Mobilā versija
Brīdinājums -0.2°C
Andulis, Alnis
Piektdiena, 19. janvāris, 2018
12. decembris, 2017
Drukāt

Franks Gordons: Jeruzalemes īpašais statuss (3)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Franks Gordons

Palestīniešu pašpārvaldēs prezidents Mahmuds Abass, kā zināms, prasa, lai Izraēla aizvācas no t. s. Rietumkrasta (West Bank) un atgriežas savās “starptautiski atzītās robežās”. Atgādināšu, ka, ja kāda valsts, piemēram, vēlas iestāties Eiropas Savienībā, to uzņem tikai tad, ja tai ir “starptautiski atzītas robežas”. Bet šajā gadījumā prasās juridisks precizējums. Runa ir par tā saukto zaļo līniju, kas tika nosprausta 1949. gadā pamiera ietvaros (bez kāda mierlīguma), atdalot no 1948. gada 14. maija proklamētās ebreju valsts teritorijas to daļu, ko ieņēma Jordānijas karaspēks un kas tika iekļauta šajā karalistē. 1967. gada Sešu dienu karā Izraēla to okupēja un sasniedza Jordānas upi, kura vēlāk, kad starp Jordāniju un Izraēlu tika noslēgts patiess miera līgums, kļuva par īstu robežu starp abām valstīm. Taču “zaļā” 1949. gadā nospraustā līnija arī joprojām visās kartēs apzīmē Izraēlas “likumīgo” teritoriju atšķirībā no okupētajiem palestīniešu novadiem.

Un te patiešām īpašs gadījums ir Jeruzaleme. Ne velti luterāņi baznīcā dzied “Ak, Jeruzaleme, mosties”, jo šī pilsēta ir svēta ne tikai manai tautai un islāmticīgajiem, bet arī kristiešiem, jo Jēzus tur sprediķoja un tika krustā sists.

1949. gada 29. novembrī, kad Apvienoto Nāciju Organizācijas Kopsapulce pieņēma rezolūciju par Palestīnas (britu mandāta teritorijas) sadalīšanu divās valstīs – vienu ebrejiem, otru arābiem –, bija paredzēts, ka Jeruzaleme netiks ne vieniem, ne otriem, bet kopā ar Betlēmi kļūs par “corpus separatum” – eksteritoriālu veidojumu zem nez kādas “starptautiskas pārvaldes”. Šis utopiskais plāns tā arī palika ANO arhīvā…

Vārdu sakot, no 1949. līdz 1967. gadam, atbilstot minētā pamiera noteikumiem, Izraēla pārvaldīja Jeruzalemes “jaunos”, rietumu, kvartālus, kamēr vēsturiskā vecpilsēta ar jūdaisma lielāko svētvietu – Rietumu sienu (Raudu mūri), islāmticīgajiem svēto “Al Aqsa” mošeju un kristietībai svēto Jēzus kapa katedrāli – palika Jordānijas varā. Bet šīs karalistes galvaspilsēta kā bija, tā palika Ammāna Jordānas pretējā krastā.

1967. gada Sešu dienu karā Izraēlas karaspēks ieņēma Jeruzalemes vecpilsētu un tās austrumu sektoru, kur mīt arābi, un šo pilsētu “apvienoja” vai “atbrīvoja” (kā nu kurš to uztvēra).

Tagad ASV prezidents Donalds Tramps, kurš savā stilā vieglprātīgi uzskata, ka Izraēlas un palestīniešu konfliktu iespējams atrisināt, noslēdzot darījumu (“deal”), šā gada 6. decembrī nāca klajā ar patētisku deklarāciju, svinīgi paziņojot, ka Jeruzaleme ir Izraēlas galvaspilsēta! Tas briesmīgi saniknoja ne tikai palestīniešus, bet arī – nosacīti – “islāma pasauli” jo Mahmuds Abass neatlaidīgi prasa, lai Jeruzalemes austrumu daļa ar vecpilsētu kļūtu par iecerētās Palestīnas valsts galvaspilsētu. Divu valstu galvaspilsētas vienā pilsētā – tas pat tehniski grūti īstenojams.

Donalds Tramps, nākot klajā ar šo deklarāciju, gribēja izdabāt Benjaminam Netanjahu, daudzajiem Izraēlas draugiem ASV Kongresā, kā arī vairākiem miljoniem t. s. evaņģelikāļu, kas akli tic Bībeles pravietojumiem.

Sašutuma vētra islāma pasaulē un bažas rietumvalstīs lika ASV Valsts departamentam jau 7. decembrī precizēt, ka Tramps nedomājot apšaubīt Jeruzalemes “galīgā” statusa izlemšanu Izraēlas un palestīniešu konflikta atrisināšanas ietvaros (kad pūcei aste ziedēs? – F. G.). No Vašingtonas tika arī dots mājiens Benjaminam Netanjahu – lai pārāk skaļi nejūsmo!

Bet Jeruzaleme taču galu galā ir Izraēlas galvaspilsēta: tur atrodas prezidenta un premjera rezidences, valdības nams, parlaments, Augstāka tiesa. Un, kad ārvalstu vēstniekiem jātiekas ar Izraēlas Ārlietu ministrijas ļaudīm, viņi no Telavivas brauc uz Jeruzalemi. Itin visās kartēs, tostarp tajās, ko izdod “National Geographic” vai “Jāņa Sēta”, Jeruzaleme apzīmēta kā Izraēlas galvaspilsēta.

Diemžēl Donalds Tramps, būdams impulsīvs un, teiksim, ne pārāk gudrs, nesaprata, ka bravūra ir bīstama. Kā teicis Ļeņins: “No dzirksteles iedegas liesma.”

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. vienas puses nepatīkami ir tas,ka korānā pravietis Muhameds ir pavēlējis izdeldēt no zemes virsas jūdus,grāmatas ļaudis un pārējos neticīgos.No otras puses nupat lasīju,ka par sūtniecības pārcelšanu Tramps it kā esot pieprasījis izraēliešu elektronikas,kura domāta lidmašīnai f35i adir tehnoloģiju.Tā it kā esot labāka par amerikāņu analogiem.Jenkiji ar to lidmašīnu esot nomocījušies,viņa negrib īsti klausīt.

  2. Pilnīgi piekrītu Gordonam! Mazāk jābļaustās, drošāk jārīkojas. Laiks strādā izrēliešu tautas labā! Gluži tāpat kā latviešu. Tāpēc arī mums mazāk jānāk klajā ar bravūrīgiem politiskiem paziņojumiem, bet noteiktāk jāpārvar pārkrievošanas sekas.

  3. ANO Kopsapulces lemums pienemts 1947. nevis 1949. gada.Autors kludijies par vienu ciparu/

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Kāds ir Latvijas bibliotēku vidējais lasītājs?

Drošības policija (DP) ir sagatavojusi rekomendācijas Latvijas bibliotekāriem, aicinot pievērst uzmanību bibliotēkas apmeklētāju pastiprinātai interesei par islāmu un vardarbību saturošo video materiālu vērošanai internetā. Eiropas valstīs konstatētās tendences liecinot, ka radikāli noskaņotas personas sev interesējošu informāciju aizvien vairāk iegūst no interneta brīvpieejas punktiem, ieskaitot bibliotēkas. DP sagatavojusi bukletu, kurā bibliotekāriem iesaka – ja tiek novērota kāda no DP minētajām pazīmēm, DP aicina noskaidrot konkrētās personu vārdu, aprakstu un informēt par to Drošības policiju.

Vai deputātu Artusa Kaimiņa un Valda Kalnozola savstarpēja cīkstēšanās dara kaunu Saeimai?
Draugiem Facebook Twitter Google+