Mobilā versija
+0.2°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
15. aprīlis, 2012
Drukāt

Jēkabpils “Sedumos” puķes aug un zied cauru gadu

sedumi-3725

Šopavasar lielziedu prīmulas pirmoreiz uzziedējušas “Sedumu” dārzniecības jaunajā siltumnīcā. Šis nav vienīgais jaunums, kas ļauj uzņēmumu uzskatīt par vienu no plaukstošākajiem Jēkabpilī!

 

Laimīgā sakritība

Apzinot situāciju Jēkabpilī 2000. gadā, agrāk pazīstamais bobslejists Egils Bojārs ar sievu Aiju un draugu Sarmi izsecināja, ka savs bizness jāsāk ar nelielu saimniecības preču veikalu pilsētas centrā. Visbrīvākais segments bija dārzkopības preces un mājsaimniecībai nepieciešamās tehniskās iekārtas. Tas sakrita ar uzņēmuma dibinātāju izglītību un interesēm: Sarmis – biškopis un agronoms, Aija – bioloģe, kurai tuva dārzkopība, savukārt Egilu arvien saistījusi tehnika.

Trijatā nodibinātā uzņēmuma nosaukums ir labskanīgs ziemciešu laimiņu latīniskā nosaukuma sedum latviskojums. Ar pašu kapitālu un nedaudz aizņemoties, viņi nopirka ēku, izremontēja, iegādājās pirmo preci un atvēra veikalu “Sēta”.

Vieta, kur visiem izpausties, izrādījās laba startam. Vienlīdz labi veicās gan dārzkopības sektorā ar sēklu, kūdras un tamlīdzīgu lietu tirgošanu, gan ar biškopjiem nepieciešamo preci, kā arī ar mājsaimniecībā svarīgām tehniskām iekārtām un darba rīkiem.

Jau pēc diviem gadiem trijotne varēja atļauties iegādāties padomju laikā uzcelto siltumnīcu kompleksu. Tur audzēja visu ko, sākot no tomātiem un gurķiem, beidzot ar gerberām un rozēm. Laiks parādīja, ka viss nav aptverams, ka jāspecializējas ne vien audzējamo kultūru skaitā, bet arī pienākumu sadalē. Sarmis uzņēmās atbildību par dārzniecību, Egils – par tehnikas klāstu veikalā, Aija – par dārzkopības sadaļu un finansēm.

 

Prakses skola
Sedumi_187_VS

Līdz ar specializāciju auga arī produkcijas kvalitāte, jo katrs iedziļinājās savas jomas jaunumos, salīdzināja un mācījās, apmeklējot izstādes un seminārus un pēc tam skolojot savus darbiniekus par lietpratīgiem konsultantiem preču stendos. Uzņēmēju aizrautību un iniciatīvas novērtēja pircēji un klienti – vispirms jau pašu mājās. Jēkabpils pašvaldība bija dārzniecības pirmais lielākais pasūtītājs pilsētvides izdaiļošanā. “Sedumi” vieni no pirmajiem Latvijā sāka ieviest ziedu vītnes arkās, kubveida un piramidālās sistēmās. Monumentālās ziedu figurālās kompozīcijas, dobes un veidojumi toveros iepatikās arī apmeklētājiem no citiem novadiem, un nācās tos komponēt arī Pļaviņām, Līvāniem un Preiļiem. Sarmis šo tēlniecisko atzaru vērtē kā izpausmi citā dimensijā jeb atpūtu no ražošanas.

– Šo ideju pieprasīja tirgus – pilsētas gribēja kļūt skaistākas! Patiesībā toni noteic ainavu arhitekti, izvēloties noteiktas formas kompozīciju attiecīgā krāsu gammā. Veiksmīgas sadarbības rezultātā Liepājā tapa taurenis un gliemezis. Variācijām nav gala, viss atkarīgs no fantāzijas.

Strādājot ar dzirksti, rodas atgriezeniskā saite ar produkcijas noņēmējiem, aug apgrozījums un iespējas. Līdz savam tirdzniecības centram trijotne nonāca 2007. gadā, pie dārzniecības atverot dārzkopības preču un būvmateriālu lielveikalu “Sedumi”, kur piedāvājumu paplašināja pašu audzētie stādi, būvmateriāli un remontiem vajadzīgais. Tas radīja vismaz 30 jaunas darbavietas uzņēmēju sagatavotai komandai. Darbu turpināja arī veikals “Sēta”, kas atvēlēts dārzkopībai un cita starpā krīzes kulminācijā 2009. gadā ieguva laureāta godalgu “Labākais tirgotājs”.

 

Puķes priekam

Lielķeza ietekmēja arī “Sedumus”. Kritās apgrozījums, energoresursi sadārdzinājās tā, ka vasarā gūto peļņu pieprasīja siltumnīcu apkure ziemā. Uzņēmēju trio atteicās no dārgās griezto ziedu audzēšanas. Situācijā, kad šajā ziedu kategorijā vēl jācīnās ar importa pārsvaru, dārznieki visas zināšanas koncentrēja uz vasaras puķēm un nokarenajām podu puķēm, kā arī telpaugiem: puansetijām, krizantēmām, ciklamenām, prīmulām u.c. Pārkārtošanās sabalsojās ar izmaiņām pieprasījumā. Pircēji grezno ziedu vietā arvien biežāk izvēlējās podiņos ziedošās puķes – iznāk lētāk un prieks ilglaicīgāks! Puķu audzēšanai dārzniecība agrāk iepirka 65 % sēklas, 35 % stādus. Nu jau vairākus gadus proporcija mainījusies par labu podu puķēm, kas ir “Sedumu” specialitāte. Pēc tām pieprasījums pēdējos gados palielinājies par 50 %.

Lai gan Latvija ir slavena ar vispārēju puķu mīlestību un audzēšanas tradīcijām, puķkopības nozari valsts atstājusi novārtā. Tai joprojām nav atbalsta subsīdiju vai tiešo maksājumu veidā. Latvijā arvien nav noformulēts, kas ir lielražošana, kas mājražošana.

 

Ziemas siltumnīca

Beidzies periods, kad nevienam neko nevajadzēja. Pērnvasar uzbūvēta vairāk nekā 3200 m2 plaša Venlo tipa siltumnīca, kurā ir visi nosacījumi, lai nodrošinātu optimālo audzēšanas režīmu dēstiem. Laistīšanas, mēslošanas, mikroklimata un vēdināšanas režīms ir automatizēts, un visi barības šķīdumi atgriežas cisternās turpmākai apritei. Nekas neiet zudumā! Jaunieguvumu izrādot, gan dārzniecības direktors Sarmis Kalniņš, gan dārzniecības vadītāja Sandra Mediņa-Tolmane nebeidz jūsmot par jaunajām iespējām. Ar modernajām iekārtām ir bauda strādāt! Uzņēmumam izdevies iegūt 60 % ES līdzfinansējumu un 10 gados atmaksājamu kredītu. Tas nozīmē, ka darbs siltumnīcā ritēs cauru gadu. Pirmo pavasari pēc 5 gadu pārtraukuma no jauna podiņos uzziedinātas 70 000 lielziedu prīmulas, aug 50 000 atraitnīšu stādu, balkonaugi un citas prasīgās kultūras. Šī gada jaunums ir sīkziedu begonijas, kas zied ilgāk un bagātīgāk. Sarmis turpina:

 

– Orientējamies uz apjomiem un kvalitātes paaugstināšanu, lai ar aklimatizāciju neprasošām paš­audzētām puķēm spētu konkurēt ar Holandi un Poliju, nodrošinot iespējami lielāku noietu vietējā tirgū. Mēs strādājam priekam, ražojam ar prieku un izjūtam atdevi – viss atgriežas atgriezeniskā saitē.

 

Dārza svētki

Ievērojot pieprasījumu, atsākta tomātu un garšaugu stādu audzēšana. Īpaši populāras kļuvušas tā sauktās sešpakas, kur katrā ligzdā ir savs garšaugs, papildina Aija Bojāre.

– Vēlme pašiem iekopt daiļdārzu un izaudzēt ko galdā liekamu iet plašumā. Pircēji ar katru gadu top zinošāki – prasa izmeklētas šķirnes, turklāt stādus, nevis sēklas, jo dārzam atvēlētas galvenokārt brīvdienas. Tāpēc cītīgi gatavojamies pirms trim gadiem ieviestajiem dārza svētkiem sadarbībā ar tuvējām kokaudzētavām “Meža Rasas” un “Laukezers”. Atskāršot, ka nav svētku bez desiņām un mūzikas, pērn pieaicinājām arī muzikantus un lauku labumu ražotājus. Šogad 11. maijā dalībnieku loks un piedāvājums būs vēl plašāks, tāpēc “Sedumi” gaida ciemos praktiskos ļaudis, vispirms visiem novēlot Priecīgas Lieldienas!

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+