×
Mobilā versija
Brīdinājums +9.8°C
Mirta, Ziedīte
Piektdiena, 20. aprīlis, 2018
24. marts, 2016
Drukāt

Jo augstāks žogs, jo labāks kaimiņš

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Rīdzinieks Vilis Zariņš raksta: “Vai Latvijai jābūvē žogs uz Krievijas robežas?

Atradīsies pietiekami daudz speciālistu, skeptiķu, gudro galvu un ņirdzēju, kas apgalvos, ka žogs nevienu neaizturēs, ar mūsu tehniku tas nav šķērslis utt. Un viņiem būs taisnība, bet – ja kādam no šiem gudriniekiem ir privātīpašums, tas noteikti ir apjozts ar žogu, turklāt labi apzinoties, ka tas neglābs ne pret zagļiem, ne cita veida iebrucējiem. Tas privātīpašumam. Un kas ir Latvija? Latvija ir Latvijas tautas privātīpašums! Tādēļ Latvijai ir visas tiesības un pienākums nostiprināt savas robežas arī ar žogiem.

Jebkurš šķērslis cilvēka ceļā, augsts žogs ar dzeloņstieplēm, dziļš grāvis vai stāvas sienas, zemes valnis uz laiku aizkavē cilvēka virzību, kā arī liek aizdomāties par rīcības likumību un sekām. Dabā stingri iezīmēta robeža tomēr ļauj precīzi vērtēt cilvēka rīcību konkrētā vietā. (Igaunijas specdienesta darbinieka Koha sagūstīšana uz Igaunijas–Krievijas robežas, kaut kur meža pļaviņā.) Ukraina pēc Donbasa krīzes steigšus sāka rakt dziļu grāvi uz Ukrainas–Krievijas robežas, lai kaut kā klajā stepē darītu redzamu Ukrainas robežu. Šis grāvis neizturēs ne tankus, ne armiju, bet skaidrība būs, ko kurš darījis.

Taču mani kā Latvijas pilsoni šobrīd interesē Latvijas–Krievijas robeža. Cik žoga mietu jau ir iedzīti? Vai projekts vēl ir tikai uz rasējamā dēļa, vai iestrēdzis saskaņošanas labirintos?”

Uz V. Zariņa jautājumu atbild Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes administratīvās pārvaldes galvenā inspektore Jevgēnija Pozņaka: “Uz Latvijas–Krievijas robežas robežjoslas iekārtošanas darbi jau notiek kopš 2015. gada, noteiktās vietās tiek celts arī žogs. Pašlaik jau ir uzcelts un nostiprināts žogs apmēram 3 km garumā. Bet kopumā plānots 90 km garš žogs. Latvijas–Krievijas robežas kopējais garums ir 276 km.”

Pievienot komentāru

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Likumprojekts “LELB – vienīgie īstie luterāņi”

Vairāki Saeimas deputāti iesnieguši likuma labojumus, lai noteiktu, ka valsts atzīst Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) darbības nepārtrauktību Latvijā un ka LELB ir vienīgā tiesību pārmantotāja luteriskajai baznīcai, kas darbojās Latvijā līdz 1940. gadam.

Pašlaik spēkā esošo LELB likumu plānots papildināt ar preambulu, kurā būtu noteikts gan augstāk minētais, gan tas, ka LELB izveidojusies luteriskās reformācijas kustības ietvaros 16. gadsimtā, darbību sākusi pirms Latvijas dibināšanas un nepārtraukti darbojusies Latvijā arī okupāciju laikā. Grozījumi likumā paredz vēl vairākas citas izmaiņas. Likumprojektu sagatavojusi LELB Tiesību komisija un apstiprinājusi baznīcas Bīskapu kolēģija. LELB pārstāvji vērsušies pie 12. Saeimas deputātiem ar lūgumu parakstīt šo likumprojektu.

Taču Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca ārpus Latvijas (LELBĀL) pauž uzskatu, ka piedāvātie grozījumi nepamatoti ierobežo baznīcas draudžu pašnoteikšanās tiesības. Likumprojekts esot izstrādāts bez konsultācijām ar citām luterāņu baznīcām Latvijā. LELBĀL norādīja, ka patlaban Latvijas teritorijā un ārpus tās darbojas trīs luterāņu baznīcas un to draudzes kā tās LELB pēcteces, kuras darbību pārtrauca Otrais pasaules karš un sekojošā okupācija. Līdz ar to būtu pareizi vienoties par baznīcu līdzvērtīgu sadarbību, nevis netaisni izcelt vienas absolūtu prioritāti, uzskata LELBĀL.

Vai ir pareizi Likteņdārza zemi nodot valsts īpašumā?
Draugiem Facebook Twitter Google+