facebook Twitter Google+