Latvijā
Izglītība

Skolotāji: “Joprojām esam bubulis” 16


Pedagogu neapmierinātība ar profesijas zemo novērtējumu uzskatāmi redzama regulārās skolotāju protesta akcijās par labākiem darba un dzīves apstākļiem.
Pedagogu neapmierinātība ar profesijas zemo novērtējumu uzskatāmi redzama regulārās skolotāju protesta akcijās par labākiem darba un dzīves apstākļiem.
Foto – Evija Trifanova/LETA

Teju puse pedagogu uzskata, ka viņu darbs nav prestižs, kā arī domā, ka sabiedrība ne pārāk augstu vērtē viņu darbu. Tā liecina Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) veiktā pētījuma dati.

Pētnieki aptaujājuši pedagogus, vidusskolēnus un citus sabiedrības locekļus. Aktīvāk uz jautājumiem atbildēja pedagogi – kopumā 1773. Tāpat iegūtas vien 352 vidusskolēnu un 502 citu sabiedrības locekļu atbildes. Tāpēc uzticamāki dati iegūti par pašu pedagogu noskaņojumu. Aptaujātie skolotāji ir no visas Latvijas, no dažādu veidu izglītības iestādēm, kā arī ar atšķirīgu darba pieredzi.

Apgalvojumam “Sabiedrība kopumā augstu vērtē skolotāju darbu” lielākā daļa – teju 52 procenti skolotāju – drīzāk nepiekrita, kamēr aptaujāto vidusskolēnu lielākā daļa šim apgalvojumam drīzāk piekrīt. Pārējā sabiedrībā šajā jautājumā domas dalās uz pusēm. Tiesa, komentējot apgalvojumu “Es personīgi augstu vērtēju skolotāju darbu”, apstiprinoši vai drīzāk apstiprinoši ir atbildējuši gan vidusskolēni, gan citi sabiedrības locekļi. Tāpēc LIZDA pētnieki secina, ka skolotājiem ir tendence savu darbu vērtēt kritiskāk, nekā to dara pārējā sabiedrība. Arī attiecībā uz prestižu jāsecina, ka pašiem pedagogiem viņu darbs šķiet mazāk prestižs nekā citiem.

Vērtējot profesiju prestižu, skolotājiem bijusi tendence savu arodu ierindot mazāk cienījamu profesiju vidū, kamēr vidusskolēni pedagoga profesiju biežāk vērtējuši kā vidēji prestižu, bet pārējie sabiedrības locekļi – vēl augstāk. Respondenti uzskata, ka skolotāju amata prestižs ir līdzīgs kā sociālajiem darbiniekiem, policistiem, medicīnas māsām un ārstiem. Lielākoties visi aptaujātie piekrituši, ka skolotāju darbs būtu prestižāks, ja skolās būtu mazāk disciplīnas problēmu.

Lielākā daļa skolotāju – 83,7 procenti – pilnībā vai drīzāk nepiekrita apgalvojumam, ka skolotāja darbs ir labi apmaksāts salīdzinājumā ar citām profesijām. Savukārt skolēni un citi sabiedrības pārstāvji savā nostājā nebija tik kategoriski, kaut arī lielākā daļa piekrīt, ka pedagogu atalgojums tomēr nav atbilstošs.

35 procenti pedagogu atzinuši, ka skolotāju darba kolektīvos valda spriedze, ko rada iekšējā konkurence. Lielākā daļa skolotāju arī piekrituši apgalvojumam, ka tiek apdraudēta skolotāju profesionālā brīvība un ka skolotāju darbs tiek pārāk uzraudzīts un kontrolēts.

 

Skolotāja: jāstrādā daudz, bet atbilstoša novērtējuma nav

Egita Atslēga, Bauskas Valsts ģimnāzijas latviešu valodas un literatūras skolotāja: “Mans iespaids drīzāk ir, ka nevis skolotāji tā domā, bet gan pārsvarā sabiedrība. Publiskajā telpā ir ļoti daudz negatīvu viedokļu par skolotājiem. Arī, kad runāju ar skolēniem, dzirdēju viedokli – kaut arī skolotāja darbs šķiet interesants, viņi to neizvēlētos, jo jāstrādā daudz, bet atbilstoša novērtējuma nav. Jāsaka gan, ka sabiedrības viedoklis mani pārāk neiespaido.”

 

Daiga Barkāne, Līvānu 1. vidusskolas sociālo zinību skolotāja: “Nedomāju, ka mana darba prestižs būtu zems. Jūtos vajadzīga skolēniem. Man gan šķiet, ka tieši sabiedrībā pedagoga profesijas prestižs ir zems. Iespējams, tāds iespaids rodas tāpēc, ka vecāki mēdz pārmest skolotājam, ja viņu bērnam ir sliktas atzīmes, vai pat saka, ka nesaprot, kāpēc vajadzīgs tāds mācību priekšmets, kādu mācu. Kolēģe bija kādā pasākumā, kur vecāku pārstāvji apgalvoja, ka bērni baidoties no skolotājiem. Tātad joprojām esam bubulis. Tāpat alga ir zemāka, nekā būtu jāsaņem par prestižu darbu. Es lasu jūsu avīzē, ka vidējā alga tagad ir 650 eiro, bet mūsu skolas skolotājiem ir krietni zem vidējās. Un, ja tu neesi pat viduvējība, tad kāds tur prestižs?”

LA.lv