Latvijā
Sabiedrība

Aļonas aizrautība, nauda aizsardzībai, kauns “fifokrātiem”. LA apskats. 1


Foto – Reuters, LETA, Twitter, kolāža LA.lv
Foto – Reuters, LETA, Twitter, kolāža LA.lv
Foto – Reuters, LETA, Twitter, kolāža LA.lv

Cilvēks. Jeļenas Ostapenko atgādinājums par piederību elitei

Tenisiste Aļona Ostapenko aizvadīto divu nedēļu laikā aizkļuva līdz pasaules prestižākā tenisa turnīra Vimbldonas atklātā čempionāta pusfinālam, par to nopelnot arī vairāk kā pusmiljonu britu mārciņu vērtu prēmiju. Rīdziniece šajā laikā tenisa laukumā parādīja sev raksturīgo uzbrukuma tenisu. Tādu, kas aizrauj un pārvelk savā pusē neitrālus līdzjutējus, taču reizēm piekāpjas pragmatiskas spēles priekšā. Aļona līdz pusfinālam nezaudēja nevienā setā, taču, nonākusi uz atlēciena ziņā mazliet lēnākā Vimbldonas centrālā laukuma, nespēja caursist vācietes Andželikas Kerberes aizsardzību.

Vimbldonas turnīra laikā Ostapenko pasaules rangā bija 12. vietā, pēc tā pakāpsies vienu vietu augstāk. Tie ir skaitļi, kas norāda pēdējā gada laikā sasniegto, tomēr tenisa aprindās nešaubās, ka Aļonas personā dāmu tenisā ienākusi jauna elites spēlētāja. Viņai ir tikai 21 gads un tas ir stipri mazāk uz pieredzējušo konkurentu fona. “Man joprojām ir daudz lietu, ko mācīties, un tās nāks kopā ar pieredzi,” komentējot divas lieliskās nedēļas Anglijā, sacīja Ostapenko. Viņas spēlē šajā turnīrā bija pamanāmas arī jaunas lietas, piemēram, saīsinātais sitiens. Reizēm pietrūkst pacietības, tomēr tā nebūs Osta­paenko, kura bumbiņu pacietīgi dauzīs no vienas laukuma puses uz otro. Viņai gribas uzvarēt un vajag to izdarīt ātri!

Tikpat ātri un mazliet neloģiski kā pirms nedaudz vairāk kā gada izdevās triumfēt Francijas atklātajā čempionāta Parīzē. Sportistes mamma un arīdzan trenere Jeļena Jakovļeva intervijās atgādina, ka Aļona savā būtībā vēl ir bērns, kurš savas 21. dzimšanas dienas svinību torti izvēlējās ar Mikimausu noformējumu. Šī Vimbldona atgādināja, ka Ostapenko jau ir piederīga pasaules elitei. Ja nekas nenoies greizi, nākotnē viņu redzēsim arī Vimbldonas finālā un, ļoti iespējams, čempiones statusā. Novēlēsim, lai šis brīdis pienāk pēc iespējas ātrāk.

Mācība. Gribi mieru, gatavojies karam

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs norādījis, ka valsts aizsardzībai jāvelta vairāk nekā divi procenti no IKP. Tas ir NATO standarts, kuru Latvija sasniedza šogad. “Noteikti kāds apgalvos, ka grāmatvediski esam izpildījuši savu apņemšanos, tāpēc tagad būtu jādomā par finansējuma novirzīšanu citām jomām. Tomēr mēs dzīvojam pasaulē, kur atbildība par savu drošību ir jāuzņemas pašiem,” uzsvēris  Rinkēvičs.

Tik tiešām – divi procenti aizsardzībai nav jāuztver kā skaitlis uz papīra, kuru atrādīt sabiedrotajiem NATO. ASV prezidents Donalds Tramps “rēķinu maksāšanu” savā retorikā piesauc pret lielākām ekonomikām kā Vācija un Francija. Iespējams, par Latviju viņš tad vispār nedomā. Latvijai jāsniedzas augstāk par diviem procentiem aizsardzībai mūsu pašu valsts drošības labad.

Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis uzsvēris, ka Latvija gatava tērēt vairāk nekā divus procentus no IKP aizsardzībai. Aizsardzības tēriņos būtiski ir, kā līdzekļi tiek tērēti spēju attīstībai. Vai NBS līdz ar līdzekļu pieaugumu tiek pie labiem ieročiem pretgaisa aizsardzībā un citās spējās? Vai katrs zemessargs ir nodrošināts ar labu mugursomu un par vēsturi kļūst zviedru dāvinātās? Ja valstij pastāv risks saskarties ar iebrukumu, tas nozīmē, ka politiskajiem vaimanātājiem, kuri savas popularitātes celšanai saka, ka slimnīcām un pensijām vajadzētu vairāk naudas, šāda scenārija gadījumā vairs nebūs argumentu. Tāpēc vietā ir teiciens: “Gribi mieru, gatavojies karam.” Labs piemērs ir Izraēla, par kuru zināms, ka tā darīs visu, lai sodītu uzbrucējus.

Izgāšanās. Slava Ukrainai, kauns “fifokrātiem”

Tallinā dzīvojošais publicists Artēmijs Troickis krievu valodā ieviesis jaunu terminu – “ofifējušies” (“офифели”). Faktiski tas atvasināts no starptautiskās futbola federācijas FIFA nosaukuma, un tieši tai šis apzīmējums arī veltīts, lai gan tikpat labi to varētu attiecināt arī uz dažām citām starptautiskām organizācijām, kurām nauda, politiskās intereses vai dažreiz arī pārprasts politkorektums aizmiglo veselo saprātu. Šajā gadījumā no visa bijis nedaudz, bet FIFA pēdējās nedēļas darbības šai organizācijai godu nedara, pat neskatoties uz to, ka pēdējos gados tā bija pasludinājusi ceļu uz pašattīrīšanos pēc skaļajiem korupcijas skandāliem.

Stāsts ir par Krievijā notiekošo Pasaules čempionātu futbolā, kuru daudzi uztver kā Putina tēla spodrināšanas projektu un kas tāds lielā mērā arī ir. Proti, čempionāta laikā priekšplānā izvirzās futbols, tāpēc tiek aizmirstas Ukrainā, Sīrijā un citur pastrādātās nelietības. Tam tika tērēti miljardi, taču izrādījās, ka tas tomēr ir milzis uz māla kājām. Atlika diviem horvātu futbolistiem nosūtīt sveicienu saviem Kijevas komandas biedriem ar vārdiem “Slava Ukrainai!”, kad Krievijā sākās liela histērija. Izskaidrot, kāpēc nedrīkst pieminēt Ukrainu, neviens tā arī nespēja. Nedrīkst un viss, krieviem nepatīk… Labi, tās, kā saka, ir viņu problēmas, ja ne piekāpīgā FIFA, kas sāka prātot, kā horvātus varētu sodīt. Par laimi, līdz izlases spēlētāju diskvalifikācijai nenonāca (lai arī tas tika apspriests), taču viens no treneriem gan aizsūtīts prom un viņam piespriests naudas sods.

Kā atzīmē Troickis, ja “fifokrāti” tiešām centās saglabāt savu apolitiskumu, tad ar šo gājienu viņi panākuši tieši pretējo, tagad visi sapratuši, cik politizēta patiesībā ir šī organizācija.

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Pārsteigums. Bizness un kultūra – kā divi kuģi jūrā

Daudzi, kas intensīvi neseko līdzi Latvijas kultūras infrastruktūras politikas līkločiem, bija pārsteigti, pagājušonedēļ uzzinot, ka atkal tiek pārskatīti iepriekš pieņemtie un publiski izsludinātie lēmumi. Pēc auditorfirmas “PricewaterhouseCoopers” (PWC) veiktajiem finanšu ekonomiskajiem aprēķiniem, Nacionālā koncertzāle Rīgā tomēr netiks būvēta Skanstē kā daļa no privāta investora ieceres, bet gan pilsētas centrā uz pašvaldības īpašumā esošas zemes. Vēl vairāk – Ekonomikas ministrijas iebildumu dēļ aktualitāti zaudējis arī uzstādījums to veidot kopā ar konferenču centru.

Diemžēl šis ir klasisks piemērs, ka, pretēji skaļi paustajiem lozungiem, valsts kultūrpolitikas un privātā biznesa intereses Latvijā neatrodas ciešā sazobē. Tieši pie mums izrādījusies neizpildāmā misija līdzsvarot biznesa vēlmi pēc lielās un ātrās peļņas, kas gūstama, attīstot konferenču tūrismu, ar izpratni, ka šādas koncertzāles atklāšana jebkurā lielā (un ne tik lielā) pilsētā ne vien palīdz risināt kultūrpolitikas mērķus, bet arī ļoti pozitīvi ietekmē tūrisma plūsmu un līdz ar to arī ekonomiku. Iespējams, ka šāda situācija izveidojusies arī Rīgas domes kungu līdz šim inertās pozīcijas dēļ – Eiropas pilsētu (Malme, Birmingema u.c.) piemēri rāda, ka tieši pašvaldība ir bijusi klāt koncertzāļu projektiem jau pašā sākumā, līdzekļus piesaistot no sava budžeta un privātiem investoriem.

Var prognozēt, ka pie Nacionālās koncertzāles, kurai pamatus taču vajadzēja likt jau šogad, netiksim vēl ļoti ilgi. Var noprast, ka KM skatījumā prioritārais risinājuma variants šobrīd saistās ar Anda Sīļa projekta uz AB dambja atdzīvināšanu, kas gan prasītu prāvus ieguldījumus arī no valsts kabatas. Principā jau tas ir prioritāšu jautājums – izšķiramies, ka mūsu valstij vajag šādu – ikonisku – koncertzāli, kas risinātu kultūrpolitikā formulētos mērķus, un ceļam. Taču, atceroties līdzīga mēroga projektu sāpju ceļus, ļoti negribētos, lai arī šis jebkurā tā variantā pārvērstos par “Gaismas pili Nr. 2” ar ilgiem īstenošanas tempiem un aizvien augošām izmaksām.

Darījums. Riepu Zīda ceļš

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Bēdīgi slavenās uzņēmuma “Riepu bloki” nelegāli “Starta ielā” uzglabātās nolietotās riepas sākušas tālu ceļu līdz Indijai – pa jūras ceļu nosūtīti pirmie pieci konteineri ar nolietotajām autoriepām, kuri Indiju varētu sasniegt augustā. Tā informē Valsts vides dienests (VVD).

Indija būs tā valsts, kur nolietotās riepas vairākās rūpnīcās pārstrādās. VVD pārstāve Maruta Bukleviča gan norādīja, ka Indiju kā galamērķi izvēlējies pats uzņēmums un tā maksātnespējas administrators. Bet kā notiks uzraudzība, lai būtu droši par to, ka riepas tiešām pārstrādā, nevis Indijā tās atkal uzglabā vai vienkārši sadedzina? M. Bukleviča norādīja, ka VVD nevar kontrolēt citu valstu darbību, to atstājot analogu institūciju pārziņā, taču, tiklīdz riepas nonāks Indijā, VVD pieprasīs apliecinājumus gan par riepu saņemšanu, gan par riepu pārstrādi konkrētajos uzņēmumos. VVD šobrīd ir saņēmis Indijas Vides, mežu un klimata pārmaiņu ministrijas atzinumu, ka norādītajām riepu pārstrādes iekārtām ir atļaujas nolietotu riepu pārstrādei. Kopumā Starta ielā “Riepu bloki” bija uzkrājuši 1000 tonnas riepu atļauto 30 tonnu vietā.

Interesanti, ka vēl pirms divdesmit gadiem Latviju kā trešās pasaules valsti nolietoto riepu uzņemšanai izvēlējās, piemēram, Zviedrija. Kāds bija to liktenis, gan nav skaidrs, bet nu esam attīstījušies un riepu pārstrādi varam uzticēt jau citām mazāk attīstītām valstīm.

Sagatavojuši: Ģirts Vikmanis, Māris Antonevičs, Anita Bormane, Raivis Šveicars, Māris Siliņš

LA.lv