Jānis Šabanovs / publicitātes foto

Jelgavas muzejā – ragana uz sārta 0

Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā aptuveni divas nedēļas ir jauna iemītniece – ragana uz sārta.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
TESTS. Jūsu īkšķu novietojums, sakrustojot pirkstus, atklāj daudz par jūsu personību 12
“Pasažieriem bez sejas maskas var tikt atteikta iekāpšana transportlīdzeklī!” Paziņojums autobusa salonā samulsina braucēju 55
Kokteilis
Krišjāņa Kariņa sieva Anda publisko emocionālu vēsti vīra atbalstam: “Es apprecēju vienu no drosmīgākajiem, godīgākajiem, gudrākajiem un labestīgākajiem vīriešiem pasaulē” 435
Lasīt citas ziņas

Eksponāts atklāts hercoga Jēkaba 404. dzimšanas dienas svinību ietvaros, stāsta muzeja Vēstures un izglītojošā darba nodaļas vadītāja Inese Deksne. “Ekspozīcija mums nav mainījusies jau kādu laiku, un, lai tā būtu interesanta pastāvīgajiem apmeklētājiem, laiku pa laikam jāpapildina. Tradicionāli to darām hercoga dzimšanas dienā, tādēļ eksponātam jābūt saistītam ar hercoga laiku.”

Tā kā hercoga dzimšanas dienu muzejs atzīmē jau 19 gadus, jau līdz šim aptverts ļoti plašs tēmu loks un šogad nācies krietni padomāt: ko jaunu tad lai apmeklētājiem piedāvā. Inese Deksne stāsta, ka raganu kolēģi bija nofotografējuši kādā Igaunijas muzejā, un tā šī ideja pārņemta.

CITI ŠOBRĪD LASA

Kad saku: man bija šķitis, ka apgaismotajā hercoga Jēkaba valdīšanas laikā nu gan nevarēja būt problēmu ar raganu prāvām, muzeja speciāliste teic – arī viņa sākotnēji domājusi līdzīgi, taču izpētes laikā viedoklis krasi mainījies. Par to, ka raganu prāvas reāli notikušas, liecina kāds cits muzeja eksponāts, kurš tajā glabājas jau ilgāku laiku – t. s. Vilces raganai nocirstā galva.

“Tas ir ļoti plašs temats. Izrādās, visā 16. līdz 18. gadsimta laikā notikušas nežēlīgas raganu prāvas ar spīdzināšanu un dedzināšanu. Turklāt to nav vis piekopuši jezuīti, kā mēdz uzskatīt, – protestanti bijuši daudz negantāki,” stāsta vēsturniece, piebilstot, ka jezuīti uz hercogisti atbraukuši, lai, tieši pretēji, cīnītos pret pārmērīgo raganu prāvu skaitu.

Pie naida un raganu meklēšanas iemesliem Inese Deksne min gan tautas lielākās daļas tumsonību, gan arī pašlabumu: “Šajā laikā attīstījās diplomētā medicīna, un ārstiem, kuri bija izdevuši naudu par studijām, protams, nepatika, ka cilvēki vēršas pie vietējām zāļu tantiņām. Sava veida ekonomiska cīņa.”

Raganas tēlu veidojuši paši muzeja speciālisti. Tā nu tagad uz Jelgavas muzeja apmeklētājiem no sārta krāvuma raugās izmocīta, izbiedēta jauna sieviete, bet netālu no viņas vitrīnā stāv Vilces raganas galvaskauss….