Jelgavā atklās pieminekli Norai Bumbierei 0
Piektdien, 21.septembrī, plkst.18 Jelgavā, piedaloties tēlniekam Kārlim Īlem, dziedātājam Viktoram Lapčenokam, mūzikas ierakstu industrijas veterānam Aldim Ermanbrikam un Jelgavas pašvaldības vadībai, tiks atklāts no metāla un bronzas lapām veidots piemineklis Norai Bumbierei.
Noras Bumbieres fonda dibinātāja un valdes locekle dziedātājas māsa Māra Zustrupa aģentūrai LETA pastāstīja, ka piemineklis būs 6,20 metrus augsta nerūsējošā tērauda skulptūra ar bronzas kļavu lapām, bet metāliskās piemiņas zīmes pamatne ir veidota no granīta.
Kārļa Īles metāla kompozīcija “… sadedz, savu balsi meklējot” tika izvēlēta vairāku kārtu balsojumos skiču konkursos kopš 2009.gada, un tai galīgo apstiprinājumu devusi Jelgavas pilsētas pašvaldības Estētikas komisija.
Apjomīgā piemiņas zīme tiks atklāta skvērā aiz Jelgavas kultūras nama. Zustrupa pastāstīja, ka, apspriežot pieminekli un tā izvietošanu, pašvaldības Estētikas komisijā izskanējuši vairāki ierosinājumi nākotnē skvēru aiz kultūras nama nodēvēt Bumbieres vārdā.
Sākotnēji skices un modeļus piemineklim bija iesnieguši pieci Latvijas mākslinieki – Pauls Jaunzems, Kārlis Īle un Ģirts Burvis – abi ir regulāri dalībnieki ledus un smilšu skulptūru festivālos, jelgavniece Nellija Skujeniece un Ligita Franskeviča.
Pieminekļa atklāšanas datumu izvēlējās Īle, un tas tika saskaņots ar Norai Bumbierei veltītu koncertu “Vēl kāda dziesma skan…”, kurā piedalīsies arī maestro Raimonds Pauls, informēja Noras Bumbieres fonda pārstāve.
Koncerts Jelgavas kultūras namā sāksies plkst.19, bet visas biļetes uz to jau pārdotas, taču pašvaldības aģentūra “Kultūra” izskatīs iespēju organizēt papildu koncertus. Koncerta mākslinieciskie vadītāji ir Aigars Meri un Raitis Ašmanis, un muzikālo pavadījumu izpildīs viņu vadītie kolektīvi – Jelgavas kamerorķestris un Jelgavas bigbends. Koncertā kā solisti uzstāsies gan Bumbieres līdzgaitnieki, gan jauni mākslinieki, kuru izpildījumā skanēs tikai tās dziesmas, ko savulaik dziedājusi Bumbiere. Koncerta režisore ir Kristīne Zotova.
Plānots, ka pieminekļa atklāšanā piedalīsies Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš (ZZS), Noras Bumbieres fonda prezidents un viņas kādreizējais dzīvesbiedrs dziedātājs Viktors Lapčenoks, kādreizējais mūzikas raidījumu vadītājs radio un TV Aldis Ermanbriks, kurš strādājis arī skaņuplašu firmas “Melodija” Rīgas skaņuplašu fabrikā, kopš 1992.gada vada “Rīgas skaņu ierakstu studiju” un saņēmis “Mūzikas ierakstu Gada balvu” par mūža ieguldījumu. Pasākumā piedalīsies arī Bumbieres fonda un pašvaldības pārstāvji, bet pagaidām nav apstiprināts, vai pirms koncerta uz atklāšanu ieradīsies arī Pauls, skaidroja Zustrupa, informējot, ka atklāšana paredzēta kā īss svinīgs brīdis.
Par pieminekļa tapšanu Īle iepriekš skaidrojis, ka savā darbā bija pieaicinājis arī starptautiska līmeņa palīgus, bet kompozīcijas ideja ir piemiņas zīmē atainot divas dziesmas – “Dziesmu par pēdējo lapu” un “Mēmo dziesmu”, kas tautai esot tuvas un viena otru papildinot.
Piemiņas zīmes skulptūras pamatnē, atsaucoties uz dziesmas vārdiem “… sadedz, savu balsi meklējot”, ir stilizēts ugunskurs, no kura paceļas līgans virpulis, kas aizrāvis sev līdzi dažas kļavas lapas, un uz lielākās no tām ir plūstošs Bumbieres portrets un iegravēts uzraksts “… sadedz, savu balsi meklējot… Veltījums Norai Bumbierei”,” skaidrojis Īle. Naktīs skulptūru iecerēts izgaismot.
Noras Bumbieres fonds dibināts 2007.gadā Jelgavā, un līdztekus jauno solistu konkursu organizēšanai fonds sāka vākt līdzekļus dziedātājai veltītam piemineklim. Vairāk nekā trīs tūkstošus latu piemineklim 2009.gada beigās savāca Žorža Siksnas Tirkīzzilais Jelgavas koris, pateicoties skatītāju balsojumam “TV3” šovā “Koru kari”.
Fonda un kora sarūpētajiem ziedojumiem pievienojās arī “Latvijas Valsts meži”, privātpersonas, ceļu būvniecības sabiedrība “Igate”, lielu ieguldījumu sniegusi arī Jelgavas pilsētas pašvaldība, tās aģentūras “Pilsētsaimniecība” un “Kultūra”, par ziedotājiem informēja Zustrupa.
Nora Bumbiere dzimusi 1947.gada 13.martā Jelgavā. Bijusi viena no visu laiku populārākajām latviešu dziedātājām. Plašākai auditorijai kļuva pazīstama 20.gadsimta 60.gadu beigās, kad sāka sadarbību ar komponistu Raimondu Paulu. Viņš uzaicināja jauno talantīgo dziedātāju uz Rīgu, kur pats vadīja Rīgas estrādes orķestri (REO). Šajā orķestrī dziedāja arī Ojārs Grīnbergs un Margarita Vilcāne. Kopš 1973.gada Bumbiere dziedāja ansamblī “Modo”, kā arī duetā ar dziedātāju Viktoru Lapčenoku.
Savulaik precējusies ar Lapčenoku, taču vēlāk laulība šķirta. Trīs reizes – 1971.gadā, 1976.gadā un 1977.gadā – uzvarējusi “Mikrofona” dziesmu aptaujā. Sadarbojusies arī ar citiem komponistiem – Imantu Kalniņu un Zigmāru Liepiņu. Mirusi 1994.gada 12.janvārī no aknu cirozes.
{source}
<iframe width=”700″ height=”315″ src=”http://www.youtube.com/embed/H9Z8sJJJzPc” frameborder=”0″ allowfullscreen></iframe>
{/source}
