Mobilā versija
-0.8°C
Meta, Sniedze
Piektdiena, 2. decembris, 2016
7. februāris, 2014
Drukāt

Jostas roze atstāj sāpīgas atmiņas

Foto - 123rf.comFoto - 123rf.com

“Vispirms sajutu savādu kņudoņu uz muguras, pēc tam sacēlās temperatūra un parādījās izsitumi – kā strīpa uz muguras un vienas kājas visā tās garumā. Ģimenes ārsts aizsūtīja pie dermatologa, kas izrakstīja kaut kādu ziedi. Galu galā izsitumi pārgāja paši no sevis. Paziņa teica, ka tā man varēja būt jostas roze. Kas tā ir par slimību? Vai tā var atkārtoties?” jautā Valērija Stepanova no Valmieras.

Rīgas Austrumu slimnīcas Infekciju uzraudzības dienesta vadītājs infektologs Māris Liepiņš skaidro, ka jostas roze ir infekcijas slimība, ko mūža otrajā pusē var ierosināt viens no herpesvīrusa paveidiem varicella zoster, tas pats, kas bērniem izraisa vējbakas. Daļa cilvēku – ap 10 – 15% – pēc pārslimošanas cieš no hroniskām sāpēm, kas parādās pirms tam slimības skartā nerva zonā un kas jāārstē mēnešiem, pat gadiem ilgi.

Uzreiz jāsāk 
pareizi ārstēt 


Neaktīvie vīrusi jau atrodas nervu šūnās un slimībai labvēlīgos apstākļos, piemēram, ja strauji pazeminājusies organisma imunitāte vai cilvēku novājinājusi trauma vai hroniska slimība, pēkšņi sāk aktīvi vairoties.

Ar jostas rozi parasti slimo pēc 50 gadu vecuma. Gados jauni cilvēki saslimst reti, taču tādos gadījumos aiz jostas rozes uzliesmojuma var slēpties ļoti nopietnas veselības problēmas, tādas kā HIV infekcija, ļaundabīgs audzējs vai asinsrades saslimšanas.

Kā izpaužas slimība? Vispirms parādās tirpšanas sajūta, nejutīgums, nieze vai stipras, durstīgas sāpes – visbiežāk muguras augšdaļā, bet slimība var skart arī citas ķermeņa vietas. Tipiska jostas rozes pazīme ir sārta izsitumu svītra, kas stiepjas pa nervu gaitu vienā ķermeņa pusē. Akūtā stadijā pacientam ir arī paaugstināta temperatūra, dažreiz arī galvassāpes un slikta dūša. Pūslīšu veida izsitumi, kas pildīti ar duļķainu šķidrumu, pēc dažām dienām pārplīst. Šajā brīdī slimība ir ļoti lipīga, tādēļ apkārtējie, kas nav vakcinēti vai pārslimojuši vējbakas, var ar tām inficēties un saslimt. Vēl nepatīkamāk, ja slimība skar sejas nervus, jo, parādoties izsitumiem, seja pietūkst. Akūtā slimības stadija ilgst 5 – 10 dienas, bet izsitumi un kreveles no ādas pilnībā pazūd pēc pāris nedēļām. Parasti pēc izsitumiem uz ādas paliek pigmentēti plankumi.

Infektologs skaidro, ka, saslimstot ar jostas rozi, pretvīrusu līdzekļu lietošana jāsāk, tiklīdz parādās izsitumi. Pēc tam, kad tie nozuduši, šo līdzekļu lietošanai vairs nav jēgas. Nav vērts arī smērēt uz izsitumiem pretvīrusu ziedes, tā vietā izsitumus var ieziest ar briljantzaļā spirta šķīdumu, lai tajos nenokļūtu mikrobu infekcija un tie nesastrutotu. Parasti ģimenes ārsts slimību atpazīst pēc tipiskajiem izsitumiem, taču ļoti retos gadījumos jostas roze norit bez izsitumiem. Tad to atklāj, veicot asins analīzes un nosakot tajā antivielas pret šo herpesvīrusa veidu.

“Jostas roze var atkārtoties. Ja tas notiek, vajag noskaidrot iemeslu, pārliecināties, vai pacientam nav problēmas ar imunitāti,” saka Māris Liepiņš. Vispirms jādodas pie sava ģimenes ārsta, lai veiktu plašāku izmeklēšanu, tajās skaitā plaušu rentgenu un vēdera dobuma ultrasonogrāfiju, bet nepieciešamības gadījumā – arī pie infektologa.

Nepatīkamās 
komplikācijas 


Ļoti nepatīkamas ir jostas rozes komplikācijas, jo ilgstošās sāpes jeb tā saucamo pēcherpētisko neiralģiju ārstēt ir ļoti grūti. Vēl nepatīkamāk, ja neiralģija skar sejas nervus. Seja pietūkst, un pacients jūt ne tikai stresu un diskomfortu, bet cieš arī ļoti stipras sāpes. “Pacienti sāpju mazināšanai lieto gan bezrecepšu, gan recepšu pretsāpju līdzekļus un antidepresantus, gan botulīna injekcijas un lidokaīna plāksterus, gan adatu terapiju. Iespēju ir ļoti daudz, bet nekas tā īsti nepalīdz,” atzīst ārsts. Vienīgā labā ziņa ir tā, ka sāpes pēc vairākiem mēnešiem vai gadiem tomēr pāriet.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+