Mobilā versija
+5.3°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
16. novembris, 2014
Drukāt

Jelgavas muzejā – ragana uz sārta

Jānis Šabanovs / publicitātes fotoJānis Šabanovs / publicitātes foto

Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā aptuveni divas nedēļas ir jauna iemītniece – ragana uz sārta.

Eksponāts atklāts hercoga Jēkaba 404. dzimšanas dienas svinību ietvaros, stāsta muzeja Vēstures un izglītojošā darba nodaļas vadītāja Inese Deksne. “Ekspozīcija mums nav mainījusies jau kādu laiku, un, lai tā būtu interesanta pastāvīgajiem apmeklētājiem, laiku pa laikam jāpapildina. Tradicionāli to darām hercoga dzimšanas dienā, tādēļ eksponātam jābūt saistītam ar hercoga laiku.”

Tā kā hercoga dzimšanas dienu muzejs atzīmē jau 19 gadus, jau līdz šim aptverts ļoti plašs tēmu loks un šogad nācies krietni padomāt: ko jaunu tad lai apmeklētājiem piedāvā. Inese Deksne stāsta, ka raganu kolēģi bija nofotografējuši kādā Igaunijas muzejā, un tā šī ideja pārņemta.

Kad saku: man bija šķitis, ka apgaismotajā hercoga Jēkaba valdīšanas laikā nu gan nevarēja būt problēmu ar raganu prāvām, muzeja speciāliste teic – arī viņa sākotnēji domājusi līdzīgi, taču izpētes laikā viedoklis krasi mainījies. Par to, ka raganu prāvas reāli notikušas, liecina kāds cits muzeja eksponāts, kurš tajā glabājas jau ilgāku laiku – t. s. Vilces raganai nocirstā galva.

“Tas ir ļoti plašs temats. Izrādās, visā 16. līdz 18. gadsimta laikā notikušas nežēlīgas raganu prāvas ar spīdzināšanu un dedzināšanu. Turklāt to nav vis piekopuši jezuīti, kā mēdz uzskatīt, – protestanti bijuši daudz negantāki,” stāsta vēsturniece, piebilstot, ka jezuīti uz hercogisti atbraukuši, lai, tieši pretēji, cīnītos pret pārmērīgo raganu prāvu skaitu.

Pie naida un raganu meklēšanas iemesliem Inese Deksne min gan tautas lielākās daļas tumsonību, gan arī pašlabumu: “Šajā laikā attīstījās diplomētā medicīna, un ārstiem, kuri bija izdevuši naudu par studijām, protams, nepatika, ka cilvēki vēršas pie vietējām zāļu tantiņām. Sava veida ekonomiska cīņa.”

Raganas tēlu veidojuši paši muzeja speciālisti. Tā nu tagad uz Jelgavas muzeja apmeklētājiem no sārta krāvuma raugās izmocīta, izbiedēta jauna sieviete, bet netālu no viņas vitrīnā stāv Vilces raganas galvaskauss….

Pievienot komentāru

Oņegins ar dzīves pieredzes čemodānu. Saruna ar Aināru Rubiķi un Rēziju KalniņuCeturtdien, 8. decembrī Latvijas Nacionālajā operā pirmizrādi piedzīvos P. Čaikovska opera "Jevgeņijs Oņegins". Pie pults stāsies diriģents Ainārs Rubiķis, režisore ir Rēzija Kalniņa, kurai šī būs debija mūsu operā un kura šajā uzvedumā aicina skatītāju "uz romantiku, ilūzijas un realitātes cīņu".
Draugiem Facebook Twitter Google+