Mobilā versija
Brīdinājums +0.5°C
Auseklis, Gaisma
Ceturtdiena, 14. decembris, 2017
5. decembris, 2016
Drukāt

Jelgavas muzeja ekspozīcijā nonācis 18. gadsimtā liets zvans

Foto: LETAFoto: LETA

Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs papildinājis ekspozīciju par Kurzemes un Zemgales hercogistes vēsturi ar 18. gadsimtā Jelgavā izlietu zvanu, LA.lv uzzināja pilsētas pašvaldībā.

1760. gadā Jelgavā izlietais zvans varētu būt izgatavots kādas no apkārtnes baznīcu vajadzībām – tas varēja būt arī kapu zvans, jo priekšmets ir visai neliels, kā arī tam varētu būt katoliciska izcelsme. Zvans ir bez īpašiem rotājumiem – vienīgi tā augšpusē atrodas lente ar veltījumu latīņu valodā, kas liecina, ka zvans liets Mītavā 1760. gadā, un tā pasūtītājs varētu būt abats Ernesto Frederiko.

Zināms, ka zvans, kas šobrīd papildina Jelgavas muzeja ekspozīciju, 20. gadsimta 90. gados nopirkts antikvariātā Rīgā un vēlāk aizvests uz Poznaņu Polijā, kur to iegādājās kāds Latvijas iedzivotājs. Jelgavā izgatavotā zvana jaunais īpašnieks, apzinoties tā vēsturisko vērtību, piedāvāja zvanu iegādāties Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejam. Tā kā zvans bija iecienīta kara trofeja, kuru iekarotāji veda sev līdzi kā kara laupījumu, Jelgavas meistaru izliets zvans, kas izdzīvojis līdz mūsdienām, ir retums.

Laikā no 1699. līdz 1788. gadam Jelgavas lietuvē tapa 43 zvani. Līdz mūsdienām ir saglabājies nostāsts, ka četri Jelgavas zvanu lējēji ir bijuši vienas sievas vīri. Agrākajos laikos cunftes noteikumi pieļāva kļūt par meistaru, ja tiek apprecēta meistara atraitne. Ja vienas sievietes dzīvē ir četri vīri zvanu lējēji, tas liecina par ļoti smago zvanu lējēju darbu, jo tas bija roku darbs.

Pareizi atliets zvans rada īpašu skaņu, kas dzirdama tālumā, savukārt nepareizi izliets zvans rada deformētu skaņu, tādēļ tādus zvanus pārkausēja lielgabalos. Jelgavas muzeja zvana skaņa ir nedaudz deformēta, jo tas ir ieplīsis. Ieplīsums zvana korpusā norāda uz ne visai lielo meistarību un diezgan sliktu metāla sakausējumu. Parasti sakausējuma “recepti” meistari turēja noslēpumā un nodeva to tikai labākajiem mācekļiem.

Zvans iekļauts Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja ekspozīcijā par Kurzemes un Zemgales hercogistes vēsturi muzeja 1. stāvā.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+