Johans Brēms – nezināmais scenogrāfijas ģēnijs 0
Sestdien, 16. septembrī Liepājas “Lielā Dzintara” koncertzāles 6. stāva galerijā ar Latvijas kultūras ministres Daces Melbārdes līdzdalību atklās Čehijas Republikas vēstniecības, Čehijas Republikas parlamenta Senāta, Dienvidčehijas teātra Čehu Budejovicē un Čehijas Republikas Nacionālā muzeja Prāgā kopīgi sarūpētu izstādi “Johans Brēms (1907–1995): scenogrāfs, arhitekts, gleznotājs”. Tā stāsta par liepājnieku Johanu Brēmu, kura personība Latvijā līdz šim tik pat kā nav bijusi pazīstama, taču kurš Čehijas un Vācijas kultūrvēsturē tiek augstu vērtēts kā scenogrāfijas avangardists un ģēnijs.
Johans Brēms, Čehijā pazīstams kā Joans Brēms, piedzima vācu cilmes ārsta ģimenē 1907. gada 5. jūlijā, Liepājā. Mākslas vēstures un tēlniecības studiju gados Vācijā viņš nonāca vācu mākslas avangardistu un arhitektu kustības “Bauhaus” ideju ietekmē. 1926. gadā Brēms Lībekas pilsētas teātra vajadzībām izveidojis savu scenogrāfiju. Dažus gadus vēlāk viņš atgriezās Latvijā, vadīja teātra trupu Liepājā un veidoja scenogrāfiju vācu izrādēm Rīgā. 30. gados viņa režisora un scenogrāfa darbība vairāk saistījās ar teātriem Vācijā, tajā skaitā Breslavā (Vroclavā), Dancigā (Gdaņskā) un citās pilsētās, kas mūsdienās ir Polijas teritorija. Brēms pastāvīgi eksperimentēja ar skatuves telpu un meklēja jaunus attiecību veidus starp skatuvi un skatītājiem. 1945. gadā Brēms apmetās uz dzīvi toreizējā Čehoslovākijā un vairāk nekā 40 gadu, no 1945. gada līdz 1989. gadam strādāja Dienvidčehijas teātrī Čehu Budejovicē, kur kļuva par scenogrāfijas nodaļas vadītāju un izveidoja vairāk kā 300 skatuves dizainus. Šajā laikā viņš turpināja eksperimentēt, projektēja dabas teātrus, teātrus ar rotējošu skatuvi, grozāmu skatītāju zāli, skatuvi bez rampas un priekškara. 60. gados viņš tika ieskaitīts 50 visoriģinālāko 20. gadsimta teātra projektu autoru rindā. Par viņa meklējumu kalngalu uzskata polidimensionāla teātra iekārtojuma projektu, ko scenogrāfs 1979. gadā patentēja.
Čehijā Johanu Brēmu godina arī kā baroka laika teātra Čehu Krumlovā glābēju un atjaunotāju. “Izstāde iepazīstina ar Johanu Brēmu kā sarežģītu mākslas personību – arhitektu, scenogrāfu, gleznotāju un grafiķi, kurš uzņemts vairāku Viduseiropas un Austrumeiropas valstu teātru vēsturē un kura atklāšanas idejas daudzos virzienos joprojām ir dzīvas un iedvesmojošas,” teikts Čehijas vēstniecības izplatītajā paziņojumā.
