Mobilā versija
Brīdinājums -2.5°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
1. aprīlis, 2015
Drukāt

Joku dienas izcelsme miglā tīta

Foto: FotoliaFoto: Fotolia

1. aprīlis kā joku diena pazīstama visā rietumu pasaulē, un visur ļaudis cenšas viens otru pēc iespējas smieklīgāk izjokot. Tomēr par šīs dienas vēsturisko izcelšanos un jēgu īstas vienprātības nav.

Izplatītākās ir divas sasvstarpēji saistītas versijas: svētki, kas iezīmē gadalaiku maiņu un pavasara iestāšanas, kā arī kalendāra maiņas radītu sajukumu.

Pirmajai versijai par labu runā tas, ka senlaikos romieši un hinduisti Jaunā gada atnākšanu svinēja ap 1. aprīli – datumu, kas tuvs pavasara saulstāvjiem. Vēl viduslaikos laba daļa Eiropas Jauno gadu sagaidīja Pasludināšanas svētkos jeb 25. martā.

Jukas sākās 1582. gadā, kad pāvests Gregors XIII ieviesa jauno jeb Gregora kalendāru, ar to nomainot Juliāna kalendāru, pēc kura vēl aizvien tiek svinēti pareizticīgo svētki. Tieši jaunais kalendārs noteica, ka gadumija turpmāk atzīmējama 1. janvārī. Saskaņā ar populāru skaidrojumu, daudzi par šādu pāvesta lēmumu neuzzināja, konservatīvākie vienkārši atteicās pieņemt jauno kalendāru, bet tie, kuri pārmaiņām pielāgojās ātrāk, sāka viņus 1. aprīlī – agrākajā jaunā gada dienā – dažādi izjokot.

Tiek pieņemts, ka pamazām Joku diena izplatījās visā Eiropā, taču tieši šeit sākas grūtības. Pirmkārt, Gregora kalendārs nebūt netika pieņemts visā Eiropā vienlaikus, bet Joku diena daudzviet jau ritēja pilnā sparā. Otrkārt, šim izskaidrojumam nav nekādu vēsturisku liecību, tikai pieņēmumi.

Cita versija joku dienu vēsturiski attālina līdz pat Bizantijas laikiem. Ir saglabājušās liecības, ka āksts vārdā Kugels reiz paziņojis imperatoram Konstantīnam – viņš varētu valsti vadīt daudz labāk. Uzjautrināts, nevis noskaities, imperators pasludinājis, ka vienu dienu gadā valdīs āksti, un tā dēvējama par Āksta jeb Joku dienu. Šo versiju izvirzījis Bostonas universitātes vēstures profesors Džozefs Boskins, rakstu pēc viņa sniegtajām ziņām sagatavoja aģentūra Associated Press, un tikai pāris dienas vēlāk attapās, ka paši kļuvuši par 1. aprīļa joka upuriem…

Vērts piezīmēt, ka daudzām tautām ap 1. aprīli notiek kāds festivāls, kurš saistīts ar jokiem un izjokpšanu. Romiešiem 25. martā bija Hilaria, svētki, kuros ikviens drīkstēja pārģērbties, kā vien tīk, hindusistu kalendārā ierakstīts Holi, kura laikā ļaudis viens otru apmētā ar krāsām, bet ebreju kalendārā – Purim svētki, kuros tiek svinēta izglābšanās no plāna, kas paredzēja ebreju tautas iznīcināšanu Persijas impērijā.

Iespējams, visvienkāršāk būtu pieļaut, ka pārejā starp ziemu un pavasari gaisā gluži vienkārši virmo kas tāds, kas noskaņo uz jautrību un jokiem…

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+