Latvijā
Novados

Kā Jelgavas daudzdzīvokļu nama apsaimniekotāji tiesājās ar glābējiem 16


Mājas vecākā Raisa Dubeņecka uz mājas sabojātās aizsargplāksnes pie gājēju celiņa, kas jau sakārtots.
Mājas vecākā Raisa Dubeņecka uz mājas sabojātās aizsargplāksnes pie gājēju celiņa, kas jau sakārtots.
Foto – Artis Drēziņš

Jelgavas daudzdzīvokļu nama apsaimniekotāji neturpinās tiesāties ar ugunsdzēsējiem glābējiem, kuru auto esot sabojājis ēkas trotuāru un betona apmali, tāpēc tika prasīti 629 eiro. Kaut Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam (VUGD) tiesas spriedums ir labvēlīgs, tomēr sabiedrība iepriekš bija sašutusi par to, ka nama iedzīvotājiem var ienākt prātā celt pretenzijas pret glābējiem, kuri ārkārtas situācijā, darot savu darbu, ar auto izbraukā piemājas zālienu un varbūt sabojā kādu trotuāra plāksnīti. VUGD “Latvijas Avīzei” apliecināja, ka dienests par šādiem nodarījumiem pēdējos gados tiesā nebija sūdzēts, šis bijis viens no retajiem gadījumiem.

Sākotnēji administratīvā rajona tiesa 2017. gada 24. augustā noraidīja pretenzijas par naudas kompensāciju, jo tiesa nesaskatīja pierādījumus, ka glābēju darbības radījušas mantisku zaudējumu. Tiesa vienlaikus gan norādīja, ka glābēji ar tehniku varējuši rīkoties saudzīgāk un nepārvietoties pa zaļo zonu un gājēju celiņu – tas neesot bijis tiesiski. Taču šo tiesas lēmumu apgabaltiesā pārsūdzēja gan iedzīvotājus pārstāvošā SIA “Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde”, gan VUGD.

Šā gada aprīlī administratīvā apgabaltiesa atstāja spēkā rajona tiesas spriedumu daļā par kompensācijas nepiešķiršanu un laboja daļā par tiesiskumu, atzīstot, ka VUGD darbības tomēr nav bijušas prettiesiskas. Spriedumu neviena no pusēm vairs nepārsūdzēja.

Kas tad notika 2016. gada 25. aprīlī Jelgavā, Asteru ielā 16, un par ko bija tiesāšanās? Spriežot pēc tiesas materiāliem, jelgavnieku namsaimnieki bija varen piekasīgi un spītīgi prasības uzturēšanā – tika rakstītas tāmes, piesaukti liecinieki, vāktas fotogrāfijas un izvirzītas savas versijas, ar ko un kur patiesībā vajadzējis braukt glābējiem.

Brauca pa zaļo zonu

Jelgavas glābēji 25. aprīlī pulksten 19.09 saņēmuši zvanu, ka nepieciešams atvērt durvis kādam dzīvoklim, lai tajā pie slimnieces iekļūtu ārsti. Pēc deviņām minūtēm glābēji bijuši notikuma vietā, kur jau atradās ātrās palīdzības mediķi, pēc minūtes piebraukusi arī pašvaldības policija. Ugunsdzēsēju 19 tonnu smagās automašīnas “Iveco AD190 T36” vadītājs ziņojis daļas komandierim, ka pie konkrētās kāpņu telpas nav iespējams piebraukt – traucē pie mājas atstātie iedzīvotāju transporta līdzekļi. Tad komandieris devis rīkojumu braukt pa zaļo zonu, lai nogādātu aprīkojumu un četrus glābējus pēc iespējas tuvāk. Un šajā ceļā, spriežot pēc iedzīvotāju sūdzībām, kas lasāmas tiesas materiālos, ugunsdzēsēju automašīna sabojājusi dzīvojamās mājas aizsarg­apmali, gājēju celiņu un zaļo zonu pie mājas kāpņu telpas.

Divarpus mēnešus pēc notikuma mājas iedzīvotāju pārstāvji vērsās VUGD Zemgales reģiona brigādes Jelgavas daļā ar iesniegumu – vai nu atlīdziniet 629,34 eiro zaudējumus, vai arī atjaunojiet bojātās vietas iepriekšējā stāvoklī. VUGD atteicās maksāt, un sākās tiesāšanās, kas šopavasar noslēdzās par labu VUGD.

Varēja atnākt kājām!

SIA “Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde” vadītājs Juris Vidžis, kura uzņēmums pārvalda māju, joprojām uzskata, ka glābēji rīkojušies nesamērīgi: “Ja būtu bijis ugunsgrēks, es būtu pārliecinājis iedzīvotājus, ka glābēji citādi nevarēja rīkoties un tiesā nevajag vērsties. Šajā gadījumā vajadzēja tikai uzlauzt durvis – mierīgi varēja atstāt smago tehniku pie mājas un atnākt kājām ar nepieciešamajiem instrumentiem.”

Mājas vecākā Raisa Dubeņecka vēl piebilst, ka konkrētā dzīvokļa iemītniece ātrajai palīdzībai esot labi zināma un esot bijis skaidrs, ka nepieciešamības pēc lieljaudas tehnikas nav.

Prioritāte – cilvēku glābšana

Nama iedzīvotāju pārstāvji sūdzībā tiesai pauda viedokli, ka ugunsdzēsēju auto varējis braukt pa piebraucamo ceļu, taču VUGD atbildēja, ka speciālajam transportlīdzeklim nebija iespējas piekļūt notikuma vietai pa transportlīdzekļu piebrauktuvi, savukārt attiecīgu vieglo transportlīdzekļu VUGD Jelgavas daļā nav.

Apgabaltiesa savā spriedumā raksta, ka pirmās instances tiesa uz liecinieku liecību pamata kļūdaini secināja, ka dienesta transportlīdzeklis varēja piekļūt notikuma vietai pa transportlīdzekļu piebrauktuvi. “Lietā nav ziņu, ka liecinieki ir ieguvuši profesionālo izglītību un viņiem ir zināšanas par dienesta speciālo transportlīdzekļu parametriem, gabarītiem, vadīšanas īpatnībām un manevrēšanas iespējām,” raksta tiesa.

Tiesa konstatēja, ka konkrēto glābšanas darbu vadītāja izvēle braukt pa īsāko ceļu – gar ēkas galu, kur atrodas zaļā zona un gājēju celiņš, – bija pamatota. Ārkārtas situācijās bieži sekundes ir izšķirīgas, un normatīvie akti neparedz gadījumus, kad uz glābšanas darbiem var steigties, kad – nesteigties. Prioritāte vienmēr ir cilvēku glābšana. Turklāt šajā gadījumā pastāvējusi iespēja, ka slimais cilvēks var izlēkt pa logu – ja tas būtu noticis, tad glābējus vainotu, ka bijuši par lēnu un ar neatbilstošu tehniku, tiesā norādīja VUGD.

Tāpat viens no kļūdainajiem pamatojumiem dienesta rīcības apšaubīšanai balstoties uz apgalvojumu, ka dienests nedevās dzēst ugunsgrēku. Dienests atgādina, ka ugunsgrēku dzēšana ir tikai viena no funkcijām, turklāt detalizēta informācija par notikumu un nepieciešamajiem darbiem saņemta tikai uz vietas.

Kaitējums nav pierādīts

Tiesai neizprotami šķita, kā pieteicējs aprēķinājis glābēju nodarītos 629,34 eiro zaudējumus, kas liekas pārāk lieli un nepamatoti par izkustinātu gājēju celiņa plākšņu sakārtošanu un mājas aizsargapmales nodrupušās malas atjaunošanu. Kāpēc būtu, piemēram, jānomā konteiners par 82 eiro un ko viens cilvēks tajā krautu trīs stundas, kā bija norādīts pretenzijai pievienotajos aprēķinos? No prasībai pievienotajām fotogrāfijām redzams, ka pie mājas nesen bijuši veikti rakšanas darbi un zaļā zona bojāta jau pirms glābēju ierašanās, tādējādi nav saprotams, kādā stāvoklī zaļā zona, kā arī gājēju ceļš un apmales bijušas pirms tam. Gājēju celiņš izveidots pirms 20 – 25 gadiem, tā stāvoklis nav bijis labs – plāksnes bijušas bojātas un nevienmērīgi izvietotas, pie kā glābēji nu galīgi nav vainojami. Bet cik lielā mērā glābēji pasliktināja celiņa, mājas aizsargapmales un zaļās zonas stāvokli, nav zināms, jo pieteicējs nekādus pierādījumus par to tiesai nav iesniedzis.

Principiālie nama iedzīvotāju pārstāvji gan bija uzskatījuši, ka tiesai šī lieta jāņem ļoti nopietni. Sniedzot pārsūdzību apelācijas instancē, tika aizrādīts: “Tiesa nepamatoti nedeva pieteicējai norādījumus par papildu pierādījumu iesniegšanu un arī pati tos neieguva. [..] Tiesa neveica aprēķinus, nevērtēja liecinieku liecības, ka dienesta transportlīdzeklis pārvietojās ļoti tuvu mājai un iestiga. Tiesa nenorādīja, kāpēc tā netic liecinieku liecībām par dienesta smagās tehnikas pārvietošanos pa zaļo zonu un aizsargapmalei nodarītajiem bojājumiem.”

Apgabaltiesa toties bija aplūkojusi mājas apkārtnes attēlus internetā un secinājusi, ka tās apsvērumus “apstiprina šā sprieduma sagatavošanas brīdī interneta vietnē www.google.lv/maps publiski pieejamie ēkas, apkārtnes fotoattēli”.

Galu galā apgabaltiesa secināja, ka šajā lietā zaudējumu atlīdzinājums pienāktos tikai tādā gadījumā, ja pieteicējas tiesību aizskārums būtu “īpaši smags un pieteicēja nesamērīgi no tā cieš”. Bet tā kā tas nav bijis tik smags, tad pieteikums par zaudējumu atlīdzinājumu tika noraidīts.

Mēģināja “piešūt” četru plākšņu aizvešanu

Interesanti, ka sākotnējā kopējā zaudējumu summā bija iekļauti arī 27,07 eiro par četrām trūkstošām gājēju celiņa plāk­snēm. Sniedzot apelācijas prasību, pieteicēji no šīs prasības atteicās, tāme tika koriģēta un mantiskais zaudējums jau tika rēķināts par 602,27 eiro.

VUGD tiesai bija iepriekš norādījis, ka dienestam nepamatoti tiek pārmesta četru plākšņu nočiepšana: “Tāmē norādīts, ka trūkst četru bruģa gabalu un viens bruģa gabals ir salauzts. No tā var rasties maldīgs priekšstats, ka dienests aizveda četras bruģa plāksnes. Dienesta rīcībā ir fotoattēli, kuros redzams, ka dzīvojamai mājai nesen veikti komunikāciju remontdarbi [..]. Pieteicēja nav pierādījusi, ka glābšanas darbu laikā būtu izmantoti četri trūkstošie bruģa gabali.”

Galerijas nosaukums
LA.lv