Mobilā versija
Brīdinājums +3.1°C
Līvija, Līva, Andra
Pirmdiena, 27. februāris, 2017
29. maijs, 2015
Drukāt

Uldis Šmits: Jokdari (9)

Foto-LETA/AFPFoto-LETA/AFP

Krievijas vicepremjers Dmitrijs Rogozins

Pasauli vēl nebija lāga apskrējis Krievijas vicepremjera Dmitrija Rogozina, viņa paša vārdiem, joks, ka tankiem vīzas nav vajadzīgas, kad Vladimirs Žirinovskis, uzstādamies Kremļa propagandas kanāla diskusijā, šķietami nopietni Lietuvas sakarā prātoja par tēmu, kādēļ “atdevām Viļņu un Klaipēdu”, jo būtu labāk “atstājuši sev”.

Starp Rogozina “jokošanu” un Žirinovska ierasto muldēšanu tomēr pastāv noteiktas kopsakarības. Tādas ir saskatāmas arī starp abu personu politiskajām karjerām – abi parādījās vai tika izbīdīti uz skatuves PSRS izdzišanas brīdī, lai iemiesotu zināmu priekšdienām paredzētu “opozīciju”. Āksta slavu drīz iemantojušā Žirinovska uznāciens bija skaļāks, tāpēc vairāk iespiedies atmiņā ar dažādām izdarībām. Savukārt Rogozins kļuva pazīstamāks kopš 1993. gada, kad uzņēmās “Krievu kopienu kongresa” vadību, kas izvirzīja par mērķi veidot “Krievijas impēriju”, bet viņa ienākšana varas elitē notika Putina laikā. Rogozins 2003. gadā bija viens no partijas “Dzimtene” dibinātājiem, un var teikt, ka šā politiskā veidojuma nostādnes lielā mērā ir pārceļojušas uz tagadējo valdošo partiju “Vienotā Krievija”. Tiesa, toreiz “Dzimtenes” ideoloģija daudziem likās diezgan atbaidoša, un, teiksim, 2005. gada sākumā vairāku minētās partijas pārstāvju prasība aizliegt Krievijā kā “ekstrēmistiskas” visas ebreju organizācijas izraisīja starptautisku skandālu. Taču tas neiespaidoja “Dzimtenes” un mūsmāju “PCTVL” draudzīgās attiecības. Tas arī vēlāk neiespaidoja Rogozina veiksmīgo karjeru. Būdams vēstnieks NATO (2008 – 2011), Rogozins dažus mēnešus pirms Krievijas iebrukuma Gruzijā apgalvoja: tiklīdz Tbilisi saņems jebkādus Rietumu solījumus par varbūtēju uzņemšanu NATO, jau nākamajās dienās sāksies Abhāzijas un Dienvid­osetijas reāla atdalīšanās no Gruzijas. Kā labi zināms, nekādus solījumus jeb gaidīto Rīcības plānu dalībai NATO gruzīni nesaņēma, tomēr “reālā atdalīšanās”, respektīvi, valsts teritorijas atņemšana notika. Rogozins, protams, vienmēr iebilda pret NATO plāniem Baltijas aizsardzībai, bet nereti pievērsās lietām, kas uz viņa diplomāta amatu vispār neattiecās, piemēram, ierosmei par oficiāla statusa piešķiršanu krievu valodai Eiropas Savienībā. Runāja, ka pēc Putina atgriešanās Kremlī Rogozins varētu dabūt ārlietu ministra portfeli, taču viņš ieguva paaugstinājumu 2011. gada nogalē vēl it kā no prezidenta krēslā sēdošā Dmitrija Medvedeva rokām un kļuva par vicepremjeru, kurš pārzina militāri rūpniecisko kompleksu. Krievijas bruņojuma programmas sekmīgai īstenošanai, reiz secināja Rogozins, vajag piesaistīt Austrumukrainā esošās ražotnes… Viņam bija uzticēta sava loma Janukoviča “pārliecināšanā”, lai Kijeva neslēdz asociācijas līgumu ar ES, un līdzīga misija Moldovā, jo vicepremjers Rogozins skaitās arī Putina īpašais pārstāvis “Pie­dņestras moldāvu republikā” – pienākums, ko vicepremjeram šobrīd pagrūti veikt sakarā ar viņa iekļaušanu ES un citu valstu melnajos sarakstos. Pērn, atgriežoties lidmašīnā no Piedņestras atpakaļ Maskavā, radās grūtības ar atļauju šķērsot kaimiņvalstu gaisa telpu, tāpēc viņš apņēmās nākamreiz lidot ar bumbvedēju, kas laikam arī bija joks.

Lai gan viņa pārvaldītajā nozarē netrūkst arī nopietnāku problēmu, piemēram, korupcija, ko Rogozins bija solījis izskaust, un Krievijas kosmosa aģentūras likstas, kuru dēļ citā valstī varbūt nomestu no amata. Rogozinam, šķiet, tas nedraud. Viņš iemieso zināmu politiku un tajā, tāpat kā katrā jokā, ir daļa patiesības. Nu, kaut vai par šodienas Kremļa režīmu.

Pievienot komentāru

Komentāri (9)

  1. 010203- Pavelam u.c. Atbildēt

    Jau tas vien, ka komentos uzbāziet savu krievu valodu, liecina par jūsu mazizglītotību, impērismu un šovinismu! Kāpēc gan bŗīnieties, ka jūs neciena ne šeit ne citur Eiropā!

  2. А вообще то действительно, зачем Сталин отдал Вильнюс и Клайпеду? Литовцы за них не воевали, наоборот, в спину стреляли….

  3. Dmitrii Vologdin Atbildēt

    В России никто не думает о каком вторжении к соседям. Истерика Польши и Прибалтика – исключительно внутреннее изобретение этих стран.

  4. Отдайте Польше нечестно нажитое, жлобы ))

  5. Жириновский такого не говорил.
    Он утверждал ,что если Литва живет по конституции 1030 года то и должна быть в границах 1939 года. т.е. Вильно принадлежит Польше.В данном случае он осуждал двойные стандарты а не требовал для России территорий. Зачем ВРЕТЕ?

  6. Tas nav joks , jo viņa bijusī vēl pērn labās rokas sieva dzīvo Latvijā un visu laiku ņurkst ,kā te Krievvalodīgajiem ir slikti!!!!!!

Māris Antonevičs: Kurš pirmais neizturēs "Saskaņas" testu? (8)Valdošās koalīcijas partiju trio – Zaļo zemnieku savienības, Nacionālā apvienības un "Vienotības" – piedāvājums Rīgas domes vēlēšanām pagaidām izskatās pabāls.
Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Stabilitāte noziedzībā

Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers šonedēļ prokuratūras gada pārskata sanāksmē paziņoja, ka Latvijā noziedzības līmenis ir stabils, un pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2015. gadu, noziegumu skaits ir pat samazinājies. Jāpiebilst, ka līdzīgus vārdus ģenerālprokurors teicis jau agrāk. Tā, piemēram, prokuratūras gada pārskata sanāksmē 2014. gadā Ēriks Kalnmeiers, vērtējot datus par noziedzīgiem nodarījumiem (toreiz noziegumu skaits gada griezumā bija mazinājies), paudis uzskatu, ka noziedzības samazinājums reālajā dzīvē nav noticis, jo “ir meli, lieli meli un statistika”, taču varot teikt, ka noziegumu skaits ir stabilizējies.

Kā jūs rīkotos, ja Latvija piedzīvotu militāru uzbrukumu?
Gunārs Nāgels: Matemātika vai Математика (9)Latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda Latvijā. To pārliecinoši apliecinājām ar referendumu 2012. gadā. Mūsu valodas “izredzēto vietu” apliecina šī gada sākuma ažiotāža
Draugiem Facebook Twitter Google+