Foto – LETA

Kā salāpīts lupatu deķis, kas plīst pa visām vīlēm. Šādiem vārdiem pašvaldību lietu ministrs Edmunds Sprūdžs raksturoja pašreizējo Latvijas teritoriāli administratīvo sadalījumu, ko veido deviņas lielās pilsētas un 110 novadi – lielāki un mazāki gan teritorijas, gan iedzīvotāju skaita ziņā. 


Lasītākie

Viedoklis

Krista Draveniece: Puikam norauj bikses, meitai neļauj pačurāt. Kādi briesmoņi strādā mūsu bērnudārzos? 115

Krievijā valda histērija: izbojāta Putina inaugurācija

Saules uzliesmojumu dēļ Zemi pārņēmusi spēcīga magnētiskā vētra. Cik dienu tā plosīsies?

Lasīt citas ziņas

“Spēcīgas pilsētas un izmirstoši novadi. Nav normāli, ka ar resursiem bagātāki novadi uzvar mazos,” teica ministrs, norādot, ka nenotiek visu novadu vienmērīga attīstība.

E. Sprūdžs aicina turpmāko septiņu gadu laikā būtiski samazināt novadu skaitu, iespējams, līdz 21 novadam un deviņām pilsētām. Lai motivētu pašvaldības brīvprātīgi apvienoties, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) piedāvās finansiālo atbalstu 100 000 latu par katru pievienoto pašvaldību. Šī summa nav liela, taču tā vismaz segšot apvienošanās izdevumus.

Ziemeļkorejā izdota jauna dziesma, kura slavina tās līderi kā “draudzīgu tēvu”

Vīrs pārdzīvo, ka esmu augstākā amatā. Kā izglābt attiecības?

Agresorvalsts Krievija plāno uz paralimpiskajām spēlēm Parīzē sūtīt vairāk nekā simts sportistus

To, ka nepieciešams pilnveidot valsts administratīvi teritoriālo iedalījumu, paredz arī Nacionālais attīstības plāns 2014. – 2020. gadam.

Ministrijā piektdien, izvērtējot rezultātus, eksperti izteicās, ka dzīve pēc reformas uzlabojusies lielākajās pašvaldībās – tur gan budžeta un infrastruktūras iespējas lielākas, gan pakalpojumu klāsts iedzīvotājiem plašāks, gan sekmīgāk piesaista investīcijas, tostarp Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu.

Savukārt mazajās pašvaldībās, kur iedzīvotāju skaits nepārsniedz 4000, nodokļu ieņēmumi tāpat kā iepriekš esot mazi, bet administratīvie izdevumi pārāk lieli, iespējas piesaistīt investīcijas – minimālas. Valstī joprojām ir 36 mazie novadi – tā ir trešā daļa no visām pašvaldībām.

Klātesošie pašvaldību vadītāji kategoriski iebilda – daudzi mazie novadi darbojoties ļoti veiksmīgi. Durbes novada domes priekšsēdētājs Andrejs Radzēvičs uzsvēra, ka mazās pašvaldības nereti apguvušas daudz vairāk līdzekļu uz vienu iedzīvotāju nekā lielās pilsētas vai novadi. Bet Jaunjelgavas novada vadītājs Guntis Libeks pārmeta, ka vidējās pašvaldības ar iedzīvotāju skaitu no četriem līdz desmit tūkstošiem vispār neesot analizētas.

Balvu novada domes priekšsēdētājs Andris Kazinovskis uzskata, ka Rīgai vairs nav jāsaņem Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļi – tie ir nepieciešami reģioniem. Reformas izvērtējumu kritizēja arī Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēža vecākais padomnieks Māris Pūķis. Viņš uzskaitīja, ka reformā nav novērtēts ne tās sociālais, ne administratīvais efekts, izņemot pieņēmumu – jo lielāks novads, jo labāk.

Ministrijas pārstāvji piekrita, ka diskusija par reformas izvērtējumu ir jāturpina. E. Sprūdža pārliecība – tās pamatā jābūt viņa piedāvātajam potenciālajam novadu sadalījumam 21+9, lai gan arī tas neesot “ne galējs, ne akmenī cirsts”.