Mobilā versija
+5.7°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
3. decembris, 2015
Drukāt

Jēkaba Ozoliņa mūzikas pērļu kolekcija (1)

Foto - Jānis VecbrālisFoto - Jānis Vecbrālis

Jēkabs Ozoliņš

Īstens liepājnieks, orķestra mūziķis un diriģents, un, protams, liepājnieku mīlēts koru diriģents un mūzikas pedagogs – Jēkabs Ozoliņš sarakstījis neskaitāmas aranžējumus dažādiem džeza mūzikas skaņdarbiem un sastāviem, ievērojami bagātinot Latvijas džeza mūzikas instrumentāciju bibliotēku. 4. decembrī mākslinieks svinēs 70. gadskārtu, aicinot uz īpašu jubilejas koncertu Liepājas jaunajā koncertzālē – Lielajā Dzintarā. Jēkaba Ozoliņa izvēlētās skaistākās džeza melodijas, kā arī Imanta Kalniņa 4. simfonija oriģinālversijā skanēs Liepājas Simfoniskā orķestra (LSO), bigbenda, kā arī Maestro Raimonda Paula sniegumā. Pie diriģenta pults – pats jubilārs.

Vēl tikko beigusies intensīva koncertturneja kopā ar leģendāro grupu „Remix”, kuras jubilejas koncertos Jēkabs Ozoliņš diriģēja simfonisko orķestri, kad klāt decembra svētku koncertu birums. Jau pasūtināti jauni aranžējumi LSO Jaungada koncertam, taču sirmais diriģents par to tika priecājas. Cita starpā jānosvin arī paša 70. dzimšanas diena – jubilejas koncerts nolikts tieši Jēkaba Ozoliņa šūpuļa svētkos, bet diriģents koncerta priekšvakarā joko – „Neko padarīt nevar – 70 gadi ir saskrējuši. Priecājos, ka man izteica piedāvājumu „Lielajā Dzintarā” rīkot tādu koncertu, kādu es vēlos. Jau vasarā ķēros pie instrumentācijām un aranžējumiem, nu ir iznākusi pamatīga programma divās daļās. Kopā ar „Remix” iznāca notestēt visas jaunās koncertzāles pēc kārtas – Rēzeknē, Cēsīs un Liepājā. Tagad skaidrs, ka Liepājas jaunās koncertzāles akustika domāta tādai caurspīdīgai muzicēšanai, kad orķestra mūziķi spēlējot labi dzird viens otru, bet sapratu, ka skaļākai mūzikai šeit nav tik viegli, ir jāpierod. Tomēr šoreiz skanēs džeza mūzika klasiskā orķestra un bigbenda aranžējumos – nevienam par skaļu nebūs!”

Liepājas Simfoniskajā orķestrī Ozoliņš strādā jau kopš tā dibināšanas 1987. gadā. Ir nodiriģēti neskaitāmi simfoniskās un populārās mūzikas koncerti, kā arī publikas atzinību guvuši viņa organizētie koncerti bērniem. „Esmu bijis cieši saistīts ar simfonisko orķestri gan kā mūziķis, savulaik spēlējot mežragu, gan – kā diriģents.” J. Ozoliņa jubilejas koncerta pirmajai daļai Liepājas Simfoniskā orķestra sniegumā jubilārs izraudzījies novadnieka Imanta Kalniņā Ceturto simfoniju – ar autoru ceļi krustojušies gan savulaik konkursā „Liepājas dzintars”, gan Imantdienās, koriem radīti Kalniņa dziesmu aranžējumi. „Vienā no „Liepājas dzintariem” Imants Kalniņš, kurš togad tur spēlēja ar savu grupu „2xBBM”, atskaņoja visas savas tā laika lielās balādes. Toreiz tapa viņa Ceturtās simfonijas pamatdoma, kura veidojās no vienas no šīm balādēm tādā bigbīta ritmā. Man tā bija ļoti tuva – savulaik jaunībā jau biju ticis tai klāt un to diriģējis. Ilgu laiku ceturto daļu nespēlēja tā, kā tā bija uzrakstīta oriģinālā – ar dziedātājiem. Tad Imants Resnis to nospēlēja Pianisma zvaigžņu festivālā kopā ar Patiju Koinaueri no Amerikas, pēc tam ierakstīja ar Ievu Paršu, savukārt pērn to ierakstīja simfoniskais orķestris bez solistes. Nolēmām, ka šoreiz kopā ar Ievu Dreimani, lielisku dziedātāju, kas apguvusi šo materiālu, varētu atgriezties pie Imanta Kalniņa Ceturtās simfonijas. Varbūt mazliet savādāku tempos un frāzējumos, tomēr tas būs caurcaurēm Imants Kalniņš, kurš, dzīvodams, tepat Liepājā, ar prieku atbalstīja mūsu ieceri.”

Diriģents atzīst, viņa kaislība līdzās koru un simfonisko orķestru diriģēšanai kopš ar armijas gadiem vienmēr bijusi džeza mūzika, J. Ozoliņš savulaik pat vadījis Liepājas džezroka grupu “Neptūns”, savukārt Latvijas bigbendu, orķestru un citu sastāvu repertuārus ievērojami papildinājuši daudzi pasaules raudzes skaņdarbi J. Ozoliņa apdarēs.

Izraugoties jubilejas koncerta otrās daļas repertuāru, aranžētājs esot atskatījies uz vēsturiskiem punktiem savā radošajā mūžā, un teju visi skaņdarbi skanēs pilnīgi jaunās instrumentācijās. „Trīs gadus sabiju iesaukumā Tilzītē jeb Sovetskā, visu laiku muzicējot orķestrī. No diviem pulkiem izveidojām bigbendu, diezgan cītīgi darbojāmies šajā žanrā. Mums bija pieejami diezgan daudz džeza ieraksti – drukātu nošu nebija, rakstījām pēc dzirdes tās no lentēm, paši instrumentējam. Jau tajā laikā veidojām mazus sastāvus, piemēram – kontrabass, ģitāra un alta saksofons, jeb – klavieres, bungas un trompete. Tādā veidā mēdzām spēlēt dejas parkos, bet skanēja – džeza melodijas.” Tolaik tuvi kļuvuši pasaules lielie džeza mūzikas aranžētāji un mūziķi, piemēram, Kvinsijs Džonss. Savukārt šajā vasarā diriģents daudz laika veltījis, lai koncerta otrajai daļai paredzētās skaistākās melodijas no džeza klasikas instrumentētu simfoniskajam orķestrim! „Simfoniskā orķestra sastāvā šoreiz būs arī bigbends. Ir virkne instrumentālu skaņdarbu, kuros, bez šaubām, ir improvizācijas, bet ir arī vesela virkne darbu solo ar šāda tipa orķestri.”

Starp solistiem gan Raimonds Macats, gan Aivars Hermanis. „Jaunībā mums ar Aivaru ļoti patika Čika Koreas skaņdarbs „Spānija”. Kopā ar Aivaru sēdējām ezermalā, laivu būdā, un pierakstījām notīs no lentes viņa melodijas. Mūsu magnetofons griezās mazliet ātrāk, un mums iznāca do, nevis si minorā, kā arī spēlējām pārdesmit gadus,” atceras mūziķis.

Jubilejas koncerta solists – arī Maestro Rimonds Pauls, ar kuru diriģentam bijusi ilggadēja radoša sadarbība. „Pauls ir džeza mūzikas celmlauzis Latvijā, un es esmu iekšā šajā kustībā,”. Jēkabs Ozoliņš sola pat divus pirmatskaņojumus no kinomūzikla „Amerikānis Parīzē”. Paula izpildījumā tie skanēs Jaungadā arī Rīgā. No uvertīras viņš izveidojis skaņdarbu klavierēm un orķestrim.” Tāpat izskanēs mūzika no Raimonda Paula koncertprogrammas „Dziesmas bez vārdiem”, kas 2012. gadā izskanēja Dzintaru koncertzālē. Koncertā izskanēšot arī skaņdarbi no Jēkaba Ozoliņa izdotā un divkārt Mūzikas ierakstu Gada balvā godalgotā kompaktdiska albuma „Crossroads” (2004), kurā ir skaņdarbiem klavierēm un orķestrim, kā teic albuma aranžējumu autors – „ar džeza piesitienu”.

Koncertā neiztikt arī bez būtiskākās Jēkaba Ozoliņas radošās darbības daļas – koriem. „Man ir laime strādāt ar jauniešiem un arī ar vīriem – kori „Nīca”,” teic J. Ozoliņš. Dziesmu un deju svētkos četras reizes viņš ir bijis virsdiriģents, 2013. gadā goda virsdiriģents. Šogad Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku gājienā kopā ar viņa vadīto kori bērniem nogājis pat divreiz. Jubilejas koncerta reizē orķestrim, bigbendam un solistiem pievienosies J. Ozoliņa vadīto koru – Liepājas 1. ģimnāzijas kora, Liepājas tautas mākslas un kultūras centra jauktā kora “Līva”, un Liepājas kora „Laiks” – dziedātāji.

„Dzīve mani ir savedusi kopā ar labiem dziedātājiem – šobrīd man ir laime strādāt ar vīru kori „Nīca”. Dabiski, kādreiz korī bija 40 dziedoņu, cīnījāmies par labākajiem vietā, bet tagad daļa no viņiem jau ir citā saulītē. Tomēr mēs turamies stingri, šobrīd gatavojamies doties uz sieviešu un vīru koru salidojumu. Protams, tā ir visas valsts problēma, ka cilvēkiem nav tik daudz laika veltīt korim, arī Liepājā kori iznīkst, tomēr paši dziedātāji atzīst – labāk atnāk, vakaru pavada dūšīgi izdziedoties, nevis katrs savā kaktiņā, mājās pie televizora. Protams, kora dziedāšana ir sūrs darbs, un ir grūti dabūt jauniešus pieaugušo koros – vajadzīgs motīvs. Tomēr pietiek vienreiz kopā aizbraukt kādā koncertceļojumā, kad acis jau spīd. Risinājums būtu arī jauniešu koriem laicīgi mācīt šo to no lielo Dziesmusvētku repertuāra, tad nebūs kurnēšanas par sarežģītību svētku noslēguma koncertos. Protams, arī jaundarbi būtu jānodod laicīgāk, lai būtu garantija, ka skaņdarbs ir atbilstošs gan varēšanai, gan ir tīkams.”

„Mani te rāj, ka otrā daļa būšot par garu,” smejas diriģents. „Bet dziesmu svētki taču ilga sešas stundas! Arī Guntars Račs savu jubileju šeit, Liepājā, svinēja divreiz pa divām stundām, bet man otrā daļa nav pat pusotru stundu. Domāju, ka programma muzikāli ir pietiekoši raiba, lai nevienam nebūtu garlaicīgi. Protams, šis nebūs ziņģu vakars, bet gan ļoti muzikāla džeza mūzika. Brīžiem pašam gribas gandrīz apraudāties, cik skaisti un melodiski var spēlēt bigbends. Protams, džezs attīstās un iet arvien tālāk, bet šoreiz esmu izvēlējies skaistākās pērlītes no klasikas.”

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Paldies maksliniekam par skaisto jubilejas koncertu.

Latvijas simtgades svinības kopumā izmaksās 60 miljonus eiro (1)Kopējais Latvijas simtgades svinību pasākumu finansējums 2017.-2021. gadā indikatīvi varētu sasniegt 59 075 947 eiro, liecina Kultūras ministrijas (KM) informatīvais ziņojums par Latvijas simtgades svinību pasākumu plānu 2017.-2021. gadam, kuru nākamnedēļ izskatīs valdībā.
Draugiem Facebook Twitter Google+