Foto: U.Muzikants/visit jelgava.lv

Jelgavas pusē draudze iebilst pret kapu zvanu baznīcas tornī 0

Vēsturnieks Gunārs Silakaktiņš portālam “La.lv” pastāstīja, ka nesen saņēmis interesantu vēstuli no Zaļās (Zaļenieku) draudzes rakstvedes Aritas Liepiņas par zudušo Zaļenieku baznīcas zvanu – savulaik lielāko zvanu Jelgavas apkaimē.

Reklāma
Reklāma
Notriektā tautumeita 6
Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli” 32
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30
Lasīt citas ziņas

Pēc Liepiņas stāstītā, Zaļenieku baznīcas tornī šobrīd atrodas Zvārdes pagasta Dumpju kapu zvans, kas aizvieto kādreiz Liepājas Drāšu fabrikā (vēlakajā “Liepājas metalurgā”) izgatavoto īsto baznīcas zvanu.

Šāda situācija, kad dievkalpojumus iezvana kapu zvans, neapmierina Zaļo (Zaļenieku) draudzi, tāpēc baznīcas rakstvede uzmeklējusi liepājnieku Gunāru Silakaktiņu, lūdzot noskaidrot, vai būtu iespējams Liepājā izgatavot jaunu zvanu. „Diemžēl nācās Liepiņas kundzi sarūgtināt – kā zināms, „Liepājas metalurgs” vairs nepastāv, un, cik zinu, tik lielu zvanu Liepājā neviens cits izgatavot nevar,” saka Silakaktiņš.

CITI ŠOBRĪD LASA
Kapu zvana vietā Zaļā draudze grib īstu baznīcas zvanu

Skumji esot arī tas, ka gan Vitolda Mašnovska enciklopēdijā „Latvijas luterāņu baznīcas”, gan Mārītes Putniņas grāmatā par Zemgales baznīcām publicēti aplami fakti par Zaļenieku baznīcu.

Abos izdevumos, kā norādījusi Liepiņa, publicēts strīdīgs teikums par to, ka Otrā pasaules kara laikā dievnamā atradies hospitālis un zirgu stallis, un, ka 1944.gada augusta kaujās artilērijas šāviņi sabojājuši torni un draudzes telpas jumtu. Taču, pēc Liepiņas sacītā, „neviens no mūsu vecajiem Zaļenieku cilvēkiem neko tādu neatceras, hospitāļi ir bijuši muižas pilī un Zaļenieku pamatskolā.”

Turklāt, diez vai baznīcā ar iebūvētiem soliem varētu iekārtot hospitāli vai stalli, uzskata draudzes rakstvede. Arī karadarbība 1944.gadā Zaļeniekos nav norisinājusies. Baznīca cietusi Pirmā pasaules kara laikā, bet ne Otrajā pasaules karā.

Vecās draudzes protokolu grāmatas un citas liecības apliecinot, ka Zaļā draudze darbojusies bez pārtraukuma visus kara gadus.

Bet, kas attiecas uz Zaļenieku baznīcas zvanu, kas ticis uzstādīts 1930.gadā 29.jūnijā mācītāja P.Heinca laikā, tad Zaļās draudzes loceklis Gunārs Arvīds Buivids stāstījis, ka 1943.gada jūnijā, ejot gar baznīcu, viņš ieraudzījis ratus, uz kuriem bijis uzkrauts lielais baznīcas zvans. Tas bijis laiks, kad metāla izstrādājumi vākti, lai tos pārkausētu un gatavotu ieročus cīņai pret boļševikiem.

Zaļenieku luterāņu baznīca pēc hercoga Gotharda Ketlera rīkojuma būvēta ap 1571.gadu katoļu kapelas vietā. Tagadējās mūra baznīcas celtniecība pabeigta 1872.gadā. Baznīcā saglabājušās vecās ērģeles, kuras 1862.gadā uzbūvējis P.K.Hermanis, kā arī 1873.gadā gleznotā J.Hubnera altārglezna „Jēzus pie krusta”.

1930. gadā baznīcas tornī uzstādīts lielākais zvans Jelgavas apkaimē, tā pamata diametrs bija 98 cm, augstums – 91 cm.

1943.gadā zvans noņemts un aizvests, lai pārkausētu ieroču izgatavošanai. Šobrīd baznīcas tornī atrodas Dumpju kapu zvans. Pie baznīcas 1. pasaules karā kritušo vācu karavīru kapi. 1929. gadā baznīcā atklāta piemiņas plāksne kritušajiem draudzes dēliem.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.