Mobilā versija
-0.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Pirmdiena, 11. decembris, 2017
24. marts, 2016
Drukāt

Jo augstāks žogs, jo labāks kaimiņš

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Rīdzinieks Vilis Zariņš raksta: “Vai Latvijai jābūvē žogs uz Krievijas robežas?

Atradīsies pietiekami daudz speciālistu, skeptiķu, gudro galvu un ņirdzēju, kas apgalvos, ka žogs nevienu neaizturēs, ar mūsu tehniku tas nav šķērslis utt. Un viņiem būs taisnība, bet – ja kādam no šiem gudriniekiem ir privātīpašums, tas noteikti ir apjozts ar žogu, turklāt labi apzinoties, ka tas neglābs ne pret zagļiem, ne cita veida iebrucējiem. Tas privātīpašumam. Un kas ir Latvija? Latvija ir Latvijas tautas privātīpašums! Tādēļ Latvijai ir visas tiesības un pienākums nostiprināt savas robežas arī ar žogiem.

Jebkurš šķērslis cilvēka ceļā, augsts žogs ar dzeloņstieplēm, dziļš grāvis vai stāvas sienas, zemes valnis uz laiku aizkavē cilvēka virzību, kā arī liek aizdomāties par rīcības likumību un sekām. Dabā stingri iezīmēta robeža tomēr ļauj precīzi vērtēt cilvēka rīcību konkrētā vietā. (Igaunijas specdienesta darbinieka Koha sagūstīšana uz Igaunijas–Krievijas robežas, kaut kur meža pļaviņā.) Ukraina pēc Donbasa krīzes steigšus sāka rakt dziļu grāvi uz Ukrainas–Krievijas robežas, lai kaut kā klajā stepē darītu redzamu Ukrainas robežu. Šis grāvis neizturēs ne tankus, ne armiju, bet skaidrība būs, ko kurš darījis.

Taču mani kā Latvijas pilsoni šobrīd interesē Latvijas–Krievijas robeža. Cik žoga mietu jau ir iedzīti? Vai projekts vēl ir tikai uz rasējamā dēļa, vai iestrēdzis saskaņošanas labirintos?”

Uz V. Zariņa jautājumu atbild Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes administratīvās pārvaldes galvenā inspektore Jevgēnija Pozņaka: “Uz Latvijas–Krievijas robežas robežjoslas iekārtošanas darbi jau notiek kopš 2015. gada, noteiktās vietās tiek celts arī žogs. Pašlaik jau ir uzcelts un nostiprināts žogs apmēram 3 km garumā. Bet kopumā plānots 90 km garš žogs. Latvijas–Krievijas robežas kopējais garums ir 276 km.”

Pievienot komentāru

Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Atdeva sirdi…

Saeimas deputāti Silvija Šimfa un Arvīds Platpers izstājušies no partijas “No sirds Latvijai” (“NSL”) un savu turpmāko darbību politikā saista ar Latvijas Reģionu apvienību (LRA).

“NSL” ir parlamenta opozīcijas frakcija, tajā līdz šim strādāja septiņi deputāti, bet līdz ar Šimfas un Platpera izstāšanos paliks pieci, kas ir minimālais skaits frakcijas nodibināšanai. Turklāt divi no palikušajiem nemaz nav partijas “NSL” biedri. Ja vēl kaut viens deputāts nolemtu frakciju atstāt, tā beigtu pastāvēt. Arī LRA Saeimā strādā opozīcijā, taču socioloģiskās aptaujas rāda, ka tai ir lielākas iespējas iekļūt nākamajā Saeimā nekā Ingunas Sudrabas vadītajai “NSL”.

Vai jūs uztrauc iespējama situācijas saasināšanās Tuvajos Austrumos Trampa paziņojuma par Jeruzalemi dēļ?
Draugiem Facebook Twitter Google+