Jelgavas prioritāte – zināšanas un ražošana 3
Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs ANDRIS RĀVIŅŠ stāsta par uzņēmējdarbības attīstību, sadarbību ar uzņēmējiem un ieskicē nākotnes ieceres.
– Kā Jelgavā pilsētas vadība sadarbojas ar uzņēmējiem?
Andris Rāviņš: – Pašvaldības sadarbība ar uzņēmējiem vērtējama divās pozīcijās – darba vietu izveidē un iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumos, kas ir vislielākā ieņēmumu pozīcija pilsētas budžetā. Tāpēc veiksmīga sadarbība ar uzņēmējiem ir ļoti svarīga un tai jāattīstās abām pusēm vēlamajā virzienā. Jelgavā daudzi uzņēmēji ir apvienojušies vienā no vecākajām apvienībām – Tirgotāju un ražotāju asociācijā, veiksmīgi darbojas arī mācību iestāžu padomēs. Tāpat svarīgi ir palīdzēt uzņēmējiem iesaistīties likumu veidošanā, lai mazinātu birokrātisko slogu, pārvarēt smagnējos procesus valsts pārvaldē. Valsts likumu veidošanas procesā saiknes nodrošināšanai uzņēmēji vēršas pie pašvaldības, savukārt mēs dodamies uz parlamentu, paužam viedokli, diskutējam ar deputātiem un ministriem. Piemēram, jau diezgan ilgu laiku notiek diskusija par jaunajiem kases aparātiem.
Viens no svarīgākajiem pašvaldības uzdevumiem ir darba tirgū pieprasītu darbinieku, speciālistu sagatavošana. Jelgavā ir divas profesionālās izglītības iestādes – pilsētai piederošā Amatu vidusskola un valsts pārziņā esošais Jelgavas tehnikums, kuru mācību programmu piedāvājumam ir jānodrošina uzņēmēju pieprasījums pēc noteiktu profesiju speciālistiem. Jelgavā esam ieviesuši duālās izglītības programmu. Piemēram, Jelgavas Amatu vidusskolas audzēkņiem, kas apgūst metinātāja un programmēto darba galdu operatoru profesiju, praksi nodrošina uzņēmums “Dineks”. Audzēkņiem ir arī papildu motivācija – pie labi apgūtas profesijas darba vieta ir nodrošināta.
Abās profesionālās izglītības iestādēs izveidotas padomes, kurās ir pārstāvēta pašvaldība, skolas vadība, nozares uzņēmēji un asociācija. Visi kopā sekojam līdzi katras jomas attīstībai pilsētā un valstī kopumā. Patlaban pilsētā lielu uzmanību veltām kokapstrādes nozarei. Latvijas Lauksaimniecības universitātē ir Meža fakultāte, kur studenti apgūst meža audzēšanu, izstrādi, kā arī pārstrādi. Tāpat Jelgavā darbojas Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūts, kas veic zinātniskos pētījumus par produktu atbilstību ES noteiktajām prasībām. Jelgavas tehnikumā veidojam galdniecības klases. Proti, mums svarīgi, lai Latvija pārdošanai ārējā tirgū ne tikai fasētu dēļus, bet lai Latvijā kokapstrādes gala produktam veidotu pievienoto vērtību. Patlaban testa režīmā Jelgavā darbojas jaunā ražotne “Cross Timber Systems”, kas ražos saliekamo koka māju paneļus. Tā ir jauna nozare Latvijā, ne tik sena arī citās valstīs. Līdz ar to meža un koka apstrādes nozare mums pilsētā kļūst aizvien svarīgāka. Ceru, ka šīs nozares uzņēmēji aizvien vairāk darbosies eksporta tirgos.
Pilsētas attīstības plāna veidošanā ļoti cieši sadarbojāmies ar uzņēmējiem, uzklausot viņu problēmas un palīdzot tās risināt.
– Kā sokas pašvaldības kapitālsabiedrībām?
– Patlaban ES projektus sekmīgi īsteno pašvaldības uzņēmums “Jelgavas ūdens”, kas pērn ekspluatācijā nodeva dzeramā ūdens attīrīšanas ietaises. Mūsu cilvēkiem piegādātais dzeramais ūdens patlaban ir viens no kvalitatīvākajiem valstī. Aizvien paplašinām teritorijas, kur cilvēki var pieslēgties centralizētai ūdens apgādes un kanalizācijas sistēmai. Jelgavā esam izveidojuši programmu, kas iedzīvotājiem ļauj ar 50% līdzfinansējumu pieslēgties maģistrālajiem tīkliem. Cilvēki izmanto šo iespēju.
SIA “Jelgavas autobusu parks” patlaban nodrošina pasažieru pārvadājumus gan Jelgavā, gan veic arī starppilsētu pasažieru pārvadājumus. Mūsu autobusi ir vieni no visjaunākajiem Latvijā. Pasažieru pārvadājumos esam ieviesuši bezskaidras naudas norēķinu sistēmu. Braucienu apmaksu var veikt, izmantojot elektroniskās iedzīvotāju kartes, skolēnu apliecības vai pensionāru kartes. Elektronisko norēķinu karšu sistēma palīdz realizēt arī sociālā atbalsta funkcijas, piemēram, piešķirot atlaides braukšanai sabiedriskajā transportā vai skolēnu ēdināšanai.
Jāpiemin arī Jelgavas reģionālā slimnīca, kur drīzumā tiks pabeigti renovācijas darbi. Gatavojam projektu uzņemšanas nodaļas rekonstrukcijai. Tas ir uzņēmums, kas kopš 2004. gada darbojas ar peļņu. Nesūkstāmies par nepietiekamo naudas daudzumu un ar to atšķiramies no citām slimnīcām.
– Vai pašvaldība dotē savu slimnīcu?
– Dažkārt palīdzam jauno iekārtu pirkšanā. Labie rezultāti skaidrojami ar rūpīgu, plānveidīgu darbu.
– Kā pildās Jelgavas pilsētas budžeta ienākumi?
– Šā gada budžeta plāns pildās, tomēr saredzam lejupslīdošu tendenci, lai gan gada sākumā pilsētas budžeta ienākumi pildījās ar uzviju. Protams, bažīgus dara runas par budžeta konsolidāciju nākamajā gadā. Daudz jautājumu par to, kā tiek veidots sen gaidītais finanšu izlīdzināšanas likums – tajā pašvaldībām uzliktā slodze skolotāju algu sistēmas reformas rezultātā var izrādīties pārāk liela. Arī jaunā deinstitucionalizācijas programma labklājības sistēmā izskatās, ka varētu pilnībā gult uz pašvaldību pleciem. Nākamajā gadā, cerams, sāksies ES fondu projektu īstenošana. Arī tā ir jānodrošina. Mums ļoti svarīgi ir kopā ar valdību vienoties par lielākiem iedzīvotāju ienākuma nodokļa un pašvaldību budžetu ienākumiem.
– Vai darba vietu daudzums Jelgavā ir sasniedzis pirmskrīzes līmeni?
– Ja salīdzinām ar 2008. gadu, kad bezdarba līmenis bija 3,5%, kas īstenībā nozīmē darbinieku trūkumu, patlaban bez darba ir līdz 6,5% darba spējīgo cilvēku. Ja darboties sāks jaunās ražotnes, tad darba roku trūkums liks sevi manīt.
– Kas Jelgavā notiek ar Zemgales biznesa inkubatoru?
– Jaunajā konkursā par tā apsaimniekošanu uzvarēja lētākais piedāvājums. Ceram, ka inkubators turpinās darboties tikpat veiksmīgi. Mēs no pilsētas budžeta atbalstījām tā darbību, kad izveidojās pārrāvums valsts atbalsta saņemšanā. Biznesa inkubatori Latvijas uzņēmēju izaugsmei ir ļoti vajadzīgi. Tie sniedz pirmās iemaņas, iespējas kaut ko pašiem radīt. Diemžēl Latvijā uzņēmumu daudzumiem uz 1000 cilvēkiem ir viens no vismazākajiem ES. Nepietiekami tiek darīts, lai situāciju mainītu.
– Vai un kā pašvaldība izjūt Ukrainas notikumus?
– Mēs tos sajūtam, tā teikt, dažādās dimensijās. Jelgavas mašīnbūves rūpnīca savu produkciju piegādāja metalurģiskajiem kombinātiem Donbasā. Patlaban uzņēmumiem ir problēmas, jāmeklē jauni noieta tirgi. Arī attiecībā uz autobusu ražotāju “‘Amo Plant” mēs un mūsu ārzemju partneris lika lielas cerības uz Krievijas tirgus iekarošanu. Tas patlaban ir apstājies. Maskavas valdība, šā uzņēmuma 93% akciju īpašnieks, izrāda ļoti mazu interesi par šā uzņēmuma tālāko izaugsmi. Gan ar vēstniecības atbalstu, gan citām metodēm cenšamies saprast, ko darīt tālāk.
Tāpat esam saņēmuši solījumus jūnijā atsākt vagonu rūpnīcas būvniecību, kur darbi pabeigti par 70%. Ar īpašniekiem vairāk vai mazāk esam vienojušies par to, ka šā gada beigās vai nākamā gada sākumā būtu jāsāk produkcijas ražošana. Ļoti ceru, ka šīs vienošanās tiks pildītas. Tuvojoties būvniecības noslēgumam, mūsu Kompetenču attīstības centrs organizēs rūpnīcai nepieciešamo speciālistu apmācību.
Ukrainas notikumu ietekmi sajuta arī SIA “Latvijas piens”. Tāpēc priecē, ka uzņēmums ir izpildījis nosacījumus eksporta sākšanai uz Ķīnu. Jauns noieta tirgus “Latvijas pienam” dos jaunu elpu.
Protams, visiem metālapstrādes uzņēmumiem notikumi Ukrainā ir izaicinājums.
– Kāda Jelgavā ir demogrāfiskā situācija?
– Jelgavā aizvadītā gada bilance pēc daudziem gadiem bija ar plusa zīmi. Mums darbojas daudzbērnu ģimeņu atbalsta programma: ir atvieglojumi skolēnu pusdienām, apmaksājam sabiedriskā transporta izdevumus, ieviesti piedzimšanas pabalsti dvīnīšiem un trīnīšiem, skolēniem interešu izglītība ir bez maksas, un vēl citi atbalsti. Trīnīšu ģimenēm ir iespēja izmantot sociālā dienesta darbinieka atbalstu. Sociālo vidi veidojam tā, lai cilvēks mūsu pilsētā jūtas drošs un lai viņš tā varētu justies arī nākotnē.
– Kas būtu darāms straujākai uzņēmējdarbības izaugsmei Jelgavā un valstī?
– Jelgava vēsturiski ir ražošanas pilsēta. Lielāko akcentu liekam uz metālapstrādi, koksnes apstrādi, ķīmijas, pārtikas ražošanas nozari. Mēs nu jau piecus gadus ļoti cītīgi darbojamies inženiertehnisko zinātņu novirziena attīstīšanā. Patlaban ir otrais gads, kopš sadarbībā ar Ziemeļvācijas metāla un elektroindustrijas uzņēmumu darba devēju apvienības “Nordmetall” fondu bērnudārzos un skolās tiek ieviesta programma “Miniphanomenta”, kas rosina bērnus radoši domāt un eksperimentēt. Projekta mērķis ir skolēnu iespējami agra iepazīstināšana ar tehnikas norisēm, lai attīstītu viņu pētnieciskās prasmes un veicinātu viņu interesi par dabaszinātnēm. Mums ir izveidota arī junioru universitāte, ko bērni apmeklē brīvdienās, lai gūtu papildu zināšanas dabas zinātņu priekšmetos – fizikā, ķīmijā, bioloģijā, matemātikā. Priecē, ka divi mūsu skolēni šajā gadā Latvijas izlases sastāvā no Eiropas atveda bronzas medaļu bioloģijas sacensībās un sudraba medaļu ķīmijas sacensībās. Ja katrā komandā no trīs dalībniekiem viens ir mūsējais, tad ir par ko priecāties!
Domājam arī par tūrisma attīstību – veidojam pilsētas infrastruktūru tūristu piesaistīšanai. Līdz jūnija beigām esam iecerējuši pabeigt satiksmes termināļa infrastruktūras izbūvi. Patlaban meklējam investoru, lai teritoriju apbūvētu un izveidotu vienotu satiksmes mezglu dzelzceļam, reģionālajiem un pilsētas autobusiem un termināļa apkalpojošo infrastruktūru. Plānots, ka uz šejieni pārcelsies arī tirgus un citi pakalpojumi.
– Šis Jelgavas pilsētai ir īpašs gads.
– Jā, Jelgava visa gada garumā svin 750. jubileju, taču viskrāšņākās svinības sagaidāmas tieši pilsētas svētku laikā no 28. līdz 31. maijam, kad visi laipni aicināti apmeklēt mūsu svētku pasākumus ar atskatu pilsētas vēsturē. Viens no svarīgākajiem Jelgavas svētku notikumiem ir gājiens cauri pilsētai, kas ir nepārprotams apliecinājums jelgavnieku saliedētībai, mīlestībai un lepnumam par savu pilsētu. Četrās pilsētas vietās notiks Jelgavas vēsturisko vārtu ieskandināšana, dažādi koncerti, uzvedumi, šovi. Par godu pirmajiem Dziesmu un deju svētkiem, kas pirms 120 gadiem notikuši tieši Jelgavā, 30. maijā Zemgales Olimpiskajā centrā notiks lielkoncerts “Latvieša dziesma Jelgavas vārtos” un vēl daudzi citi pasākumi. Arī “Latvijas Avīzes” lasītāji aicināti svinēt Jelgavas svētkus kopā!
Publikācija tapusi sadarbībā ar Jelgavas pilsētas domi
