Mobilā versija
-2.2°C
Baiba, Barbara, Barba
Sestdiena, 3. decembris, 2016
24. aprīlis, 2013
Drukāt

Joprojām buksē studiju virzienu akreditācija


Foto - LETAFoto - LETA

Vakar valdības sēdē pēc divu stundu diskusijām neizdevās pieņemt lēmumus, kas nepieciešami, lai sāktu studiju virzienu akreditāciju. 


 

Paredzams, ka ceturtdien notiks ārkārtas valdības sēde par šo tēmu. Kā jau iepriekš ziņots, simtiem studiju programmu tuvākajā laikā beigsies akreditācijas termiņš. 54 studiju programmas jau šobrīd darbojas bez akreditācijas, kas nozīmē, ka to absolventi nevar saņemt valsts atzītus diplomus. Iecerēts, ka studiju programmu akreditāciju aizstās studiju virzienu akreditācija, un Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) to grib uzticēt Vācijas Augstākās izglītības aģentūrai (ASIIN), ar ko šodien vai rīt bija paredzēts noslēgt līgumu par šā darba veikšanu. Tā kā valdība lēmumus nepieņēma, arī līguma noslēgšana, kas tiek plānota jau kopš februāra beigām, kārtējo reizi aizkavēsies.

Galvenais iemesls, kāpēc lēmuma pieņemšana tika atlikta un Ministru prezidents Valdis Dombrovskis neaicināja ministrus par tiem balsot, bija augstskolu pārstāvju asie iebildumi pret diviem Izglītības un zinātnes ministrijas iesniegtajiem valdības noteikumu projektiem: “Studiju programmu licencēšanas noteikumi” un “Par Izglītības un zinātnes ministrijas sniegto maksas pakalpojumu cenrādi”.

Pēdējais nosaka, cik studiju virzienu akreditācija augstskolām varētu izmaksāt. Vienam studiju virzienam tas varētu būt no 2340 latiem līdz pat 10 586 latiem, neieskaitot ekspertu faktiskos viesnīcas un ceļa izdevumus, kā arī pievienotās vērtības nodokli. Eksperta ceļa izdevumi bez augstskolas piekrišanas nedrīkstētu pārsniegt 500 latu, bet viesnīcas izmaksas – 75 latus par nakti.

IZM neizprot augstskolu satraukumu, jo akreditācijas izmaksas, ja vienlaikus tiks akreditētas daudzas programmas, būšot pat zemākas nekā agrāk. Rektoru padomes priekšsēdētājs, Daugavpils Universitātes rektors Arvīds Barševskis tam nepiekrīt. Cenrādī ir pārāk daudzi zemūdens akmeņi. Piemēram, iekļauta maksa par jaunu studiju programmu licencēšanu, kaut noteikumos tā bijusi bez maksas. Arī kopumā licencēšana padarīta birokrātiskāka.

Turklāt, pēc augstskolu domām, ASIIN nolīgšana kopumā ir pārāk dārga. Aģentūra saņems pusi augstskolu maksātās naudas par akreditāciju un tikai puse tiks ekspertiem. Līgumā, ko domāts slēgt ar ASIIN, paredzēts, ka 
83 000 latu tai samaksās jau avansā.

Par šogad plānoto studiju virzienu akreditāciju gan augstskolām bija solīts, ka tām nebūs jāmaksā, jo vērā ņems Augstākās izglītības padomes (AIP) organizētās studiju virzienu vērtēšanas rezultātus. Jāpiebilst gan, ka tie auditā atzīti par ne pārāk uzticamiem, līdz ar to cenrādī iekļauta arī maksa ekspertiem par vērtējuma “pārvērtēšanu”.

Interesanti, ka pagājušās nedēļas nogalē AIP, kuras darbības kvalitāte vērtēšanas procesā tiek apšaubīta, pieteicās arī pati veikt studiju virzienu akreditāciju. To atbalstot arī Rektoru padome. A. Barševskis gan teica, Rektoru padomes uzskats ir, ka situācija jārisina nekavējoties. Iespējams, pagaidām akreditāciju tajās studiju programmās, kur iepriekšējās akreditācijas termiņš beidzies, varētu veikt Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centrs, kas to Latvijā darījis iepriekš, un pēc tam pie darba varētu ķerties vācu aģentūra.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+