Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
30. maijs, 2012
Drukāt

Jāzina, ko latvieši piedzīvojuši

lauma_km_15

“Vēsture ir ļoti interesants mācību priekšmets, un mani ļoti interesē arī manas ģimenes vēsture,” saka Lauma Ance Umule, Limbažu novada ģimnāzijas 8. klases skolniece.
 Viņa ir viena no trim šā gada konkursa “Vēsture ap mums” uzvarētājām.

 

Konkursa komisija augstu novērtēja Laumas Ances radoši pētniecisko darbu “Ģimenes vēstures albums: vēstules no izsūtījuma”. Meitene stāsta, ka uzgājusi 18 vēstules, ko viņas vecvecmāmiņa un vecmāmiņa sūtījušas no izsūtījuma Sibīrijā Latvijā palikušajam vīram un tēvam, kurš liktenīgajā 1949. gada 25. martā nebija mājās, tāpēc netika izvests. 1951. gadā Laumas Ances vecvectēvs labprātīgi devās uz Sibīriju, lai varētu būt kopā ar sievu un meitu.

Atšķirtības laikā tapušās vēstules daudz pastāsta par trimdinieku sadzīvi, darbu kolhozā, skarbo ziemeļu dabu. “Vēstulēs teikts, ka viņām jāpārcieš elles mokas, taču tajā pašā laikā tās nav žēlabu pilnas, tur ir daudz arī par to, ka jāturas, jābūt stipriem. Šaubos, vai mūsdienu cilvēki spētu šīs grūtības izturēt, jo mēs vairs neesam tik izturīgi un strādīgi,” saka Lauma Ance.

Meitene ne tikai analizēja vēstules, bet arī pētīja citus dokumentus par latviešu deportācijām, lasīja grāmatas par izsūtījumā pieredzēto.

Lauma Ance pieļauj, ka pēc skolas pabeigšanas varētu doties studēt vēsturi. Šo zinātni meitene atzīst par ļoti svarīgu, jo “mums ir jāzina, kas bijis jāpiedzīvo mūsu senčiem”.

 

Taču piecpadsmitgadīgā meitene pamanījusi, ka vienaudžus lielākoties vēsture neinteresē. “Iespējams, tas tāpēc, ka, lai zinātu vēsturi, jāpatur prātā daudzi fakti un gadskaitļi. Nopietna vēstures apgūšana prasa daudz laika.”

 

Šogad konkursā pirmā vieta tika piešķirta arī Pļaviņu novada ģimnāzijas Odzienas filiāles 6. klases skolēnam Reinim Eidukam par darbu “Mani ģimenes locekļi Sibīrijā”, kā arī Majoru vidusskolas 9. klases skolēnam Klāvam Bruzgulim par pētījumu “In memoriam”. Kopumā tika iesūtīti 134 darbi. Konkurss Latvijā notika jau vienpadsmito gadu. Katru gadu skolēnu pētījumiem dota cita tēma. Pērn tā bija “Attēls stāsta”, bet šogad – “Prom no mājām”. Tāpēc daudzi skolēni pētīja izsūtīto likteņstāstus, bet citi pievērsās tiem, kas devušies trimdā uz Rietumiem. Skolēnu pētījumi stāsta arī par mūsdienu ekonomisko bēgļu pieredzi.

Vēstures skolotāju biedrības priekšsēdētājs Valdis Klišāns teic, ka konkurss palīdz skolēniem apzināties, ka zem vēsturiskiem notikumiem apakšā ir cilvēki, indivīdi, kuru dzīvi šie notikumi ietekmē. Novadpētniecība, ģimenes vēstures pētniecība palīdz jēgpilni saprast vēsturi kā tādu un veicina jauniešu patriotismu.

Līdzīgi konkursi notiek visā Eiropā. Konkursa iniciators ir Kerbera fonds Vācijā, un tā laureātiem, arī no Latvijas, ir iespēja piedalīties starptautiskā vēstures nometnē, kā arī semināros. Starptautiskā līmenī konkursu organizē “Eustory – History Network of Young Europeans”, kas cenšas popularizēt patstāvīgu vēstures pētīšanu jauniešu vidū, bet Latvijā konkursa rīkotāji ir Vēstures skolotāju biedrība.

Diemžēl patlaban nav skaidrs, vai būs finansējums, lai konkurss varētu norisināties arī nākamgad.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+