Mobilā versija
+19.6°C
Magda, Magone, Mērija, Magdalēna
Svētdiena, 23. jūlijs, 2017
9. jūlijs, 2017
Drukāt

Jēdzīgi atpūsties, lai jēdzīgi mācītos. Vai vasarā ir jālasa obligātā literatūra? (8)

1. Balansēta atpūta

1no7
Foto-ShutterstockFoto-Shutterstock
Vasaras brīvlaika garums citās valstīs

*Francijā – 2 mēneši + 8 nedēļas pārējā mācību gada garumā
*Itālijā – 3,5 mēneši
*Norvēģijā – 2 mēneši + 5 nedēļas pārējā mācību gada garumā
*Lielbritānijā – 1,5 mēnesis + 6 nedēļas pārējā mācību gada garumā
*Grieķijā, Spānijā, Portugālē – 3 mēneši + 4 nedēļas pārējā mācību gada garumā

Latvija ir viena no retajām valstīm pasaulē, kur skolēnu vasaras brīvlaiks ir trīs mēnešus  ilgs. Diskusijas par to, vai nevajadzētu brīvlaiku saīsināt un mācību gadu pagarināt, uzvirmo un pazūd, un tomēr atkal paliekam pie vecās sistēmas. Vai trīs mēnešu laikā iespējams, ka bērns aizmirst, kā tas ir – turēt rokās pildspalvu? Vēl šodien atceros brīdi, kad klasesbiedrs Zinību dienā 1. septembrī lepni paziņoja: “Visu vasaru neesmu rakstījis, aizmirsās, kā tas ir – tik dīvaini!” Vai ir pareizi, ka vairākums mūsu skolas bērnu tikai atpūšas šajā laikā? Un kā vislabāk pareizās proporcijās savienot atpūtu ar “dozētu” izglītošanos?

Latvijā tas, vai bērns vasarā mācās vai ne, lielā mērā atkarīgs tieši no vecākiem, jo Ministru kabineta noteikumi, kā uzsver Valsts izglītības satura centra sabiedrisko attiecību speciāliste Alise Bērziņa, nenosaka skolām uzdot mājasdarbus vasaras laikā: “Bērna lasīt prasmes un prieka veicināšana ir gan skolas, gan ģimenes atbildība, un nav viena no valsts puses normatīvi noteikta veida, kā to darīt. Lasītprasmes veicināšanai turklāt nevajadzētu būt sezonālai, kad bērni vasarā tiek spiesti lasīt, jo skolā ir noteikts kaut ko obligāti izlasīt. Ģimenes lasīšanas tradīcijām, paradumiem lasīt, pārspriest lasīto, dalīties ar viedokļiem ir milzīga nozīme. Mācīšanās nenotiek tikai skolā, izglītošanās nav faktu iekalšana, par ko būtu jāuztraucas, ka tas pa vasaru var aizmirsties. Diemžēl mūžizglītība, pašizglītošanās apziņa un motivācija apgūt ko jaunu vai pilnveidot savas prasmes pieaugušo vecumā Latvijā nav sevišķi populāras. Manuprāt, ikvienam ir jāizglītojas, un tas būtu jādara apzināti visu laiku.”

Kad drauga divpadsmitgadīgajai māsai jautāju, vai skola ļaus vasarā atpūsties, nu, piemēram, vai brīvdienu mēnešos jālasa t. s. “obligātā” literatūra kā man savulaik, meitene pastāstīja, ka Bauskas Valsts ģimnāzijā bērni paši var izvēlēties grāmatas no skolas ieteiktajām.

  1. Balansēta atpūta
  2. Skolotāja Ina Klovāne: Mūsu skolā nav obligātās literatūras
  3. Mamma Terēza Stenclava: Ja liks ar varu, nodarbi ienīdīs
  4. Mamma Inga Dzērve: Arī vasarā vajag parēķināt, palasīt
  5. Mamma Milena Gulbe: Viss jādara radoši
  6. Mācīšanās kā patīkama nodarbe
  7.  Ko domā speciālisti un paši bērni

Pievienot komentāru

Komentāri (8)

  1. Obligāta mazgāšanās arī izsauc pretestību, tāpēc tik daudzi izvēlas būt hipiji, panki vai vēl kādi tur salašņas. Tāpēc arī obligāto literatūru nedrīkst saukt par obligāto, bet kādā mīlināmā vārdiņā. Tad varbūt tas slaists pavēros to grāmatu kaut no ārpuses.

  2. Spriežot pēc dažu publisku personu runas “bagātības” … viņi nav lasījuši nedz vasarā, nedz ziemā.

  3. kad gaju izglitibas iestade bija obligata literatura, kas pa vasaras brivlaiku bija jaizlasa, tas nav nekas jauns.

  4. IIstais veids, ka atsist veelmi to konkreeto gramatu lasiit.
    Vajag tik nosaukt par “obligaato lietaratuuru”. Lai tachu lasa ko grib, – taa
    jau tik daudziem tagad ar to esot probleemas….
    🙁

  5. Mani bērni katru vakaru pirms gulētiešanas palasa grāmatu, neuzskatu to par mācīšano vai smagu darbu.

  6. Devīze – ka tik nepadarīt ,neizlasīt par daudz! Ka tik vieglāk,bezatbildīgāk! Kurp ejam? Kur nonāksim?

  7. Visās Eiropas valstīs ir jālasa vasarā. Un gadus 15 nav tādas obligātās literatūras, bet ieteicamā. Daudzas ģimenes atbalsta un grib, lai skolā iesaka, ko izvēlēties no plašā piedāvājuma lasīšanai. Un vasarā lasīto parasti vērtēju ar 7-10 ballēm, bet nelasītājiem nelieku neko…

  8. nebeidz pārsteigt Atbildēt

    kam mēs vispār tos bērnus audzinām? Vai atpūtai, izklaidēm un sevis palutināšanai vai arī reālai dzīve,i kāda nu mums tā ir. Tādai “puplellītei” pieaugot būs liela trauma, ja nedabūs, ko iegribēsies, ja būs jāpagaida, jāpiekāpjas un visbeidzot čakli jāstrādā, lai varētu eksistēt…

Saistībā ar topošo politisko spēku min vairāku zinātnieku un bijušo ministru vārdus (8)Iecerēts, ka nākamajā nedēļā sabiedrībai varētu tikt piedāvāts kādas kustības manifests, savukārt vēlāk, vasaras beigās, varētu tikt dibināta partija.
Raidījums: Āboltiņa nākotnē vēlas kļūt par vēstnieci (13)Partijas "Vienotība" Saeimas frakcijas vadītāja Solvita Āboltiņa nākotnē vēlas kļūt par vēstnieci, šovakar vēstīja Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "Panorāma".
Draugiem Facebook Twitter Google+