Latvijā
Novados

Jelgavas novada vadītājs Caune paredz “negatīvas izpausmes” pēc pievienošanas pilsētai1


Ilustratīvs foto.
Ilustratīvs foto.
Foto: LETA/Rebeka Žeire

Jelgavas novadu apvienojot ar Jelgavu un Ozolnieku novadu, investīcijas pieplūdīs pilsētai, kavējot lauku teritoriju attīstību, uzskata Jelgavas novada domes priekšsēdētājs Ziedonis Caune (LZS).

Novada vadītājs aģentūrai LETA pauda pārliecību, ka novads iepriekšējās teritoriālās reformas periodā ir pierādījis ļoti līdzsvarotu visu pagastu attīstību – investīciju ieguldījumu, projektu līdzekļu piesaisti, infrastruktūras sakārtošanu un kopīgu redzējumu gan par sniegtajiem pakalpojumiem, gan to kvalitātes nodrošinājumu.

“Kā novads esam spējuši nodrošināt pārdomātu attīstības programmu sava novada ceļu, iestāžu, pakalpojumu attīstībai, arī iedzīvotāju kopīgi īstenotiem pasākumiem, iedibinātām tradīcijām. Turklāt kā pašvaldība realizējam visas pašvaldībai deleģētās funkcijas, kur, piemēram, mazie novadi to nespēj nodrošināt,” komentēja Caune.

Viņš arī uzsvēra, ka primārais uzdevums ir bijis pagastiem sniegt līdzsvarotu attīstību un arī iedzīvotājiem sniegt tādu finansiālu atbalstu, kas ir specifisks atbalsts tieši lauku iedzīvotājiem, stimulējot viņu iespējas dzīvot laukos un saņemt tādus pat pakalpojumus kā pilsētā.

“Diemžēl teritorijas apvienošana ar Jelgavas pilsētu sniegs vairākas negatīvas izpausmes – investīcijas un resursi pieplūdīs un tiks novirzīti vairāk pilsētas teritorijas stiprināšanai, un palēnām atkal lauku teritorija savā attīstībā pavājināsies. Uzstādījums par vienotiem pakalpojumiem neiztur kritiku, jo jau tagad novads nodrošina vienotus pakalpojumus,” par plānoto reformu kritisks ir novada domes vadītājs.

Pašvaldība, ja tai būtu izvēles iespējas, labprātāk apvienotos ar citu lauku teritoriju, piemēram, Tērveti, jo arī tas ir lauku un ar lauksaimniecību saistīts novads, kam apvienošanās “sniegtu papildus kapacitāti saņemt kvalitatīvus komunālo pakalpojumu sniedzēja risinājumus, mājokļu politikas attīstību, dalību projektos un investīciju piesaistē”.

Pēc Caunes domām, būtu svarīgi, lai ministrija līdz ar prezentēto teritoriālās reformas plānu prezentētu arī analīzi esošajai situācijai, izvērtējot katra esošā novada vai pilsētas stiprās un vājās puses, piesaistītos finanšu līdzekļus un projektu investīcijas, teritorijas sakārtošanu, rezultātus izglītības iestāžu modernizācijā un optimizācijā, un tikai tad vērtētu, vai šim novadam ir nepieciešama pievienošanās kādam administratīvam centram.

“Pretējā gadījumā kārtējo reizi kāds vēlas īstenot reformu reformas pēc kādu politisku ambīciju vārdā. Turklāt, ja reiz šis jaunais reformas plāns paredz teritoriju robežas kādreizējo rajonu ietvaros, tad vajadzētu atcerēties, ka ne velti lielākās pilsētas jau reiz tika izdalītas ārpus rajoniem – tieši tāpēc, lai nepakļautu lauku teritorijas pakāpeniskai iznīkšanai par labu pilsētas attīstībai -,” piebilda Caune.

Saistītie raksti

Jau vēstīts, ka, īstenojot administratīvi teritoriālo reformu, Zemgalē pēc iedzīvotāju skaita lielākā pašvaldība varētu veidoties ap Jelgavu. Apvienojot Jelgavu, kā arī kaimiņu Jelgavas un Ozolnieku novadus, jaunā pašvaldība apvienotu teju 96 000 iedzīvotāju.

VARAM izstrādātā karte paredz pašvaldību skaitu samazināt no 119 līdz 35.

Ministrijas izstrādātais teritoriālais iedalījums tiks nodots izvērtēšanai pašvaldībām un citām iesaistītajām pusēm.

LA.lv