Mobilā versija
+6.8°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
16. decembris, 2014
Drukāt

Jo dziļāk vēsturē, jo baisāki noziegumi. Šaušalīgākie slepkavnieki Francijā (3)

Foto - FotoliaFoto - Fotolia

Autors – Guntars Pļavinskis

Šaušalīgi slepkavnieki bijuši visos laikos un visās zemēs. Turklāt dažkārt ir tā – jo dziļāk vēsturē, jo baisāki noziegumi. Protams, tiem grūti sacensties ar ideoloģiski organizēto masveida noziedzību dažādu reliģisku, politisku vai vienkārši idejisku motīvu vārdā, kā to savulaik īstenojusi kristiešu baznīca vai boļševiku un nacistu režīmi, tomēr arī individuāli nodarītais dažkārt spēj uzdzīt patiesas šausmas. Šajā reizē par dažiem gadījumiem Francijā – no tumšajiem viduslaikiem līdz pat nesenām mūsdienām. Jo, raugi, nav jau viņiem tikai viens pats briesmīgais marķīzs de Sads…

Orģijas ar maziem zēniem

Viens no tādiem ir barons de Rē jeb Žils de Lavals (1404–1440), viduslaiku stagnācijas ziedu laika bērns, vienas no aristokrātiskāko franču ģimeņu pēctečiem. Viņš guva savam laikmetam atbilstošu tradicionālo pamata izglītību, proti, prasme veikli apieties ar špagu bija krietni vien augstākā vērtē par, piemēram, latīņu lietvārdu zināšanu. 11 gadu vecumā viņš palika bez tēva un ar viņa audzināšanu sāka nodarboties vecaistēvs. Tā nu Žils tomēr guva arī sakarīgu izglītību – apguva senās valodas un kļuva par bibliofilu. Tiesa, tas viņam netraucēja piedalīties medībās ar vanagiem, paukošanā un trakulīgās izjādēs dzimtas pils apkaimē Tifožā. Izklaides platības krietni vien palielinājās, kad vecaistēvs piespieda Žilu apprecēties jau 16 gadu vecumā, jo ģimenes īpašumiem kā līgavas pūrs tad pievienojās plaša muiža Bretaņā.

Piespiedu precības nepadarīja Žilu labāku. Turklāt laulību jautājums risinājās sarežģīti, jo līgava bija Žila māsīca, un valdošā kristiešu baznīca neatbalstīja šādas tuvinieku laulības. Beigās gan izdevās panākt atļauju, taču jau drīz noskaidrojās, kā Žila sirds vairāk tomēr velk uz zēniem, nevis meitenēm. Jaunā sieva rūgti apraudāja savu skarbo likteni, savukārt jaunais vīrs tikmēr glumu un piemīlīgu pāžu ielenkumā nodevās tikai medību un paukošanas priekiem.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Ts tiešām ir stulbi pateikts par de Sadu. Cik ir lasīts, viss, ko viņš rakstīja, nebija viņa paša iztēles vai darbības augļi, bet gan tā laika bagātnieku galmos un garīdznieku rindās notiekošā atspoguļošana, tāpēc arī viņu spundēja cietumos. Ja nemaldos, visspilgtāk savus novērojumus viņš ir aprakstījis “Justīnē”.

  2. De Sads vispār nebija slepkavnieks. Cik zināms, viņš arī nav nevienu nogalinājis. De Sads bija smagas seksuāli bāzētas vardarbības parpilnu rakstu darbu autors, kuru iemeta cietumā un trakonamā tikai tādēļ, ka valdošā lasītpratēju elite šāda tipa literatūru uzskatīja par kaitīgu gan sev, gan tiem, kas šādu stāstus varēja dzirdēt lasītus publiski.

Zviedrijā atklās pasaulē pirmo ledus viesnīcu, kas darbosies visu gaduZviedrijā decembra vidū plānots atklāt pasaulē pirmo no ledus veidoto viesnīcu, kas darbosies visu gadu.
Draugiem Facebook Twitter Google+