Mobilā versija
-3.1°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
14. augusts, 2013
Drukāt

JRT jaunās sezonas sākumā piedāvās sešas jaunas izrādes

foto - Letafoto - Leta

Jaunais Rīgas teātris (JRT) jaunās sezonas sākumā piedāvās sešus jauniestudējumus, taču pavasarī var būt gaidāmas vēl citas pirmizrādes, šodien žurnālistiem stāstīja teātra mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis.

2013./2014. gada sezonas pirmais jauniestudējums būs amerikāņu dramaturga Tenesija Viljamsa populārās lugas “Ilgu tramvajs” iestudējums, kuru veido režisore Inese Mičule. Jaunā izrāde pirmizrādi piedzīvos 12. septembrī, un galvenās lomas tajā atveidos Elita Kļaviņa, Andris Keišs, Sandra Kļaviņa vai Iveta Pole, kā arī Ivars Krasts, Gatis Gāga, Ģirts Krūmiņš, Gundars Āboliņš, Regīna Razuma, Georgijs Surkovs un Kaspars Zāle.

“Ilgu tramvajs” būs pirmais Mičules iestudējums uz JRT Lielās zāles skatuves. Režisore minēja, ka šis iestudējums viņai ir liela, bet patīkama atbildība. Izrādē piedalās spēcīga aktieru komanda, un iestudējamais materiāls ir milzīgs.

Hermanis pieminēja, ja teātrim trupā ir tādi aktieri kā Klaviņa un Keišs, tad būtu grēks neiestudēt Viljamsa lugu “Ilgu tramvajs”. Viņš minēja, ka materiāla izvēle šoreiz notikusi arī aktieru dēļ.

Nākamais jauniestudējums būs sagaidāms jau 31. oktobrī, kad Mazajā zālē pirmizrādi piedzīvos režisora Laura Gundara iestudētā Džeka Džepsona luga “Rupucis”. “Režisors bija bezgala pārliecināts par šo lugu. Pats šo lugu neesmu lasījis, taču es uzticos režisoram,” sacīja Hermanis. Šajā izrādē lomās piedalīsies Iveta Pole, Inga Alsiņa-Lasmane, Ivars Krasts un Varis Piņķis. Divi brāļi ar savām sievām jauna amerikāņu dramaturga Džepsona kamerdrāmā spiesti domāt par to, kas noris ārpus ērtas, pārtikušas dzīves standarta.

Novembra sākumā Talsu ielā skatītāju vērtēšanai tiks nodots režisora Gata Šmita darbs, kuram dots pagaida nosaukums “Dzīvnieks”. Šī izrāde ir īpaša ar to, ka tās pamatā ir jauna latviešu oriģinālluga, kuras autore ir Agnese Rutkēviča. Izrāde top sadarbībā ar Rutkēviču un, kā uzskata pati lugas autore, tas ir labi, ka izrādes veidošanā iesaistās arī dramaturgs.

Šmits skaidroja, ka luga ir par mūsdienām, provincē dzīvojošu ģimeni. Izrāde atklās četrdesmitgadniekiem mīļas peripetijas un latviešiem raksturīgo nespēju dalīties ar jūtām. Režisors vēstīja, ka viņam patīk tas, ka lugas autori interesē cilvēki un viņu dzīvesstāsti, kā arī tas, kas notiek apkārt. Tāpat viņš akcentēja, ka jūtas daudz stiprāks, strādājot kopā ar dramaturgu.

Izrādes varoņi divi brāļi, kuri pēc vairāk nekā desmit gadu nesarunāšanās cenšas atrast kopīgu valodu. Brāļu dzīves pieredze un uzskati ir pārāk atšķirīgi, ir grūti pārvarēt aizspriedumus un atbrīvoties no pagātnes negācijām. Situācija kļūst nekontrolējama, kad abu brāļu vēl nenokārtoto attiecību virpulī pie viņiem ierodas abu mīļotie cilvēki. Lomas šajā iestudējumā atveidos Baiba Broka, Ģirts Krūmiņš, Andis Strods un Edgars Samītis.

Savukārt novembra beigās JRT Lielajā zālē pirmizrādi piedzīvos režisora Vladislava Nastavševa iestudētais Mihaila Kuzmina darbs, kuram dots pagaidu nosaukums “Peldošie, ceļojošie”. Režisors ir pievērsies krievu klasikai, Sudraba laikmetam. Kuzmina Sudraba laikmeta romāns ir parodija par 18.gadsimtā populāro dēku romāna žanru, vienlaikus – arī gaumīga izklaide. Tas ir stāsts par cilvēkiem, kuri negrib pieņemt ikdienas pelēko realitāti, vēlas izrauties no tās, tāpēc ir gatavi dzīvot izdomātā pasaulē. Viņi iemīlas, paši izdomā sev traģēdijas un drāmas, dara visu, lai tikai pašiem būtu prieks. Lomas izrādē atveidos Baiba Broka, Guna Zariņa, Kaspars Znotiņš, Vilis Daudziņš, Andris Keišs un Ivars Krasts.

Hermanis neslēpa, ka, pirmo reizi noskatoties Nastavševa JRT iestudēto izrādi “Tumšās alejas”, juties personiski un privāti aizskarts. Tomēr pēcāk, pārdomājot redzēto, viņš sapratis, ka Nastavševs prot savu amatu un pēc dabas ir mākslinieks, dzejnieks, tādēļ Hermanis ir priecīgs, ka var turpināt sadarbību ar šo režisoru.

Savukārt nākamā gada sākumā režisore Māra Ķimele teātra Mazajā zālē piedāvās izrādi “Dzeja”. Ķimele kopā ar aktieriem piedāvās izrādi, kura balstīta uz dažādu dzejnieku darbiem.

“Turpināšu vienu no teātra nozīmīgajām plūsmām – dzejas teātri, kas interesē aktierus, mani un citus. Gribam atrast dzejas zonu sevī, to zonu, kur dzeja ir nepieciešama, un izprast, ko mēs katrs gaidām no dzejas. Manuprāt, dzeja ir viena no vissubjektīvākajām mākslām, un mēs gribam šo subjektīvo dzejas izpausmi saglabāt, atrodot tieši savus dzejoļus un dzejniekus,” atklāja Ķimele.

JRT mākslinieciskais vadītājs piebilda, ka darbs ar dzeju iecerēts kā ilgtermiņa pasākums, kas parādīsies teātra repertuārā uz ilgu laiku. “Dzejai ir jādot vieta – skatuve. Manuprāt, ja iedziļinās katras tautas valodā, tad tikai dzejas formā valoda kļūst gandrīz par buramvārdiem, pesteļošanu. Ir vajadzīga vieta, kur šos vārdus izrunāt, tādēļ JRT rīkos ja ne izrādes, tad reizi mēnesī tikšanās ar dzejniekiem un viņu dzeju lasījumus ar mūsu aktieru piedalīšanos,” klāstīja Hermanis.

Tāpat nākamgad režisors Gatis Šmits iestudēs Ļeva Tolstoja lugu “Tumsības vara”. Režisors stāstīja, ka krievu klasika un literatūru ieņēma nozīmīgu vietu viņa radošās personības veidošanās laikā un viņam vienmēr ir bijusi vēlme ko tādu iestudēt. Šī Tolstoja luga satriec ar brīnišķīgo valodu.

Luga “Tumsības vara” tika sarakstīta 1886. gadā. Tās pamatā ir patiesi vēsturiski notikumi – luga balstīta uz Tulas guberņas tiesā skatīto zemnieka Jefrema Koloskova krimināllietu par baisu noziegumu. Tolstojs Koloskovu apmeklēja cietumā. Luga ir par noziegumu un piedošanas lūgšanu, par kaislībām un nodarījumiem, ko cilvēki veic tumsonības, nabadzības vai apstākļu spiesti. Lai gan Tolstoja luga ieinteresēja imperatora teātru aktierus un to atzinīgi vērtēja daudzi rakstnieka laikabiedri, cenzūra to aizliedza. “Tumsības varas” pirmizrāde notika 1890. gadā mājas iestudējumā Sanktpēterburgā, bet jau astoņdesmito gadu beigās to iestudēja Parīzē, Berlīnē, Itālijā, Šveicē un Holandē.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+