Mobilā versija
+7.7°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
10. oktobris, 2012
Drukāt

Jo aktīvāk apkaro korupciju, jo vairāk tā lien pagrīdē

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Pirms desmit gadiem 10. oktobrī Saeima iecēla amatā pirmo Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieku Gunti Rutki. Tādējādi šis datums iegājies kā KNAB dzimšanas diena.

 

Pa šiem desmit gadiem birojs ir pieredzējis četrus vadītājus – G. Rutki (š. g. septembrī viņš aizgāja mūžībā), Alekseju Loskutovu, Normundu Vilnīti, Jaroslavu Streļčenoku, kurš biroju vada kopš pagājušā gada 11. novembra.

Bet vadītāja vietnieces – Ilze Jurča korupcijas novēršanas jautājumos un Juta Strīķe korupcijas apkarošanā – ir vienas no ilggadējām amatpersonām. Kad ieminējos par savu vēlmi tikties pirms KNAB jubilejas, J. Strīķe smaidot izmeta: nemaz neticas, ka pagājuši tikai desmit gadi, reizēm man rodas sajūta, ka pret korupciju cīnos jau visus piecdesmit!

Intervijā “LA” viņas pauž pārliecību, ka korumpantu metodes gadu laikā kļuvušas arvien rafinētākas, bet arī sabiedrība kļūstot kompetentāka un mainās uz labo pusi.

– Vai savā darba dzīvē KNAB esat lietojušas šaujamieroci vai fizisku spēku?

Juta Strīķe: – Nē. Mans pašreizējais amats ir vairāk organizatorisks. Tas nozīmē, ka es pati nedz kratu, nedz aizturu.

Ilze Jurča: – Nē.

– Kā jūs uzzināt, kurā virzienā rakt? Viena iespēja, cik zinu, ir bezmaksas tālrunis. Cik nopietni jūs ņemat vērā šo informāciju, jo ir taču ne mazums cilvēku, kuriem ir nosliece uz otra apmelošanu, nomelnošanu, kuriem skauž, ka citiem ir biezāks naudas maks…

J. Strīķe: – Analizējot ienākošo materiālu, ļoti svarīga ir pieredze. Tā parāda, kurā virzienā ir jārok. Viens zvans vai viens iesniegums ir nepietiekami, lai sāktu korupcijas apkarošanas aktivitātes. Ja par vienu un to pašu cilvēku sūdzas pieci, seši vai septiņi cilvēki un izklāsta līdzīgu stāstu, kaut savstarpēji nav pazīstami, tas jau ir jāņem vērā.

 

Viennozīmīgi varu apgalvot, ka ne pirms pieciem, ne septiņiem gadiem mēs nespētu ne atklāt, ne arī izmeklēt “Latvenergo” lietu. Tāda līmeņa shēmas naudas pārskaitījumos, tiesiskās palīdzības lūgumi neskaitāmās valstīs – to var izmeklēt tikai iestāde ar pieredzi.

 

Ir iesniedzēji, kas mums ziņo un neslēpj to, ka viņi ir snieguši informāciju KNAB. Bet ir ļoti daudz cilvēku, kas nav publiski nekad izskanējuši, bet mums ļoti palīdzējuši.

Korupcija pēc sava rakstura ir slēpts noziedzīgs nodarījums, tāpēc nevar zināt, cik daudz tās ir. Mēs skaidri apzināmies, ka tās ir vairāk, nekā mēs pieķeram. Izvirzot prioritātes, jāņem vērā tā korupcija, kas nodara lielu kaitējumu iedzīvotājiem un valstij. Tā ir korupcija, kur iesaistītas augstas amatpersonas, tiesībsargājošo iestāžu pārstāvji, lielas naudas summas, nozīmīgi līgumi… Diemžēl gadās arī tā, ka ieguldīts pamatīgs darbs, bet pierādījumu tomēr nepietiek un lieta jāizbeidz.

I. Jurča: – Korupcijas novēršanas blokā nonāk apmēram divas trešdaļas no visiem birojā saņemtajiem iesniegumiem. Iesniegumu izvērtēšanas rezultātā atlasām lietas, par kurām būtu vērts sākt pārbaudi, kā arī tās, kur atbilde jāsniedz uzreiz vai arī cilvēkam jāizskaidro situācija, jo ir bieži gadījumi, kad cilvēki savas nezināšanas un nesapratnes dēļ par korupciju uzskata to, kas tāds no likuma viedokļa nav.

 

Piemēram, šobrīd populāras ir sūdzības par automobiļiem, kas pieder citām juridiskām personām, bet ko izmanto Saeimas deputāti. Sabiedrības ieskatā tas ir klajš interešu konflikts, likumpārkāpums, bet no likuma viedokļa tā ir absolūti legāla darbība. Ārpus amata pienākumu pildīšanas laika amatpersonām ir atļauts pieņemt labumus, tajā skaitā dāvanas.

 

Protams, var runāt par ētiku, bet nevar runāt par likumpārkāpumu. Ja atklājas noziedzīga nodarījuma pazīmes, mēs lietu atdodam Strīķes kundzes blokam.

– Vai jūtat, ka sabiedrība arvien aktīvāk iesaistās korupcijas apkarošanā?

J. Strīķe: – Vislabākie palīgi ir tie, kas to dara, ideālisma vadīti, nevis kādas personiskās problēmas risinot. Tiesa, arvien vairāk ir to cilvēku, kas mums palīdz arī tad, kad viņi nav personiski ieinteresēti.

Cilvēki ir kļuvuši daudz kompetentāki. Biroja darbības sākumā mums sūtīja iesniegumus par to, ka lifts nestrādā vai Centrālcietumā ir slikti higēniskie apstākļi…

Jebkura nozieguma apkarošanas pamats, neskatoties ne uz kādām tehnikām un tehnoloģiju attīstību, balstās uz cilvēku palīdzību. Bez tās neko nozīmīgu atklāt nevar. Es runāju gan par iesniegumu rakstīšanu, gan arī informācijas sniegšanu operatīvajos pasākumos. Pārējais ir tikai palīglīdzekļi. Pamatpostulāts jebkuram nozieguma atklājējam ir rūpes par informācijas sniedzēju un par slepeno palīgu. Viņus sargā likums. Informācijas izpaudējiem draud kriminālatbildība.

Klasika ir tā, ka korupcijas riski ir lielāki tur, kur ir vairāk naudas, vairāk iepirkumu un citu darījumu.

 

Neapšaubāmi, ka lielākie darījumi ir Rīgā un Jūrmalā. Statistika rāda, ka tās ir vietas, kur ir lielākie kukuļi. Prasītos, ka iestādes vadībai ar tādiem augstiem riskiem būtu jāpievērš daudz lielāka uzmanība korupcijas novēršanai. Vismaz man personīgi nav tāda sajūta, ka Rīgas un Jūrmalas pašvaldībās notiek korupcijas risku novēršana.

 

I. Jurča: – Iepriekšējā sasaukumā Rīgas domei vismaz formāli bija komisija, ko vadīja Einārs Cilinskis, mēs pat gājām pašvaldības deputātus izglītot par pretkorupcijas jautājumiem, bet šobrīd šīs aktivitātes ir stipri gājušas mazumā.

J. Strīķe: – Jo aktīvāk apkaro korupciju, jo kukuļdevēju un ņēmēju metodes paliek arvien smalkākas un jo vairāk korupcija lien pagrīdē. Izmeklētājiem ir daudz grūtāk strādāt nekā pirms desmit gadiem. Iedomāsimies situāciju, ka no cilvēka ņem kukuli, bet pa vidu ir trīs starpnieki, kuri katrs paņem kādu savu daļu. Bet tie starpnieki tiek piesaistīti tādēļ, lai kukuļņēmējam būtu drošības sajūta. Neviens uzņēmējs vairs nesaka: samaksājiet man naudu, tad es slēgšu līgumu! No vienas puses, mums ir grūtāk strādāt, bet, no otras puses, vai tas nav labi, ka neviena amatpersona tiešā veidā nevienam neprasa kukuļus! Esam novērojuši vairākas situācijas, kad amatpersonas tā kā grib prasīt, tā kā prasa, tomēr vēlāk aizdomājas: vai man to vajag? Nē, nevajag, un atsakās no noziedzīgajām darbībām.

Ja mēs skatāmies demit gadu griezumā, korupcija samazinās. Pirms tam bija brutāli izspiešanas gadījumi, tagad izspiešanas lēnām ir pazudušas, pieprasīšana kļūst arvien retāka, tagad ir savstarpēji izdevīgas klusas vienošanās. No svešiem cilvēkiem vairs neviens kukuļus neprasa.

– Kā tad notiek tie kukuļdošanas darījumi – skaidrā naudā, caur bankām?

– Atkarībā no kukuļņēmēja vai devēja fantāzijas, domu lidojuma. Arī no ņēmēja piesardzības, protams. Jebkurā gadījumā nevar izdarīt noziegumu, neatstājot pēdas. Nevar ņemt un nepaņemt. Ja esi ļoti bažīgs, nepaņemsi nekad.

 

Ir sena patiesība, ar ko cilvēks atšķiras no dzīvnieka, – ar to, ka viņš zog ne tikai pārtiku. Zogot viņš spēj izdomāt sarežģītas un smalkas metodes, iesaistīt bankas, ārvalstis, iesaistīties nekustamo īpašumu pirkšanā un pārdošanā… Izmeklētājiem ir jāaug līdzi tām shēmām.

 

I. Jurča: – Kāpēc valstī pastāv problēmas ar jebkuras fiziskas personas ienākumu likumības pārbaudi? Tāpēc, ka arvien ir pelēkā vide, kur var noslēpt līdzekļus. Ja vide būtu caurskatāma, amatpersonai nebūtu iespēju noslēpt naudu un tas demotivētu ņemt kukuļus. Joprojām ir pietiekami daudz elegantu instrumentu, kādā veidā šos līdzekļus noslēpt. Piemēram, kukuļus var nobēdzināt caur kapitāldaļu pirkšanu un pārdošanu. Tur patiesībā pat nevajag būt apveltītam ar ļoti lielu fantāziju, jābūt vidusmēra izglītotam cilvēkam. Tas ir arī jautājums par mūsu banku darbības caurskatāmību. Vai mūsu valstī ir fizisko personu bankas konta reģistrs? Nē, nav. Mūsu darbā ir ļoti būtiski saņemt patiesu informāciju no bankām par personas naudas plūsmu. Tās ir sistēmiskas lietas, kas ļoti cieši ir saistītas ar pretkorupcijas jautājumiem. Pat, tad ja KNAB darbinieki būtu vislabākie pasaulē, ja pastāv šī duļķainā vide, kur var slēpt ienākumus, uz citas personas vārda veikt darījumus ar īpašumiem, KNAB darbība kļūst stipri ierobežotāka. Tāpēc mēs diezgan nikni kontrolējam fizisko personu ienākumus. Mēs cīnījāmies par vēl kādu lietu, kas ļoti baida amatpersonas, – ja persona valstī nevar pierādīt savu līdzekļu izcelsmi, tad valsts atzīst, ka personai šie līdzekļi ir iegūti nelegāli un valsts tos paņem. Likums to pieļauj ne vienā vien Eiropas valstī. Šos grozījumus likumos neizdevās panākt.

Amatpersonu ienākumu deklarēšanu diezgan neefektīvu padara arī fakts, ka valstī nav akcionāru reģistra. Vienīgais reģistrs ir par tām akciju sabiedrībām, kuras kotējas biržā. Ja uzņēmums nav šajā reģistrā, tad nav izslēgts, ka šodien Miķelim pieder 1000 akcijas, atnāk KNAB darbinieki un Miķelim vairs šīs akcijas nepieder, jo reģistrs tiek vests tikai uzņēmuma iekšienē. To ekseļa tabuliņu, ierodoties KNAB darbiniekiem, var piekoriģēt pēc vajadzības. Nemaz nerunāju par ofšoru darījumiem – cik kurā brīdī valsts zina, kas kuram pieder? Tieslietu ministrija strādā pie tā, lai tomēr izveidotu vienotu reģistrācijas sistēmu par akciju sabiedrībām.

J. Strīķe: – Kukulis nav vienīgi nauda vai manta, amatpersona var pieprasīt kukuli, kas nav materializēts.

 

Atnāk uzņēmējs, kurš grib iznomāt pašvaldības zemi. Labi, bet tev būs jāpieņem labi atalgotā amatā mans dēls! Pēc Eiropas standartiem, šāda rīcība tiek traktēta kā kukulis. Atgādināšu, ka Rīgas domes kukuļošanas lietā piedāvāja amatu Sociālās komisijas vadībā.

 

– Vai pretkorupcijas pasākumiem ir pietiekams politiskais atbalsts?

I. Jurča: – KNAB rosinātie tiesību aktu grozījumi, salīdzinot ar iepriekšējiem laika periodiem, ir diezgan labi atbalstīti. Protams, būtu naivi cerēt, ka Saeimā uz urrā aizies mūsu priekšlikumi priekšvēlēšanu aģitācijas kontroles pastiprināšanā. Politiķi vienmēr būs ieinteresēti, lai viņiem būtu ļoti liberāls partiju finansēšanas tiesiskais regulējums. Kā valsts amatpersonas viņi vienmēr būs ieinteresēti brīvākā interešu konflikta novēršanas regulējumā. Taču jāatzīst, ka ar nelielām korekcijām mēs tomēr varam dabūt cauri, ko vēlamies un kas būtu lietderīgi korupcijas mazināšanai valstī.

– Kāds iespaids jums radies par tiem cilvēkiem, kurus turat aizdomās vai pieķerat korupcijā?

– Viņi ir labi oratori, atstāj sabiedrībā labu iespaidu. Parasti negodīgiem cilvēkiem piemīt oratora, cilvēku pārliecināšanas spējas. Tad cilvēkos tas sēj bažas, ka, lūk, ļaunais KNAB ir paņēmis ciet mūsu jauko cilvēku, kas daudzu acīs ir kā Lāčplēsis, kā varonis.

J. Strīķe: – Laupa tie, kas neprot zagt, jo zagt ir jāprot. Savukārt zog tie, kas neprot izkrāpt, jo, lai krāptu, ir jābūt talantam un spējām. Pieķert smalku krāpnieku nav vienkārši. Tā mūsu klientūra, pateicoties savam amatam, bieži apgrozās publiskajā telpā, kur, komunicējot ar žurnālistiem, iemācās radīt labu priekšstatu par sevi.

Es ticu, ka būt godīgam ilgtermiņā ir izdevīgi. Man šķiet, ka cilvēki ir sapratuši: ja gribi nodzīvot savu mūžu laimīgi, jābūt godīgam.

I. Jurča: – Nereti amatpersonām, tiekot amatā, gribas, lai ir modernākais telefona aparāts un portatīvais dators, dārgākā automašīna… Mēs atkal atgriežamies pie jautājuma par pseidovērtībām – vēlmes parādīt savu statusu.

 

Amatpersona neaizdomājas, kā viņa izskatās sava pagasta, savas pašvaldības ietvarā. Ar vienu roku saņem dotāciju no pašvaldību izlīdzināšanas fonda, bet tajā pašā laikā iegādājas tikai dārgākās lietas. Tās ir elementāras ētiskas vērtības, kas latviešos jāaudzina. Tas ir pašcieņas un vērtību jautājums.

 

Salīdzinot ar Skandināviju, Saeimas autobāzē ir 80 automašīnas. Uz visām Skandināvijas valstīm ir padsmit. Tur cilvēks nekaunas braukt ar tramvaju vai velosipēdu arī tad, ja viņš ir ministrs.

J. Strīķe: – Man šķiet, ka pamazām tas pāriet.

Līdz galam gan izskaust korupciju nevienai valstij pasaulē vēl nav izdevies. Visās valstīs tas ir intensīvs process, par kuru nepārtraukti tiek domāts. Ir cilvēku daļa, kas uzskata, ka vara dod iespēju dabūt vairāk mantas. Tieši šie cilvēki atstāj visnegatīvāko iespaidu uz ekonomiku, un viņu negodīgā rīcība ir jāaptur. Visaugstākās korupcijas valstīs parasti ir viszemākais labklājības līmenis.

Man šķiet, ka dažiem cilvēkiem, laikam ejot, ir palikusi tikai viena dzīves vērtība – nauda. Viss, ko nevar nopirkt, ir atkritis. Gribas vairāk un vairāk to, ko var nopirkt.

Ir daļa cilvēku, kuriem patīk riskēt, neaizdomājoties par sekām, ka kukuļa devējs pēc tam var šantažēt. Ir cilvēki, kuri, ņemot kukuļus, skaidri apzinās, ka viņi ir gatavi pasēdēt apcietinājuma vietā. Ir cilvēku kategorija, kuriem šķiet, ka viņi ir ļoti gudri un viņus nekad nepieķers. Pētījumi rāda, ka 20% neņems kukuļus nekad un nekādos apstākļos. Mūsu mērķis ir dabūt tajā pusē, kuri nezog, 60% cilvēku, bet vēl 20% – maksimāli izķert.

 

Uzziņa

Biroja izmeklēto 
kriminālprocesu TOP 10 

1. Lielākais nodoto kukuļu apmērs vienā krimināllietā – astoņi miljoni eiro. KNAB 2012. gada 10. septembrī rosināja Ģenerālprokuratūru sākt kriminālvajāšanu pret 17 personām saistībā ar amatpersonu iespējamo kukuļošanu uzņēmuma “Latvenergo” realizētajos Pļaviņu HES un TEC – 2 rekonstrukcijas projektos.

2. Ciniskākie uzpirkšanas gadījumi tiesu varā. Birojs savas darbības laikā, vēršoties pret korupciju tiesu sistēmā, rosinājis sākt kriminālvajāšanu kopumā pret četriem tiesnešiem (divas Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneses un divas zemesgrāmatu nodaļu tiesneses) kukuļņemšanā un pieciem prokuroriem, kuri vieni paši vai, izmantojot starpniekus, izspieduši no personām kukuļus apmaiņā pret labvēlīgiem lēmumiem savu vai citu prokuroru lietvedībā esošajām lietām.

3. Bargākais piespriestais sods. Līdz šim smagāko soda sankciju biroja izmeklētajās krimināllietās saņēmis izglītības iestādes direktors (Rīgas Komercskolas direktors Juris Stabiņš. – Red.) par sistemātisku kukuļu izspiešanu no vecākiem par skolēnu uzņemšanu izglītības iestādē, kurus slēpa kā naudu skolas telpu remontam. Direktoram piespriesta astoņu gadu reālas brīvības atņemšana ar mantas konfiskāciju, kā arī pienākums ieskaitīt valsts budžetā noziedzīgā ceļā iegūto naudu 13 686 latu apmērā. Kopš 2009. gada septembra J. Stabiņš skaitās bezvēsts pazudis.

4. Šokējošākā lieta. Birojs 2010. gada rudenī Ģenerālprokuratūrai nosūtīja krimināllietu, rosinot saukt pie kriminālatbildības septiņas personas saistībā ar valsts SIA “Bērnu klīniskā universitātes slimnīca” publiskajiem iepirkumiem par būvniecības darbiem un trīs personas par citiem ar kukuļošanu saistītiem gadījumiem. Sabiedrību šokēja fakts, ka, visticamāk, par 21 tūkstoti latu mākslīgi tika palielinātas plānotās izmaksas Vecāku mājas būvdarbiem, kuras celtniecībai līdzekļi tika saziedoti.

5. Pirmā atklātā politiskās korupcijas lieta. Zemgales apgabaltiesa 2007. gadā bijušajam Jūrmalas pilsētas mēram un uzņēmējam (Jurim Hlevickim. – Red.) par kukuļdošanu grupā piesprieda piecu gadu brīvības atņemšanu un mantas konfiskāciju. Augstākās tiesas Senāts spriedumu atstāja negrozītu.

6. Lielākais noziedzīgo epizožu skaits. Izmeklējot kāda Kurzemes apgabaltiesas zvērinātu tiesu izpildītāja prettiesiskās darbības, birojs konstatējis 503 līdzekļu piesavināšanās epizodes un 162 dienesta stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas epizodes.

7. Plašākā pārrobežu korupcijas shēma. Birojs 2010. gada jūnijā sāka kriminālprocesu, kas saistīts ar uzņēmuma “Latv­energo” amatpersonu iespējamām pretlikumīgām darbībām saistībā ar publiskajiem iepirkumiem un rekonstrukcijas darbiem vairākos objektos. Birojs izmeklēšanā sadarbojās ar 14 valstīm, nosūtot 34 tiesiskās palīdzības lūgumus.

8. Pilsonības cena. Birojs 2005. gadā atklāja kukuļošanas gadījumus Latvijas pilsonības iegūšanā Valmierā un Limbažos. Naturalizācijas pārvaldes amatpersonas un Rīgas pašvaldības policijas štāba priekšnieks, izmantojot starpniekus, organizēja kukuļa (vienā gadījumā 500 latu, otrā – 1000 eiro un trešā – 1100 eiro) nodošanu atbildīgajai amatpersonai. Kukuļi tika doti, lai nodrošinātu nelikumīgas palīdzības sniegšanu valodas prasmju un zināšanu pārbaudes laikā. Četras amatpersonas tika sodītas ar reālu brīvības atņemšanu, divas saņēma nosacītu brīvības atņemšanu.

9. Dīvainākais kukulis. Biroja darbinieki 2004. gadā par 45 tūkstošus latu lielu kukuļa došanu aizturēja uzņēmēju – medikamentu tirdzniecības firmas īpašnieku. Uzņēmējs kukuli piedāvāja biroja darbiniekam par to, lai viņš neveiktu un neorganizētu pārbaudes, kas saistītas ar uzņēmējam piederošās firmas darbību. Uzņēmējs darbiniekiem nodeva arī divus kilogramus pelmeņu, kā arī solīja maksāt tūkstoš latus katru mēnesi, lai KNAB neveiktu pārbaudes. Kukuļdevējam piesprieda cietumsodu uz diviem gadiem.

10. Eksotiskākais kukulis. Veselības ministrijas padotības iestādes iepirkumu komisijas vadītājs apmaiņā pret labvēlīgu lēmumu pieņemšanu iepirkumu konkursos dažādu zāļu un medicīnisko iekārtu ražotāju interesēs saņēma šo uzņēmumu apmaksātus tūrisma ceļojumus gan sev, gan savai sievai un bērniem. Bijušajai amatpersonai piespriesta nosacīta brīvības atņemšana uz diviem gadiem, kā arī 8900 latu liels naudas sods.

Avots: KNAB

 

 

Viedokļi

Kā vērtējat KNAB darbu?

Latkovskis_TS_5

Ainars Latkovskis, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs: “Par KNAB “kaujas spējām” liecina fakts, ka birojs ir spējis ne tikai vienkārši pārdzīvot virkni politizētu mēģinājumu pārņemt ietekmi pār to vai pārkārtot biroja darbu atbilstoši trekno gadu politiķu interesēm, bet gan iziet no visām grūtībām ar cieņu, nemainīgi uzlabojot sava darba kvalitāti. Kā labi zināms, šādu mēģinājumu, it īpaši KNAB pastāvēšanas pirmajos gados, nav trūcis. Tieši tāpat ir bijuši regulāri mēģinājumi iefiltrēt KNAB rindās ar negodīgiem darboņiem saistītus cilvēkus, lai uzzinātu par biroja operatīvajiem plāniem, kā arī ar šo cilvēku starpniecību diskreditētu KNAB.

Kopumā KNAB šodien neļauj mierīgi gulēt visu līmeņu un mērogu korumpētiem un negodīgiem valsts un pašvaldību iestāžu darbiniekiem un ir pilnībā attaisnojis mērķi, ar kādu tika izveidots, par ko uzskatāmi liecina arī iedzīvotāju uzticēšanās birojam likumpārkāpumu gadījumos.”

 

 

 

Dzintars Jaundžeikars, bijušais Saeimas deputāts, zemnieks: “Nav šaubu, ka valstī ir vajadzīga iestāde, kas cīnās pret korupciju. Diemžēl laika gaitā KNAB ir pārvērsts par tādu kā politisku rēķinu kārtošanas vietu politsko spēku rokās. Īpaši to var just pirms vēlēšanām, kad iestādes darbinieki nāk klajā ar šova demonstrējumiem. Vispirms gan jārūpējas par korupcijas novēršanu. Īpaši liela uzmanība ir jāpievērš dažādu valsts izsludinātu iepirkumu konkursu nolikumiem, jo tieši tur dīgst tā korupcijas sakne.”

 

Juris Rekšņa, drošības eksperts: “Par KNAB man ir divējāds viedoklis. Es uzskatīju, ka nav nepieciešama šāda atsevišķa iestāde, ka tai ir jāatrodas organizētās noziedzības apkarošanas biroja sastāvā, ka, apvienojot spēkus, varētu sasniegt labākus korupcijas novēršanas un apkarošanas rezultātus. Laiks parādījis, ka KNAB ik pa laikam tiek tracināts no politiķu puses. Tas, ka iestāde izdzīvojusi desmit gadus, ir daudz. Daudz laimes dzimšanas dienā!”

 

ASV vēstniecības komentārs (Amerikas Savienotās Valstis aktīvi mudināja Latviju izveidot šādu dienestu kā KNAB): “Kad ārsvalstu biznesa līderi apsver jaunas investīciju un biznesa iespējas, viņi vēlas redzēt centienus sekmēt caurspīdīgumu, tiesiskumu un korupcijas novēršanu. ASV vēstniecība Latvijā apsveic KNAB par centieniem cīnīties un novērst korupciju, vienlaikus palielinot sabiedrības informētību par korupciju Latvijā. ASV vēstniecība cer uz turpmāku sadarbību ar vadošo pretkorupcijas iestādi Latvijā.”

 

FAKTI

* Pateicoties KNAB darbībai, 166 personas atzītas par vainīgām koruptīvu noziedzīgu nodarījumu veikšanā un notiesātas. Kopumā spēkā stājušies spriedumi 113 izmeklētajās krimināllietās pret 196 personām, no kurām 88% atzītas par vainīgām.

* Patlaban KNAB strādā 139 darbinieki – 73 sievietes un 63 vīrieši; vidējais vecums 37 gadi.

* 94% darbinieku ir augstākā izglītība (53% – tiesību zinātnēs, 25% – ekonomikā un vadības zinātnēs, 6% – politikas zinātnē).

 

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+