Mobilā versija
-1.5°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
11. aprīlis, 2014
Drukāt

Jēkabpils novada ZS “Krasti” govis pie robotiem pierada ātrāk nekā saimnieki (2)

Foto: Gundega SkagaleFoto: Gundega Skagale

Attēlā: Kūts eju tīrīšanas robots "Discovery", pateicoties savam ultraskaņas sensoram, strādā maršrutos ar iepriekš ieprogrammētu attālumu

Jēkabpils novada Kalna pagastā atklāta ZS “Krasti” jaunā slaucamo govju novietne. Te izbūvēta redeļu grīda un kūtsmēslu krātuve zem tās. Mēslu tīrīšana, kā arī govju slaukšana uzticēta Nīderlandes kompānijas “Lely” robotiem, raksta žurnāls “Agro Tops”.

Iepriekš “Krastu” govis slauktas piena vadā, taču četru mēnešu laikā, kopš tās pārvācās uz jaunajiem, modernajiem apartamentiem, kur to slaukšana uzticēta robotiem, izslaukums palielinājies vidēji par 7–8 litriem dienā katrai govij, kā arī ievērojami uzlabojusies piena kvalitāte. “Iepriekš govs deva 20, bet tagad jau 27 litrus,” priecājas saimnieki Judīte un Jānis Gaidi.

Viņi neslēpj, ka vēl pirms gadiem desmit, kad viņi pirmo reizi redzējuši robotus darbībā, tās viņiem šķitušas kosmosa tehnoloģijas, kas pašu mājās nez vai būtu izmantojamas. Taču pēc pirmajiem četriem mēnešiem, kad savu govju apsaimniekošana uzticēta robotiem, šo moderno tehnoloģiju arvien lielākā popularitāte vairs nerada jautājumus.

Lai govīm būtu interese iet uz slaukšanas robotu, tajā tiek dota spēkbarība. Govij ieejot robotā, no respondera tiek nolasīti rādītāji un robots izsniedz katrai govij aprēķināto barības devu. Robotu tehnoloģija automātiski aprēķina un maina barības devas atbilstoši govs vajadzībām. Respektīvi, nav runa par govīm, kuras saražo vairāk piena, bet gan par govīm ar vislabāko ekonomisko atdevi.

Saimnieki atzīst, ka, lai izveidotu automatizēto fermu ar robotiem, idejas smeltas līdzīgās saimniecībās Polijā un Igaunijā. Kopējās investīcijas fermas izveidē ir 1,13 miljoni eiro.

Visu materiālu lasiet žurnāla “Agro Tops” aprīļa numurā.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Prieks, ka Latvijā tiek modernizēta lauksaimniecība, ka cilvēki raugās ar pozitīvu perspektīvu uz šo nozari. Šīs saimniecības piemērs rāda, ka var arī attīstīt biznesu laukos un nevar visu laiku stāvēt uz vietas, ir jāiet kopsolī ar mūsdienu tehnoloģijam. Latvijā modernizētas lauksaimniecības nu arī ir realitāte. Malači!

  2. Un cik tad liela ir tā piena pašizmaksa? Par to neviens nerunā, jo tad mati celtos stāvus! Bet ar EIROPAS FONDU naudu jau var uzkonstruēt arī govi-robotu, tikai vai būs kāds, kas to pienu no šādas govs dzers. No tā, ka laukos tagad strādās roboti, cilvēku laukos kļūs vēl mazāk un roboti padzīs no fermām pēdējos. Cilvēku darbs laukos ir jāatvieglo, bet ne jau tā, ka pats cilvēks tur kļūst lieks. Bet cik tāds piens ir pilnvērtīgs un noderīgs cilvēku veselībai, kas izdzīts ar lielām spēkbarības devām, visādām ķīmiskām piedevām, raksturojas ar īsu pašas govs mūžu un kur vienīgais kritērijs ir “vislielākā ekonomiskā atdeve”. Nezin tikai kāpēc pārējā pasaule iet pretējā virzienā – uz bioloģisko ražošanu.

No bezdarbnieka par uzņēmēju. Šūšanas ateljē īpašnieces Karīnas pieredze (2)Karīna Šveicare bija biroja vadītāja kādā uzņēmumā, bet... kā tas mēdz notikt, pērn palika bez darba. Pirmais ceļš, lai saņemtu bezdarbnieka pabalstu – reģistrēties Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) ar obligāto informācijas noklausīšanos.
Gribi audzēt savas vistiņas, bet nezini kā sākt? Dzērbeniete Daina Šmite dalās pieredzē (1)Vistas grib audzēt arvien vairāk cilvēku, taču trūkst zināšanu, ar ko sākt. – Tas nemaz nav grūti, jo vistas ir visvienkāršāk turamie mājputni. Balva par pūlēm – olas, gaļa un mēslojums, – iedrošina dzērbeniete DAINA ŠMITE.
Gāze būs lētāka, piegāde dārgāka? (7)Atvērtā tirgū dabasgāzes rēķins būs vienkāršāks nekā elektroenerģijas rēķins
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+